Atzinums

Plāna projektā skaidrots, ka gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā.
Tomēr apkures un sadedzināšanas iekārtas izmanto arī tādi mazie uzņēmumi (piemēram, pirtis u.c.) un uzņēmumi, kas nav rūpniecības sektors vai ražotāji, bet autonomi nodrošina ēku apsildi savai darbībai un/vai uz vietas esošo darbinieku vajadzībām (piemēram, autonomas, tehnikas nomas, privātas izglītības iestādes, viesu izmitināšanas uzņēmumi u.c.). Šīs ēkas nav mājsaimniecības, nav valsts vai pašvaldību iestādes, bet bieži ir mājsaimniecību, dzīvojamā sektora teritorijā vai tai tuvumā un rada gaisa piesārņojumu, kas ietekmē apkārtējo iedzīvotāju veselību. Arī šādu uzņēmumu radīto gaisa piesārņojuma līmeni un negatīvo ietekmi uz veselību ir nepieciešams samazināt, nodrošinot prasības izmantojamām sadedzināšanas iekārtām, daļiņu uztveršanas tehnoloģijām un to ekspluatācijas režīmiem, kā arī izmantoto iekārtu kontrolei.
Lūdzam Plāna projektā paredzēt prasības arī šādiem apkures un sadedzināšanas iekārtu izmantotājiem, kas nepaiet zem mājsaimniecību, valsts un pašvaldības iestāžu, rūpniecības uzņēmumu kategorijām. 
Lūdzam izvērtēt un skaidrot vai Plāna projektā ierosinātie pasākumi emisiju samazināšanai no piesārņojošām darbībām 1. rīcības virzienā ir varbūt attiecināti arī uz šādiem uzņēmumiem, jo šādi uzņēmumi nav ne rūpniecības objekti, ne publiskas ēkas, ne siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji vai ražošanas sektora uzņēmumi.

-

Plāna projekta 3.6.sadaļā norādīts, ka lielākais PM2,5 emisiju avots 2030. gadā būs mājsaimniecības un pakalpojumu sektors – 53,9 %, kuros plaši tiek izmantotas mazas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas. Savukārt attiecībā uz kopējām kvēpu emisijām Plāna projektā prognozēts, ka galvenais emisiju avots 2030. gadā būs biomasas sadedzināšana mazajās iekārtās mājsaimniecībās, kā arī pakalpojumu sektorā (69,6 %). Arī citur plāna projektā pieminēts savienojums ‘mājsaimniecības un pakalpojumu sektors’. Lūdzam paskaidrot kādi pakalpojumi ietverti šajā sektorā un tieši kāda daļa attiecināma uz pakalpojumu sektoru un kāda uz mājsaimniecībām, jo projektā tas nav minēts.
Kā arī emisiju samazināšanai no mājsaimniecībām ir nodalīts atsevišķs mērķis - "3. Rīcības virziens - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā", bet pakalpojumu sektors šajā rīcības virziens nav iekļauts un atsevišķi nav izdalīts.
Lūdzam arī skaidrojumu vai 2.1.1. sadaļā iekļautais teksts, par to, kas iekļauts pakalpojumu sektorā attiecībā uz slāpekļa oksīdu emisijām ir attiecināms arī uz pārējām piesārņojošajām vielām: “Pakalpojumu sektorā ietilpst kurināmā sadedzināšanas radītās emisijas komerciālajā, sabiedriskajā sektorā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros.”

-

Plāna projekta 1.4. sadaļas 1. tabulā iekļautie Veselības inspekcijas pienākumi ir pārāk vispārīgi. Plāna 1. tabulā “Pārskats par valsts un pašvaldību institūcijām un tām deleģētajiem pienākumiem”, tabulas ailē “Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā” Veselības inspekcijai ir norādīts, ka tā veic krāsām, lakām un citiem transportlīdzekļu apstrādes produktiem noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanas prasību izpildes kontroli. Lūdzam precizēt Veselības inspekcijas pienākumus, norādot, ka Veselības inspekcija veic pienākumus attiecībā uz norādīto produktu tirdzniecības kontroli, kā arī pārbauda to personu darbību, kuras saistītas ar produktu tirdzniecību.
Arī turpmāk 1.tabulā norādīto attiecībā uz Veselības inspekcijas pienākumiem lūdzam precizēt uz: ”Priekšlikumu sniegšana par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un esošo atļauju pārskatīšanu un informācijas gatavošana par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto”.

-