Atzinums

LTRK ieskatā Projekts joprojām nav vērsts uz ilgtermiņā darboties spējīgas, uz attīstību un efektīvu sabiedriskā finansējuma izmantošanu vērstas sistēmas izveidi. Tā arī nav paredzēts mehānisms, kas dotu iespēju finansēt vai līdzfinansēt studijas citu dibinātāju augstākās izglītības iestādēs, ja tajās tiek sagatavoti speciālisti nozarēs, kur valsts sektors nespēj nodrošināt to pietiekamu skaitu, vai tiek sagatavoti augstākā līmenī, t.i. darba tirgū uzrāda labākus rezultātus, vai tiek sagatavoti, ekonomiskāk tērējot resursus, līdz ar to dotu iespējas ekonomēt sabiedrībai pieejamos līdzekļus. LTRK atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams ieviest mērķorientētu sistēmu STEM un citu jomu speciālistu sagatavošanai. Valstij ir jānosaka Latvijai nepieciešamo speciālistu skaits atsevišķās, īpaši svarīgās profesijās uz nākamajiem 10 - 15 gadiem. Atbilstoši Augstskolu likuma nosacījumiem jāslēdz līgumi par šo profesiju speciālistu sagatavošanu ar valsts akreditētām (valsts vai juridisko personu dibinātām) augstskolām, kuras šo apmācību var veikt, tādējādi nodrošinot “valsts budžeta nauda seko studentam” principu. Ņemot vērā vienotu valsts augstākās izglītības sistēmu, finansējuma piešķiršana ir iespējama gan valsts, gan juridisko personu dibinātām augstskolām. LTRK aicina noteikt konkrētus pasākumus un mehānismus, kas veicinās ilgtermiņa attīstību un efektīvu finansējuma izmantošanu, lai izveidotu konkurētspējību un kvalitatīvu augstākās izglītības sistēmu.
 

-

Ņemot vērā katastrofālo situāciju pedagoģisko darbinieku sagatavošanā (ne tikai STEM, bet arī svešvalodu skolotāji, kā arī skolotāju asistenti darbam iekļaujošās izglītības apstākļos), LTRK ieskatā šis jautājums jaunajā finansēšanas modelī būtu jāaplūko padziļināti. Šeit nepieciešams atsevišķs aprēķins par prognozi un uz to balstīta kārtība, kas paredz, cik kura no augstskolām šādus speciālistus sagatavos.

-

Nav skaidrības par šīs reformas, tostarp izmēģinājumprojekta, paredzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Nav skaidrības arī ne par monitoringu, ne par atvēlētā finansējuma izmantošanas rezultātiem, ne izmantošanas efektivitāti. Aicinām papildināt Projektu ar minēto informāciju, tostarp konkrētus un izmērāmus rezultatīvos rādītājus.

-

LTRK uztur iebildumu attiecībā uz absolventu skaitu kā kritēriju snieguma finansējumam. Joprojām Projektā kā viens no noteicošajiem kritērijiem ir paredzēts pats absolventu skaits (diplomus saņēmušie), nevis darba tirgū nonākušie un tur palikt spējīgie absolventi, kas mākslīgi virza augstskolas tiekties uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Tas pats attiecas uz atbirumu kā rādītāju finansējuma saņemšanai.  LTRK ieskatā noteicošajam ir jābūt rādītājam, cik no augstskolas absolventiem nonāk un paliek darba tirgū nozarēs, kurām šim mērķim tika tērēti valsts budžeta līdzekļi, nevis diploma saņēmēju skaits. Piedāvātā pieeja rada draudus absolventu sagatavotības pazemināšanai, jo augstskolas būs tendētas izsniegt pēc iespējas lielāku diplomu skaitu, mazāk domājot par absolventu sagatavotību.

-

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) precizēto konceptuālā ziņojuma projektu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (ID 24-TA-5)(turpmāk – Projekts). LTRK turpina uzturēt iepriekš paustos iebildumus.

Joprojām nav skaidrības, kā, paredzot, ka par budžeta vietu sadalījumu lemj augstskola, tiks nodrošināts, lai sabiedriskais finansējums tiešām tiktu izmantots sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanai. Kā tas tiek saistīts ar darba tirgus prognozi? LTRK aicina detalizēt mehānismu, kā tiks nodrošināta sabiedriskā finansējuma efektīva izmantošana, balstoties uz darba tirgus vajadzībām, lai novērstu resursu nelietderīgu izmantošanu.

-

No Projekta nerodas skaidrība par darba devēju līdzdalību augstākās izglītības finansēšanā. Ja to paredzēts sekmēt ar nodokļu atlaidēm, tad lūdzam skaidrojumu, kā tieši un kāds rezultāts tiek sagaidīts. LTRK ieskatā arī šeit ir nepieciešama prognoze un finanšu aprēķins.

-