Atzinums

Saeima 2022. gada 24. februārī 1. lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr. 1277/Lp13) (turpmāk – Likumprojekts), kurā ietvertais regulējums pamato Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.¹ pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"" (turpmāk – projekts) paredzētos grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.¹ pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk – Noteikumi). Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā Konkurences likuma 8.¹ panta astoto daļu un 9.⁴ panta trešo daļu un papildināt Konkurences likumu ar 14.³ pantu. Ar minētajām normām projekts paredz papildināt Noteikumu izdošanas tiesisko pamatu. Likumprojektā paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, savukārt projektam nav paredzēta speciāla spēkā stāšanās, tātad tas stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā ietvertais regulējums, kas izriet no Likumprojektā ietvertā regulējuma, nevar stāties spēkā pirms ir stājies spēkā Likumprojekts vai attiecīgās Likumprojekta normas.
Vienlaikus norādām, ka gadījumos, kad pilnvarojošā norma zaudē spēku, spēku zaudē uz attiecīgās normas pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Noteikumu viens no izdošanas tiesiskajiem pamatiem ir Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 9. panta ceturtā daļa. Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums zaudēja spēku 2021. gada 1. novembrī, kad spēkā stājās Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums. Tādējādi Noteikumos ietvertais regulējums, kas izrietēja no Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma, ir zaudējis spēku 2021. gada 1. novembrī.
Ekonomikas ministrija ir iesniegusi priekšlikumus Likumprojektam, kas paredz izteikt jaunā redakcijā Likumprojekta 24. pantu, tādējādi papildinot Konkurences likuma pārejas noteikumus ar 24. punktu, nosakot, ka Konkurences likuma 8.¹ panta astotā daļa, 9.4 panta trešā daļa un 14.³ panta piektā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz šajās tiesību normās minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.¹ pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar Konkurences likumu. No minētā priekšlikuma izriet, ka tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, nevis grozījumi Noteikumos, jo, ja Noteikumos tiks veikti grozījumi, tie būs spēkā un tiks piemēroti arī pēc 2022. gada 30. jūnija. Papildus vēršam uzmanību, ka Noteikumi nav izdoti uz Konkurences likuma 8.¹ panta astotās daļas, 9.⁴ panta trešās daļas un 14.³ panta piektās daļas pamata, tādējādi nemaz nav skaidrs, kā līdz šajās normās minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai var tikt piemēroti Noteikumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, nevis grozījumus Noteikumos, kā arī saskaņot tā spēkā stāšanos ar Likumprojekta vai attiecīgo pilnvarojošo normu spēkā stāšanās laiku.
Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija), ņemot vērā to, ka tajā nav skaidri norādīts, ka projektā ietvertais regulējums tieši izriet no Likumprojektā ietvertā regulējuma.

-

Projekta 2. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā Noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, ietverot tajā Konkurences likuma 14.³ panta piekto daļu. Vēršam uzmanību, ka Konkurences likuma spēkā esošajā redakcijā nav šāda panta, savukārt Likumprojekts, ar kuru Konkurences likums tiek papildināts ar 14.³ pantu, Saeimā pieņemts 1. lasījumā. Saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2010. gada 12. marta sanāksmes protokola Nr. 2 1. § "Par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 170)" 8. punktā noteikto ir atbalstāma Ministru kabineta noteikumu projektu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē, kad likumprojekts Saeimā izskatīts otrajā lasījumā, kā arī šādi Ministru kabineta noteikumu projekti var tikt izskatīti Ministru kabinetā, kad likumprojekts pieņemts Saeimā. Ņemot vērā to, ka Likumprojekts pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā 2022. gada 24. februārī, nav atbalstāma projekta virzīšana saskaņošanai ar citām institūcijām pirms Likumprojekts nav pieņemts Saeimā vismaz otrajā lasījumā. Lūdzam nodrošināt projekta turpmāku virzību tikai pēc Likumprojekta pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā.

-

Projekta 3. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā Noteikumu 1.3. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka pilnvarojums noteikt naudas soda apmēru par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem izriet no Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 8. panta ceturtās daļas, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka naudas soda noteikšanas un piemērošanas kārtību, paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību atkarībā no attiecīgā pārkāpuma smaguma un ilguma, kā arī atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, paredzot gadījumus, kad ir tiesības naudas sodu samazināt. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Sagatavošanas noteikumi) 100. punkts paredz, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 3. punktā ietverto Noteikumu 1.3. apakšpunktu noformulēt atbilstoši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 8. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam.

-

Projekta 6. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 1.6. apakšpunktu, kas izriet no Likumprojekta 16. panta, ar kuru Konkurences likums tiek papildināts ar 14.³ pantu. Likumprojekta 16. pantā ietvertā Konkurences likuma 14.³ panta piektā daļa pilnvaros Ministru kabinetu izdot noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad ir tiesības samazināt naudas sodu. Sagatavošanas noteikumu 100. punkts paredz, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 6. punktā ietverto Noteikumu 1.6. apakšpunktu noformulēt atbilstoši Likumprojekta 16. pantā ietvertajā Konkurences likuma 14.³ panta piektajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam.

-

Projekta 8. punkts izsaka jaunā redakcijā Noteikumu 2.2. apakšpunktu. Vēršam uzmanību uz to, ka Likumprojekta 1. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Konkurences likuma 1. pantu, kurā skaidroti Konkurences likumā lietotie termini, tostarp, termins "tirgus dalībnieks". Termins "tirgus dalībnieks" skaidrots Likumprojekta 1. pantā ietvertajā Konkurences likuma 1. panta 23. punktā, savukārt 9. punktā skaidrots termins "karteļa vienošanās". Lūdzam projekta 8. punktā ietvertajā Noteikumu 2.2. apakšpunktā precizēt ietverto atsauci uz Konkurences likuma 1. panta attiecīgo punktu.

-

Projekta 11. punktā ietvertais Noteikumu 3.² punkts paredz, ka piespiedu naudu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā pārskata (finanšu) gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Vēršam uzmanību, ka Konkurences likuma 8.¹ panta piektā daļa paredz, ka piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu. Savukārt Likumprojekta 9. panta otrā daļa paredz papildināt Konkurences likuma 8.¹ pantu ar 5.¹ daļu, kas noteiks, ka, ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas kopējā neto apgrozījuma pasaulē par katru dienu. Tādējādi no Konkurences likumā un Likumprojektā paredzētā izriet, ka piespiedu nauda tiek aprēķināta no vidējā vienas dienas neto apgrozījuma, savukārt Projekta 11. punktā ietvertais Noteikumu 3.² punkts paredz piespiedu naudu aprēķināt no gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Projekta 11. punktā ietverto Noteikumu 3.² punktu.

-

Projekta 13. un 14. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 11.¹ un 11.² punktu, kas paredz, ka galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu, vienlaikus paredzēts, ka par katru pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Lūdzam anotācijā skaidrot, vai naudas soda apmērs tiek aprēķināts, saskaitot noteiktos naudas sodus par katru pārkāpumu, un kā jāsaprot Projekta 13. un 14. punktā ietvertajā Noteikumu 11.¹ un 11.² punktā paredzētais, ka galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu.

-

Projekta 16. punktā ietvertais Noteikumu 17., 18. un 19. punkts paredz naudas soda apmēru noteikšanu procentos atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpes un ilguma, kas ir summējams kopā, nosakot kopējo naudas soda apmēru. No minētajiem projekta 16. punktā ietvertajiem punktiem nevar secināt, vai ir tikuši ievēroti Konkurences likumā par attiecīgajiem pārkāpumiem paredzētie maksimālie naudas soda apmēri. Piemēram, Konkurences likuma 14. panta otrā daļa paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par Konkurences likuma 13. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram. Konkurences likuma 13. pantā paredzētā pārkāpuma gadījumā saskaņā ar projekta 16. punktā ietverto Noteikumu 17.5. apakšpunktu būtu piemērojams naudas sods līdz 1,5 % un, pieņemot, ka pārkāpums veikts ilgāk kā piecus gadus, saskaņā ar projekta 16. punktā ietverto Noteikumu 18.3. apakšpunktu būtu piemērojams naudas sods līdz 1 %. Kopējais maksimālais naudas sods tādējādi varētu būt ne vairāk kā 2,5 %, taču no Konkurences likuma 14. panta otrajā daļā noteiktā izriet, ka maksimālais noteiktais naudas sods varētu būt līdz 5 %. Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, vai projekta 16. punktā ietvertajā Noteikumu 20. punktā paredzētie gadījumi, kad var palielināt naudas sodu ir ņemami vērā nosakot naudas soda apmēru tikai pēc tam, kad naudas sods noteikts saskaņā ar projekta 16. punktā ietverto Noteikumu 17., 18. un 19. punktu. Vienlaikus nav skaidrs, vai likumdevēja griba ir bijusi paredzēt, ka maksimālo naudas soda apmēru var piemērot tikai tajā gadījumā, kad ir kādi īpaši papildu apstākļi. Vēl jo vairāk nav skaidrs, kāpēc noteiktiem papildu apstākļiem var būt tik būtiska ietekme uz naudas soda apmēra noteikšanu, kas apskatītajā piemērā ir puse no maksimālā Konkurences likuma 14. panta otrajā daļā paredzētā naudas soda apmēra. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot anotācijā, pēc kādiem principiem noteikts naudas soda apmērs projekta 16. punktā ietvertajā Noteikumu 17., 18. un 19. punktā un kā tas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem maksimālajiem naudas soda apmēriem.
Vienlaikus lūdzam precizēt, no kā tiek aprēķināti projekta 16. punktā ietvertajā Noteikumu 17., 18. un 19. punktā minētie procenti, proti, vai no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

-

Projekta 17. punktā ietvertajā Noteikumu 25.⁸1.1. apakšpunktā ir ietverta piebilde, ka naudas soda apmēru var palielināt līdz 100 procentiem par katru šādu pārkāpumu. Lūdzam precizēt, no kā tiks aprēķināts naudas soda apmērs, ņemot vērā to, ka Konkurences likums un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums paredz aprēķināt naudas sodu procentos no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma un maksimālais naudas soda apmērs ir līdz 10 %.

-

Projekta 19. punktā ietvertais Noteikumu 40.² punkts paredz, ka liecības var sniegt valsts valodā vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, ja par to panākta vienošanās. Valsts valodas likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot minētā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Valsts valodas likuma 10. panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā, vai valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā. No minētā izriet, ka Valsts valodas likums jau paredz izņēmuma gadījumus, kuros iestādes var pieņemt dokumentus svešvalodā, un ar projektu nevar paredzēt vēl citus izņēmumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19. punktā ietverto Noteikumu 40.² punktu.

-

Projekta 19. punktā ietvertajā 39. punktā paredzēts, ka paziņojumā par atteikumu pieņemt pieteikuma kopsavilkumu norāda atteikuma iemeslus. Lūdzam anotācijā skaidrot, kādi var būt atteikuma iemesli vai papildināt ar attiecīgu regulējumu projektu. Projekta 19. punktā ietvertais Noteikumu 37. punkts paredz, ka Konkurences padome pieteikumu nepieņem, ja pieteikums neatbilst Noteikumos minētajām prasībām. Ņemot vērā to, ka Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 38.¹ punktā ir noteikts, kas jāietver pieteikuma kopsavilkumā, ir iespējams paredzēt, ka pieteikuma kopsavilkumu nepieņem, ja tas neatbilst Noteikumos noteiktajām prasībām.
Vienlaikus lūdzam projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 39. punktā vārdu "rakstiski" aizstāt ar vārdu "rakstveidā".

-

Projekta 19. punktā ietvertajā 37.⁵ punktā paredzēts, ka paziņojumā par atteikumu pieņemt pieteikumu norāda atteikuma iemeslus. Lūdzam anotācijā skaidrot, kādi var būt atteikuma iemesli vai papildināt ar attiecīgu regulējumu projektu. Projekta 19. punktā ietvertais Noteikumu 37. punkts paredz, ka Konkurences padome pieteikumu nepieņem, ja pieteikums neatbilst Noteikumos minētajām prasībām. No Projekta 19. punktā ietverto Noteikumu punktu secības varētu secināt, ka Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 37. punktā ir runa par pieteikumu par atbrīvošanu no naudas soda, savukārt projekta 19. punktā ietvertajā 37.⁵ punktā ir runa par pieteikumu par naudas soda samazināšanu. Projekta 19. punktā ietvertais Noteikumu 37.² punkts paredz, ka gadījumā, ja tiek noraidīts pieteikums par atbrīvošanu no naudas soda, iesniedzējs var lūgt šo pašu pieteikumu izskatīt kā pieteikumu par naudas soda samazināšanu. Ņemot vērā minēto, iemesliem, kāpēc atteikt abu pieteikumu pieņemšanu ir jābūt līdzvērtīgiem.
Vienlaikus lūdzam projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 37.⁵ punktā vārdu "rakstiski" aizstāt ar vārdu "rakstveidā".

-

Projekta 19. punktā ietvertais Noteikumu 37.¹ punkts paredz, ka pieteikumu var iesniegt valsts valodā vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, ja par to panākta vienošanās. Valsts valodas likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot minētā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Valsts valodas likuma 10. panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā, vai valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā. No minētā izriet, ka Valsts valodas likums jau paredz izņēmuma gadījumus, kuros iestādes var pieņemt dokumentus svešvalodā, un ar projektu nevar paredzēt vēl citus izņēmumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19. punktā ietverto Noteikumu 37.¹ punktu.

-

Naudas sods par konkurences tiesību vai negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem ir administratīvajai atbildībai līdzīgs piespiedu ietekmēšanas līdzeklis (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 215. lpp.) jeb krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīva sankcija.

Līdz šim Satversmes tiesas judikatūrā nav vērtēts jautājums, vai administratīvos sodus un tiem pielīdzināmus sodus (sankcijas) ir jānosaka tieši likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (sk.: Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Turklāt Latvijas tiesību sistēmā sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un tiem pielīdzināmiem pārkāpumiem un to piemērošanas kritēriji pamatā tiek noteikti tieši likumos (izņēmums ir administratīvie pārkāpumi pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos). Likumā ir skaidri noteikti piemērojamo sodu veidi, ierobežots to apmērs un noteikti citi piemērošanas kritēriji, bet pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos ir pieļaujams paredzēt administratīvos pārkāpumus un konkrētus par tiem piemērojamos sodus. Arī Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka tieši likumdevējam ir jānosaka, par kādu rīcību personu var sodīt un kāds sods var tikt noteikts. Ar izpildvaras izdotiem normatīviem aktiem šo regulējumu drīkst tikai precizēt. Ievērojot iepriekš minētos argumentus, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam Ministru kabineta noteikumos sodu noteikt varētu tikai tad, ja likumā ir noteikts skaidrs deleģējums tam, turklāt likumdevējs pats ir izlēmis gan to, par ko personu var sodīt, gan arī to, kādus sodus var paredzēt (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 5. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-48/2017 9. punkts). Šajā Augstākās tiesas spriedumā gan nebija nepieciešams vērtēt, vai konkrētajā gadījumā šādu pilnvarojumu, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas tradīcijas, likumdevējs vispār varētu paredzēt.

Normas adresātam jābūt iespējai paredzēt valsts atbildes reakciju uz tiesību pārkāpumiem. Likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu, ja normas adresāts var novērtēt draudošā soda apmēru, bet tiesību piemērotājs – noteikt atbilstošu sodu. Likumdevējam nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamo juridisko seku veidu un apmēru un iespējami precīzi noteikt ietvarus, kuros tiesību piemērotājam jārīkojas. Jo smagāks ir draudošais sods, jo vairāk likumdevējam ir pienākums sniegt vadlīnijas, kas padara sankciju paredzamu, un normas adresātu informēt par gaidāmo sodu. Jābūt noteiktām soda robežām, kurās parasti norādīts minimālais un maksimālais sods. Tāpat nepieciešams, lai likumdevējs norādītu kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājam jāvadās, izvēloties soda veidu un apmēru (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 103.-104. lpp.).

Līdz ar to sodi un to piemērošanas jautājumi ir jāregulē likumdevējam. Tam, ka šobrīd jau pastāv līdzīgs regulējums, nav izšķirošas nozīmes.

Ievērojot minēto, projektā nav pieļaujams regulēt naudas soda noteikšanas kritējus, atbrīvošanas no soda vai tā samazināšanas gadījumus, atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus un tamlīdzīgus soda piemērošanā būtiskus jautājumus. Ja nepieciešams, projektā varētu regulēt, piemēram, pieteikuma par dalību iecietības programmā aprites tehniska rakstura jautājumus un, iespējams, gada apgrozījuma noteikšanas kārtību. Tāpat iestādei ir tiesības izdot iekšējos normatīvos aktus (ieteikumus, instrukcijas), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu likuma piemērošanu un vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos.
 

-

Lūdzam izvērtēt šāda veida regulējuma atbilstību noilgumam. Pat ja likumā nav noteikti konkrētu sodoša rakstura administratīvo sankciju piemērošanas noilguma termiņi, tiesiskās drošības princips, neskatoties uz likuma regulējumu, ierobežo iestādes tiesības piemērot sankcijas (Danovskis E. Sodu tiesību principu nozīme administratīvajās tiesībās. Grām.: Autoru kolektīvs. Juridisko personu publiski tiesiskā atbildība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 139. lpp.).
 

-

Projektā paredzēts, ka, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību sodu tiesībās raksturīgajiem soda piemērošanas kritērijiem. Pamatā būtu jābūt vienotai sodu piemērošanas sistēmai, ja vien nav īpaša pamatojuma konkrētajā jomā paredzēt atšķirīgus kritērijus.

Piemēram, Krimināllikuma 46. panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, bet, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 19. panta otrajā daļā ietverts vēl precīzāks soda piemērošanas kritēriju uzskaitījums, proti, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Projektā izmantots apzīmējums "pārkāpuma smagums" ("pārkāpuma smaguma pakāpe"), lai gan nav skaidri saprotams, kas ar to tieši domāts un kādā veidā tiek noteikta pārkāpuma veida saistība ar pārkāpuma smaguma pakāpi. Tāpat projektā nav ievērota konsekvence kritēriju uzskaitījumā (sal. projektā paredzēto grozāmo noteikumu 12., 25.¹ un 25.¹² punktu).
 

-

Projektā paredzēts, ka Konkurences padome var samazināt naudas soda apmēru, ja "pret konkurenci vērsto rīcību ir atļāvušas vai veicinājušas valsts iestādes vai tiesiskais regulējums". Lai arī līdzīgs kritērijs ir atrodams, piemēram, Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tas rada jautājumus par šādas pieejas atbilstību tiesiskās paļāvības principam. Anotācijā būtu nepieciešams skaidrojums, kā šādā gadījumā tiek nodrošināta tiesiskās paļāvības principa ievērošana.
 

-

Lūdzam nodrošināt korektu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 22. panta 3.punkta pirmās rindkopas pārņemšanu. Saskaņā ar minēto direktīvas normu, “Ja Komisija saņem pilnu pieteikumu un valsts konkurences iestādes saņem kopsavilkuma pieteikumus attiecībā uz iespējamo slepeno karteli, Komisija laikposmā, kamēr noskaidrojas, vai Komisija rīkosies attiecībā uz visu šo lietu vai tās daļu, ir galvenā iestāde saziņai ar pieteikuma iesniedzēju, jo īpaši sniedzot viņam norādījumus par to, kā jāveic jebkāda turpmāka iekšējā izmeklēšana. Šajā laikposmā Komisija pēc attiecīgo valsts konkurences iestāžu pieprasījuma informē tās par pašreizējo stāvokli”.
Vēršam uzmanību, ka šī direktīvas norma nosaka Eiropas Komisijas kompetenci un rīcību ar pieteikumiem par iespējamu slepeno karteli (iecietības programmas vienošanos), un šādas Eiropas Komisijas tiesības vai pienākumi nav nosakāmi nacionālajos normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu, ietverot tajā tikai tādu direktīvas 22. panta trešā punkta pirmās rindkopas pārņemšanai nepieciešamu regulējumu, kas attiecas uz Konkurences padomes vai pieteikuma iesniedzēja darbību.

-

Projekta 9. punktā ietvertajā Noteikumu 3. punktā ietverta atsauce uz Noteikumu 1.1., 1.2., 1.2.¹, 1.3. un 1.5. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem. Vēršam uzmanību, ka uzskaitītajos Noteikumu apakšpunktos nav minēti pārkāpumi, tajos ir ietverta atsauce uz Konkurences likuma un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pantos minētajiem pārkāpumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 9. punktā ietvertajā Noteikumu 3. punktā paredzēt atsauces uz Konkurences likuma un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma attiecīgajiem pantiem vai nosaukt konkrētus pārkāpumus.

-

Projekta 10. punktā ietvertajā Noteikumu 3.¹ punktā ietverta atsauce uz Noteikumu 1.1., 1.2. un 1.5. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem. Vēršam uzmanību, ka uzskaitītajos Noteikumu apakšpunktos nav minēti pārkāpumi, tajos ir ietverta atsauce uz Konkurences likuma pantos minētajiem pārkāpumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 10. punktā ietvertajā Noteikumu 3.¹ punktā paredzēt atsauces uz Konkurences likuma attiecīgajiem pantiem vai nosaukt konkrētus pārkāpumus.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kā tiks noteikts pārkāpuma ilgums, ja pārkāpuma ilgums pārsniedz vienu gadu. Proti, vai projekta 17. punktā ietvertais 25.⁶ punkts paredz, ka gadījumā, ja, piemēram, pārkāpuma ilgums būs 17 mēneši, tad pārkāpuma ilgums tiks noteikts pēc principa, ka tas ir viens gads, bet nav seši mēneši, tāpēc naudas soda aprēķināšanā tiks uzskatīts, ka pārkāpuma ilgums ir viens gads un seši mēneši, savukārt ja, piemēram, pārkāpuma ilgums būtu 20 mēneši – tiktu uzskatīts, ka pārkāpuma ilgums ir divi gadi.

-

Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 42. punktā lūdzam vārdu "rakstisku" aizstāt ar vārdu "rakstveida".

-

Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 37.¹ punktā ietverta atsauce uz Noteikumu 31. punktā minēto pieprasījumu. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu 31. punktā ir minēts pieteikums, savukārt pieprasījums minēts Noteikumu 31.¹ punktā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 37.¹ punktā paredzēto atsauci uz Noteikumu punktu.

-

Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu 31. punktā lūdzam vārdu "rakstisku" aizstāt ar vārdu "rakstveida".

-

Konkurences likuma 12.¹ panta septītā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā Konkurences padome iecietības programmas ietvaros atbrīvo no naudas soda un samazina naudas sodu, kā arī prasības iecietības programmas dalībniekiem. Atbilstoši pilnvarojumam noformulēts arī Noteikumu 1.4. apakšpunkts, kurš saturiski ar Projektu netiek grozīts. Vienlaikus Likumprojekta 14. pants paredz grozījumus Konkurences likuma 12.¹ pantā, lietojot vārdu savienojumu "iecietības programmas vienošanās", taču pilnvarojošā norma netiek grozīta. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt Likumprojekta 14. pantu, ja precīzāk ir lietot vārdus "iecietības programmas vienošanās", nevis vārdus "iecietības programma".
Vienlaikus Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu III nodaļā tiek lietots termins "pieteikums", "pilnais pieteikums", "pieteikuma kopsavilkums". Pilnais pieteikums un pieteikuma kopsavilkums ir noteikts dokuments un par tā lietojumu un nozīmi ir skaidrība, taču projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu III nodaļā ir ietverts regulējums par pieteikumu par atbrīvošanu no naudas soda un pieteikumu par naudas soda samazināšanu. Attiecībā uz pieteikumu par atbrīvošanu no naudas soda un pieteikumu par naudas soda samazināšanu ne vienmēr ir skaidrs, kurš pieteikuma veids ir domāts, ņemot vērā to, ka projekta 19. punktā ietvertās Noteikumu III nodaļas tekstā vairākkārtīgi tiek lietots termins "pieteikums". Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt projekta 19. punktā ietvertās Noteikumu III nodaļas tekstu, precizējot termina "pieteikums" lietojumu.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.1. apakšsadaļu, ņemot vērā to, ka projekta izstrādes pamatojums ir arī Konkurences likuma 14.³ panta piektā daļa.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļu "Saistītie tiesību aktu projekti". Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumos ietveramais regulējums izriet no likumos noteiktā, tādējādi vispirms ir veicami grozījumi attiecīgajā likumā un tikai tad izrietošie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi grozījumi likumā nevar būt saistītais tiesību akta projekts grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.

-

Projekta 19. punktā ietvertajā Noteikumu III nodaļā, tostarp, 30.1.apakšpunktā, pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu 17. un 19. - 22.panta normas. Tiesiskās skaidrības nolūkos ierosinām pārskatīt projekta 19. punktā ietverto Noteikumu III nodaļu un veikt nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu gan to, ka direktīvas normas tiek pārņemtas korekti (t.i., sasniedzot to mērķi), gan ievērojot Sagatavošanas noteikumu, it īpaši, to 2. punkta, prasības. Tai skaitā, nepieciešamības gadījumā lūdzam direktīvas pārņemšanā izmantot pārformulēšanas metodi, nodrošinot, ka projekta normas ir skaidras un ka tajās noteiktie personu un iestāžu pienākumi un tiesības ir viennozīmīgi saprotami.

Minētais attiecas arī uz citām projekta 19. punktā ietvertajām Noteikumu III nodaļas normām, it īpaši, 30.2.2.apakšpunktu, kā arī 31.³ , 43.²un 43.⁵ punktu.

-