Atzinums

Lūdzam pirms izskatīšanas MK veikt rīkojuma projekta 4.punktā paredzētās konsultācijas ar EK un tikai pēc tam jautājums ir virzāms skatīšanai MK. 

-

Lūdzam par minēto tiesību akta projektu rīkot kopēju saskaņošanas sanāksmi, visiem saskaņošanas dalībniekiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteikto. 

-

Konceptuālais ziņojums satur norādi,ka juridiskā statusa maiņa dos iespēju atteikties no civildienesta ierēdņu amatu statusa, kā arī dos iespēju pieaistīt augsti kvalificētus un labi algotus darbiniekus. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atlīdzības sistēmas reforma ar jauno mēnešalgu skalu nodrošina konkurētspējīgas un darba sniegumu balstītas mēnešalgas noteikšanu, ņemot vērā algu skalā ietverto skalas viduspunktu (80% no līdzīgas vērtības darba privātajā sektorā) vai pat skalas maksimuma.  
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka amatu statusa izmaiņas ir iestādes iekšējās kompetences jautājums un tas saistīts ar amata veicamajiem pienākumiem. Papildus norādām, ka Valsts kanceleja iebilst jaunu amata vietu izveidei nākotnē, tādējādi palielinot valsts pārvaldē nodarbināto skaitu. Amata vietu skaita palielināšana ir pretrunā virzienam uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi, īpaši ņemot vērā kopējās iedzīvotaju skaita samazināšanās tendences.  
 

-

Vēršam uzmanību, ka Satversmes tiesa 2006. gada 16. oktobra spriedumā "Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam" norādīja, ka, tā kā valsts pārvaldei pamatā jābūt padotai Ministru kabinetam, tad Saeima patstāvīgu valsts iestādi var veidot vienīgi tādos gadījumos, kad to prasa citu konstitucionālo normu īstenošana. Patstāvīgās valsts iestādes ir izņēmums no valsts pārvaldes vienotības principa, un kā tādas ir veidojamas tikai īpašos gadījumos, kad demokrātiskā tiesiskā valstī citādi nevar nodrošināt pienācīgu pārvaldi noteiktā izpildvaras darbības jomā.
Atsevišķa valsts pārvaldes sfēra var tikt izņemta no Ministru kabineta kompetences un nodota patstāvīgai valsts iestādei, ja tiek konstatēts, ka šajā jomā Ministru kabinetam padota valsts iestāde nespēs nodrošināt pienācīgu pārvaldību.
Satversmes 1. pants noteic arī stingras robežas. Nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei.
Ievērojot minēto un izvērtējot konceptuālā ziņojuma saturu, nav secināms, kāpēc nepieciešams šāds izņēmums no valsts pārvaldes vienotības principa, tas ir, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras juridiskā statusa maiņa. Tieši otrādi ir secināms, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas, uzdevumus ir iespējams efektīvi īstenot arī kā Ministru kabineta padotībā esošai iestādei, tikai pārskatot atsevišķus procesus.
Ņemot vērā minēto, konceptuālais ziņojums nav atbalstāms.

-

Konceptuālā ziņojuma projektā tiek norādīts, ka pēc juridiskā statusa maiņas iestādes maksas papaklpojumu cenrādi apstiprinās Padome. Vienlaikus tiek norādīts, ka ieņēmumi no maksas pakalpojumiem īpaši nemainās. Vēršam uzmanību, ka pašreizējais maksas pakalpojumu cenrādis nav mainīts (pārskatīts) kopš 2013.gada. Ņemot vērā minēto un ja iestādei ir nepieciešams veidot jaunus maksas pakalpojumus vai arī pārskatīt to reālās izmaksas, ņemot vērā izmaksu pieaugumu laika periodā kopš ir spēkā maksas pakalpojumu cenrādis, nav saprotams kāpēc nav virzītas izmaiņas Latvijas Investīciju attīstības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādī, tai skaitā arī iekļaujot jaunus maksas pakalpojumu veidus. Lūdzam attiecīgi pecizēt Konceptuālo ziņojumu. 

 

-

Konceptuālais ziņojums joprojām neietver detalizētu pamatojumu juridiskā statusa maiņai, īpaši tek norādīts, ka "Likuma par budžeta un finanšu vadību izpratnē – paliek kā budžeta iestāde".  Lūdzam norādīt konkrētus ieguvumus kādī tiek paredzēti no juridiskā statusa maiņas. 

 

-