Projekta ID
22-TA-3769Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
31.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Izziņā, saistībā ar Tieslietu ministrijas 2023. gada 17. janvāra atzinumā izteikto iebildumu, norādīts, ka konkrētais rīkojuma projekts nav par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, bet par Ministru kabineta atļaujas saņemšanu, privatizējot nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 13000204314) – zemes vienību (kadastra apzīmējuma 13000204314) 0,8917 ha platībā (turpmāk - Zemes vienība), privatizēt arī Zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi 0,4200 ha platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai. Izziņā arī norādīts, ka Zemes vienība jau ir tikusi nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu un konkrētajā gadījumā privatizācijas ierosinājums ticis iesniegts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, tāpat arī nekad nav iestājies tiesiskais pamats izbeigt Zemes vienības privatizācijas procesu, tādēļ tas joprojām turpinās. Tāpat arī izziņā norādīts, ka meža zemes platība Zemes vienībā ir zem 0,5 ha līdz ar to meža zemes privatizācija ar Ministru kabineta lēmumu bija pieļaujama kopš 1998.gada.
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā pieļauj valsts meža zemes pilsētās privatizāciju ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu vairāk nekā 0,12 hektāru platībā, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka laikā, kad reģistrēts Zemes vienības privatizācijas ierosinājums (2006.gada 31.augustā), Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkts paredzēja, ka valsts meža zemes pilsētās privatizācija pieļaujama attiecībā uz zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā (redakcija, kas bija spēkā no 2006. gada 21. marta līdz grozījumiem, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā). Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā ne no anotācijā, ne izziņā sniegtā skaidrojuma nav secināms, vai šādai tiesisko apstākļu maiņai kopš Zemes vienības nodošanas privatizācijā (cita ierobežojošāka Meža likuma regulējuma pastāvēšana privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas laikā) nav un nebija jābūt nekādai ietekmei uz privatizācijas procesu saskaņā ar privatizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai, ņemot vērā Meža likuma regulējumu privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas brīdī, nebija jāpieņem atteikums apmierināt konkrētas personas privatizācijas ierosinājumu un kā šāda atteikuma pieņemšana ietekmētu privatizācijas procesu.
Ministru kabineta rīkojumi ir tiesību normu piemērošanas akti, kas pakārtoti normatīvajiem aktiem. Attiecīgi, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu par Ministru kabineta rīkojuma projekta virzību, nepieciešams gūt pārliecību par tā atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajā gadījumā (un tam līdzīgos gadījumos) tieši anotācijā būtu ietverama pietiekami detalizēta informācija par privatizācijas procesa gaitu atbilstoši tās regulējumam normatīvajos tiesību aktos, lai no anotācijas būtu nepārprotami skaidra konkrētā Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanas un virzības pamatotība, un atbilstība normatīvajiem tiesību aktiem, īpaši ņemot vērā apstākļus gan šajā, gan līdzīgos Ministru kabineta rīkojuma projektos - nekustamā īpašuma privatizācijas procesa ilgo laika periodu kopš tas nodots privatizācijai (un kopš atsavināšanas ierosinājuma reģistrēšanas 2006.gada 31.augustā) un tiesisko apstākļu maiņu šajā laika periodā.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam vēl papildināt anotāciju, lai tā ietver secinājumus attiecībā uz visiem būtiskākajiem privatizācijas procesa aspektiem, norādot arī uz tiesību normām, kas šos secinājumus pamato.
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā pieļauj valsts meža zemes pilsētās privatizāciju ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu vairāk nekā 0,12 hektāru platībā, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Vienlaikus Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka laikā, kad reģistrēts Zemes vienības privatizācijas ierosinājums (2006.gada 31.augustā), Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkts paredzēja, ka valsts meža zemes pilsētās privatizācija pieļaujama attiecībā uz zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā (redakcija, kas bija spēkā no 2006. gada 21. marta līdz grozījumiem, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā). Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā ne no anotācijā, ne izziņā sniegtā skaidrojuma nav secināms, vai šādai tiesisko apstākļu maiņai kopš Zemes vienības nodošanas privatizācijā (cita ierobežojošāka Meža likuma regulējuma pastāvēšana privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas laikā) nav un nebija jābūt nekādai ietekmei uz privatizācijas procesu saskaņā ar privatizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai, ņemot vērā Meža likuma regulējumu privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas brīdī, nebija jāpieņem atteikums apmierināt konkrētas personas privatizācijas ierosinājumu un kā šāda atteikuma pieņemšana ietekmētu privatizācijas procesu.
Ministru kabineta rīkojumi ir tiesību normu piemērošanas akti, kas pakārtoti normatīvajiem aktiem. Attiecīgi, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu par Ministru kabineta rīkojuma projekta virzību, nepieciešams gūt pārliecību par tā atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajā gadījumā (un tam līdzīgos gadījumos) tieši anotācijā būtu ietverama pietiekami detalizēta informācija par privatizācijas procesa gaitu atbilstoši tās regulējumam normatīvajos tiesību aktos, lai no anotācijas būtu nepārprotami skaidra konkrētā Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanas un virzības pamatotība, un atbilstība normatīvajiem tiesību aktiem, īpaši ņemot vērā apstākļus gan šajā, gan līdzīgos Ministru kabineta rīkojuma projektos - nekustamā īpašuma privatizācijas procesa ilgo laika periodu kopš tas nodots privatizācijai (un kopš atsavināšanas ierosinājuma reģistrēšanas 2006.gada 31.augustā) un tiesisko apstākļu maiņu šajā laika periodā.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam vēl papildināt anotāciju, lai tā ietver secinājumus attiecībā uz visiem būtiskākajiem privatizācijas procesa aspektiem, norādot arī uz tiesību normām, kas šos secinājumus pamato.
Piedāvātā redakcija
-
