Atzinums

Nepiekrītam šādiem grozījumiem, jo tie būtiski apdraud Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023-2027 (turpmāk – Stratēģiskais plāns) īstenošanu. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (turpmāk – LLVN), kuri pamatojas uz pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.sk., uz Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunktu, ir saskaņoti ar  Eiropas Komisiju, un Stratēģiskais plāns ir iesniegts Eiropas Komisijā galējai saskaņošanai. Pieņemot likumā ierosinātos grozījumus, būtu jāpārskata jau ar Eiropas Komisiju saskaņotie LLVN, kas nozīmētu jauno atbalsta intervenču ieviešanas un atbalsta izmaksāšanas lauksaimniekiem 2023. gadā kavēšanos.
Šādu grozījumu rezultātā no lauksaimnieciskās ražošanas tiktu izņemti 3444 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes laikā, kad nodrošinājums ar pārtiku ir ļoti svarīgs.
Nosakot pasākumus ūdens stāvokļa uzlabošanai, tiem jābūt zinātniski pamatotiem. Tāpēc būtu nepieciešams sagaidīt un izvērtēt 2020.gadā uzsāktā LIFE projekta “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” rezultātus. Projekta ietvaros ir plānots sagatavot priekšlikumus dažādu normatīvo aktu uzlabošanai, t.sk., Aizsargjoslu likumā un KLP plānošanas dokumentos. ZM ar nākošo gadu plāno arī pasūtīt pētījumu, kurā tiktu detalizēti izvērtēti lauksaimniecības noteču monitoringa dati, lai rastu labāko risinājumu ūdens stāvokļa uzlabošanai.
Likuma grozījumi jāskata arī topošās Dabas atjaunošanas regulas kontekstā. Baltijas vides forums (BEF) projekta «Priekšlikumu sagatavošana aizsargāto teritoriju pārklājuma paplašināšanai Latvijas sauszemes teritorijā, atbilstoši ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķiem»  ietvaros ir minējis, ka pastāv iespējas iekļaut šajā  aprobežoto teritoriju kopapjomā dažāda veida aizsargjoslas pie nosacījuma, ja ir sagatavots attiecīgs digitāls slānis. ZM uzskata, ka jaunu aprobežojumu uzlikšana bez spēkā esoša digitālā slāņa un sociāli ekonomiska ietekmes izvērtējuma uz tautsaimniecību nav iespējama.
Šobrīd nav pieejami arī konkrēti dati, cik lielam lauksaimniecības zemes apjomam jau tagad ir noteikti aprobežojumi.
 

-

Nepiekrītam šādiem grozījumiem. Pamatojumu skatīt pie 37.panta grozījumiem. Papildus argumenti aprobežojumiem gar novadgrāvjiem ir šādi.
Šādu grozījumu rezultātā no lauksaimnieciskās ražošanas tiktu izņemti 6307 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes laikā, kad nodrošinājums ar pārtiku ir ļoti svarīgs.
Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (AAL) likuma 47.panta papildinājums nav pamatots. Pirms atļaujas piešķiršanas AAL laišanai tirgū un lietošanai Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienests izvērtē to atbilstību un Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā tiek iekļauti tikai tādi līdzekļi, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajām prasībām. Augu aizsardzības līdzekļu izvērtēšanas procesā tiek ņemts vērā daudzi nozīmīgi faktori, lai novērtētu ietekmi uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem, augsni un gaisu.  Saskaņā ar riska izvērtējuma rezultātiem daudziem augu aizsardzības līdzekļiem aizsargjoslas nav nepieciešams noteikt.
 

-