Atzinums

Ziņojuma 2.punkta "Par administratīvā sloga samazināšanu ES fondu projektu īstenošanā" I sadaļā "Nodokļu nomaksas disciplīna", vēršam uzmanību, ka šobrīd nav saprotama metodoloģiju par jauno pieeju nodokļa parāda vērtēšanā, tāpat arī nav skaidri nosacījumi kā šim varētu kvalificēties jauni uzņēmumi, kas nav šādā sarakstā. Līdz ar to lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt redakciju.

Vienlaikus paužam viedokli, ka Eiropas Komisijas noteiktais virziens un mērķis ir mazināt administratīvo slogu, līdz ar to uzskatām, ka ir nepieciešams paaugstināt pieļaujamo nodokļu parāda slieksni uz EUR 1000, lai pie mainīgas situācijas un ierobežotas naudas plūsmas izaugsmes stadijā, gala labuma guvēji ātrāk spētu augt un attīstīties un netiktu likti nesamērīgi administratīvie ierobežojumi un slogs visām iesaistītajām pusēm.  Prasība par nodokļu izpildi netiktu atcelta, bet pielāgota samērīguma principam.

-

Vēršam uzmanību, ka de minimis sākotnējais slieksnis tika noteikts 2008.gadā - 200 000 euro. Sešpadsmit gadu laikā ES ekonomika ir vairākkārt augusi. Tikai 2023.gadā ir veiktas izmaiņas de minimis regulējumā, kas tika palielināts tikai par 100 000 euro.

Norādām uz  nepieciešamību pēc jauniem ieguldījumiem tautsaimniecības izaugsmei ne tikai Latvijai, bet arī ES dalībvalstīm, līdz ar to būtiski ir atsākt diskusiju par Regulā Nr.(ES) 2023/2831 noteiktā de minimis atbalsta sliekšņa palielināšanu līdz vismaz 500 tūkst euro vienam vienotam uzņēmuma trīs fiskālo gadu periodā, kā arī izskatīt iespēju, ka minētais slieksnis ir attiecināms tikai uz ES vienas dalībvalsts esošo viena vienota uzņēmuma ietvaru un tikai vienas programmas ietvaros.
 

-

Jāņem vērā, ka Latvija un Baltijas valstis kā Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atrodas tuvu militārā agresora valstij nav tik pievilcīgas no investoru puses kā piemēram Eiropas Savienības centrālās valstis. 

Lūdzam rast risinājumu, kas paredz lielāku atbalsta intensitāti ES A-pierobežas NUTS 2 reģioniem, piemēram šādā veidā:

1) GBER atbalstu palielināt par papildus 20%  MVU (14.pants).

2)Palielināt lielo projektu sliekšņus:
2.1)lielu ieguldījumu projektu (definīcija) no 50 milj. euro uz 100 milj.;
2.2)infrastruktūras projektiem    (56.b pants)  80 %  atbalsta intensitāti palielināt projektiem no 55milj uz 100 milj.

3) Pētniecības un attīstības jomā palielināt atbalsta sliekšņus:
3.1) fundamentāliem pētījumiem (4.pants) no esošajiem 55 milj. uz 100 milj.;
3.2) Rūpnieciskiem pētījumiem (4.pants) no esošajiem 35 milj. uz 50 milj. euro.
3.3) Eksperimentālai izstrādei (4.pants) no esošajiem 25 milj. uz 50 milj.

4) Palielināt ieguldījumu atbalstu pētniecības infrastruktūrai no esošajiem 35 milj. euro vienai infrastruktūrai uz 50 milj. euro vienai infrastruktūrai.

5)Aizdevumiem līdz 50milj. euro:
Aizdevumiem Rīga (NUTS 3) līdz 50 milj.:
-  30% atbalsta intensitāte lielajiem komersantiem – nepieciešams palielināt uz 40%;
- 40% atbalsta intensitāte vidējiem komersantiem – nepieciešams palielināt uz 50%.

Aizdevumiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā (NUTS 3) līdz 50 milj.:
– 50 % lielajiem komersantiem – nepieciešams palielināt līdz 60%.
- 60% vidējiem komersantiem - nepieciešams palielināt līdz 70%.

Aizdevumiem Rīgas reģionā (NUTS 3) līdz 50 milj:
– 30 % lielajiem komersantiem – nepieciešams palielināt uz 40%;
- 40 % vidējiem komersantiem - nepieciešam palielināt uz 50%.

6) Aizdevumiem no 50 milj. euro:
Rīga  un Pierīga (NUTS 3) no 50 milj. euro:
līdz 55 milj. euro 30% atbalsta intensitāte – nepieciešams palielināt līdz 40%.
no 55 milj. euro līdz 110 milj. euro atbalsta intensitāte 15% - nepieciešams palielināt līdz 25%.
investīciju daļai, kas pārsniedz 110 milj. euro 0% atbalsta intensitāte, nepieciešams palielināt līdz 10%.

Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģions (NUTS 3) no 50 milj.:
Līdz 55 milj. 50% atbalsta intensitāte – nepieciešams palielināt līdz 60%;
No 55 milj. līdz 110 milj. euro 25% atbalsta intensitāte – nepieciešams palielināt līdz 35%.
investīciju daļai, kas pārsniedz 110 milj. euro 0% atbalsta intensitāte, nepieciešams palielināt līdz 10%.

7) Ieguldījumiem virs 110 milj. euro:
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 10 % – 8,25 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz 16,5 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 15 % – 12,38 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz 24,76 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 20 % – 16,5 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz 33 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 25 % – 20,63 milj.euro, nepieciešams palielināt līdz 41,26 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 30 % – 24,75 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz  49,5 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 35 % – 28,88 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz 57,76 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 40 % – 33 milj. euroi, nepieciešams palielināt līdz 66 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 % – 41,25 milj.euro, nepieciešams palielināt līdz 82,5 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 60 % – EUR 49,5 milj. euro , nepieciešams palielināt līdz 99 milj. euro;
— ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 70 % – EUR 57,75 milj. euro, nepieciešams palielināt līdz 115,5 milj. euro.
 

-

Lai mazinātu administratīvo slogu, lūdzam DNSH principa izvērtēšanu piemērot tikai tādiem ieguldījumiem, kas varētu radīt ietekmi uz vidi, kā piemēram, paredzot ieguldījumus ražošanas infrastruktūras izbūvē, iekārtu iegādē vai jaunu produktu izstrādē. Tādējādi neparedzot vērtējuma piemērošanu soft aktivitātēm (piemēram, izstādes, digitalizācijas jautājumi). Priekšlikums ir izstrādāt EK vai FM līmenī vadlīnijas, kas ļautu vienoti piemērot un izprast Eiropas Savienības noteiktās prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu ievaddaļas 23. un 25. punktā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 noteikto par DNSH principa piemērošanu, izmantot apliecinājumus gala labuma guvēju līmenī, savukārt finansējuma saņēmējs maksimāli izmanto publiskajos resursos pieejamo informāciju, lai vērtētu atbalstam pieteikto darbību ietekmi uz DNSH principa piemērošanu.

-

Vēršam uzmanību, ka Pusgada ziņojumā 2. punktā Par administratīvā sloga samazināšanu ES fondu projektu īstenošanā (III apakšsadaļa -Efektīvāks vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādes process ) Vienkāršoto izmaksu (VI) metodika atvieglo Sadarbības iestādes administratīvo slogu, taču VI piemērošana gala labuma guvēju izmaksām ir nemainīgs un liela apmēra administratīvais slogs gan metodiku izstrādātājiem, gan gala labuma guvējiem. Ņemot vērā, ka pastāv plašs attiecināmo darbību un izmaksu klāsts, fiksētās summas izcenojums var tikt piemērots neprecīzi (mainoties tirgus tendencēm), attiecīgi var rasties risks , ka tiek pārkompensētas izmaksas vai plānotais atbalsta veids s ir nepietiekams stimulu. Tāpat arī nav iespējams precīzi paredzēt gala labuma guvēja izmaksas uz ilgāku periodu, līdz ar to, atkārtota metodikas pārskatīšana rada nesamērīgu administratīvo slogu un birokrātiju.

Uzsveram, ka VI metodikas piemērošanu neatceļ prasību gala labuma guvējiem veikt visu ar atbalstu saistīto informāciju ne tikai uzglabāt, bet arī iesniegt finansējuma saņēmējam veiktās tirgus izpētes par iespējamo atbalsta apmēru pierādāmo dokumentāciju.

Līdz ar to aicinām pārstāvēt arī ES līmeņa sarunās viedokli, ka vienkāršoto izmaksu metodiku izstrāde ir tikai viens no risinājumiem un tā piemērošana nav obligāta nedz pie noteikta sliekšņa, nedz atbalsta veida, nedz finansējuma izlietojuma veida (valsts, privātais sektors).

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē risinājums neattiecināt komercdarbības atbalsta nosacījumus attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas izmaksām daudzpakāpju projektos, jo tas būtiski ietekmē nozares konkurētspēju un valsts spēju nodrošināt kvalitatīvu un atbilstoši nozaru vajadzībām mērķētu atbalstu, piemēram, apmācību projektos vai klasteru veidošanā. Minētā pieeja šobrīd ir attiecināta tikai uz publiskajām iestādēm, savukārt attiecībā uz privāto sektoru šobrīd tiek interpretēts, ka projekta īstenošana un vadība ir privileģēts statuss, lai gan ar MK noteikumiem faktiski tiek dots uzdevums privātajam sektoram uz laiku pildīt deleģētu funkciju un nodrošināt atbalsta pieejamību Latvijas uzņēmumiem. Šajā gadījumā komercdarbības atbalsta nosacījumi nebūtu piemērojami, ja pretendents ir izvēlēts slēgtā vai atklātā konkursā vai Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pretendents un šis pretendents neveic ražošanu un tirdzniecību. Lūdzam rast izskatīt iespēju šādu atkāpi veikt Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumā.

Un vēršam uzmanību, ka šobrīd situācija tiek risināta ar de minimis atbalsta palīdzību, bet tas būtiski ierobežo iespēju nozarēm (finansējuma saņēmējiem) piedalīties vairākos projekta uzsaukumos, kas ir būtiski nozares darbības attīstībai. Lūdzu papildus skatīt iebildumu par de minimis sliekšņu celšanu

 

-

Lūdzam precizēt 5.pielikumā norādīto informāciju attiecībā uz SAM 2.1.1.2., norādām, ka attiecīgais pasākums tiks īstenots finanšu instrumentu veidā, attiecīgi nav paredzēta AK/UK procedūra. Lūdzam svītrot attiecīgo informāciju. Vienlaikus informējam, ka TPF 6.1.1.4. pasākuma noramtīvā akta izstrāde tiks veikta vienlaicīgi ar SAM 2.1.1.2. pasākumu, iekļaujot to vienotā normatīvā aktā SAM 2.1.1.2. pasākumā MK noteikumu izstrādes termiņā.
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt 5.pielikuma SAM 2.5.1. "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" laika grafiku, informējam, ka pasākuma izskatīšana AK tiks nodrošināta III. cet., izskatīšana UK IV. cet. sākumā un plānotais atlases uzsākšanas laiks IV.cet. 

Tāpat  lūdzam precizēt norādīto informāciju attiecībā uz 1.2.1.1. pasākuma otro kārtu - atlases uzsākšanas laiku precizējot uz 2025. gada I ceturksni, ņemot vērā, ka pašlaik notiek AF 5.1.1.2.i. trešās kārtas ieviešana, kas pēc būtības ir vienlīdzīgs atbalsta instruments. Attiecībā uz 1.2.1.1. pasākuma trešo kārtu, lūgums precizēt AK un UK izskatīšanas datumu uz 2024. gada III ceturksni, ņemot vērā, atbalsta programmas saskaņošana uzsākta 2024. gada II ceturksnī. Un precizēt 1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas saskaņošanas uzsākšanu uz 24.05.2024.

Lūdzam precizēt 1.2.3.7. pasākuma saskaņošanas uzsākšanas datumu uz 2024. gada III ceturksni, ņemot vērā, ka atbalsta programmas koncepta izveide uzsākta 2024. gada II ceturksnī un 1.2.1.2.pasākumam iesniegšanu apstiprināšanai MK precizēt uz 2024 III cet., ņemot vērā saskaņošanu ar iesaistītajām iestādēm. 
 

-