Atzinums

EM iebilst par 5.pielikumā Regulas Nr.765/2006 1.zc panta 4.punkta (a) apakšpunktā norādītajām kompetencēm attiecībā uz izņēmumu piemērošanu. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr KEM nav kompetentā iestāde attiecībā uz titānam, alumīnijam, varam, niķelim, pallādijam un dzelzsrūdai piemērojamajiem izņēmumiem. Minētās jomas, atbilstoši Ķīmisko vielu likumam, ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
 

-

EM iebilst par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 5.n panta 11. punkta (a) apakšpunktā norādīto Ekonomikas ministrijas kompetenci. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr KEM ir saturiski kompetenta attiecībā uz izņēmumiem, ja tie attiecas uz kritiski svarīgu energoapgādi, taču, ne attiecībā uz titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija vai dzelzs rūdas iegādi. Kā jau minēts iepriekš, šīs jomas ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.
EM iebilst arī par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 5.n panta 11. punkta (c) apakšpunktā norādīto Ekonomikas ministrijas kompetenci. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr KEM nav kompetentā iestāde attiecībā uz civilās kodolspējas nodrošināšanu vai radiācijas jautājumiem. Kā jau minēts iepriekš, šīs jomas ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Attiecībā uz medicīniskam lietojumam paredzētiem materiāliem un tehnoloģijā kompetentā iestāde ir Veselības ministrija.

-

EM iebilst par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 3.l panta 4. punkta (a) apakšpunktā norādīto Ekonomikas ministrijas kompetenci. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Lūdzam precizēt, ka KEM saturiski ir kompetentā iestāde 3.l panta 4. punkta (a) apakšunktā minētajiem izņēmumiem, kas attiecas uz dabasgāzes un naftas, ieskaitot naftas pārstrādes produktiem. Tomēr KEM nav kompetentā iestāde attiecībā uz titānam, alumīnijam, varam, niķelim, pallādijam un dzelzsrūdai. Minētās jomas, atbilstoši Ķīmisko vielu likumam, ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
 

-

EM iebilst par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 3.k panta 5. punkta (c) apakšpunktā norādīto EM kompetenci piemērot izņēmumu, ja tas nepieciešams civilo kodolspēju izveidošanai, medicīniskam lietojumam paredzētu radioizotopu ražošanai, tehnoloģijām, kas paredzētas vides radiācijas monitoringam u.c. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr vēršam uzmanību, ka KEM nav kompetentā iestāde civilās kodolspējas vai radiācijas jomā. Aicinām kā kompetento iestādi minētā izņēmuma piemērošanā norādīt Vides un reģionālās attīstības ministriju. Attiecībā uz medicīniskam lietojumam paredzētiem materiāliem un tehnoloģijā kompetentā iestāde ir Veselības ministrija.
 

-

EM iebilst par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 3.g panta 7. punktā  norādīto EM kompetenci izsniegt atļaujas attiecībā uz Regulas Nr.833/2014 XVII pielikumā minētajiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr vēršam uzmanību, ka KEM nav kompetentā iestāde ne dzelzs un tērauda izstrādājumu jomā ne civilās kodolspējas un radiācijas jomā. Aicinām kā kompetento iestādi minētā izņēmuma piemērošanā norādīt Vides un reģionālās attīstības ministriju. Attiecībā uz medicīniskam lietojumam paredzētiem materiāliem un tehnoloģijā kompetentā iestāde ir Veselības ministrija.
 

-

EM iebilst par 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 3.ea panta 5.a punktā  norādīto Ekonomikas ministrijas kompetenci. Lūdzam precizēt, ka KEM ir kompetentā iestāde 3.ea panta 5.a apakšunktā minētajiem izņēmumiem, kas attiecas uz dabasgāzes un naftas, ieskaitot naftas pārstrādes produktiem. Tomēr KEM nav kompetentā iestāde attiecībā uz titānam, alumīnijam, varam, niķelim, pallādijam un dzelzsrūdai, kā arī uz XXIV pielikumā norādīto ķīmiskajiem un dzelzs produktiem piemērojamajiem izņēmumiem. Minētās jomas, atbilstoši Ķīmisko vielu likumam, ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
EM iebilst arī pret 3ea.panta 5.punkta (d) apakšpunktā norādīto EM kompetenci attiecībā uz kodoldegvielu. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr kodoldegviela ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
EM iebilst arī pret 3ea.panta 5.punkta (e) apakšpunktā norādīto EM kompetenci attiecībā uz oglēm un citu cieto fosilo kurināmo. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Tomēr ogles ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
 

-

EM iebilst pret 2.pielikumā Regulas Nr.833/2014 3.a panta 2.punktā norādīto Ekonomikas ministrijas kompetenci attiecībā uz attiecīgās regulas 3.a punkta 1.punkta (a) apakšpunktā norādītā izņēmuma piemērošanu. Atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Turklāt, attiecīgais punkts nosaka izņēmumu piemērošanu attiecībā uz tiesībām iegādāties līdzdalību vai palielināt jebkādu esošu līdzdalību jebkurā juridiskā personā, vienībā vai struktūra, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Krievijā. Vēršam uzmanību, ka enerģētikas jautājums šeit ir otršķirīgs, tas kalpo vien kā nosacījums. Aicinām kā vadošo iestādo minētā izņēmuma piemērošanā noteikt UR (TM) un KEM, līdzīgi kā minētā panta (c) apakšpunktā.

-

EM iebilst pret 1.pielikumā attiecībā uz Regulas Nr.269/2014 2. pantu norādīto, ka attiecībā uz saimniecisko resursu atbrīvošanu ir atbildīga iestāde, kas minēto saimneicisko resursu ir iesaldējusi. EM jau iebildumā par ĀM Konceptuālo ziņojumu norādīja, ka nepiekrīt šim risinājumam, jo praksē ir ļoti daudz gadījumu, kad saimnieciskos resursus neviena iestāde nav iesaldējusi. Piemēram, uzņēmuma kapitāldaļas vai sankcionētā uzņēmuma rīcībā esošus saimnieciskos resursus – tas notiek automātiski.
 

-

EM iebilst pret ĀM Konceptuālā ziņojuma 19.rinkopas (3) apakšpunkta (xiii) apakšpunktā norādīto, ka EM saturiski ir kompetence attiecībā uz kosmosa izpētes un zinātniskās sadarbības jautājumiem.  EM uzskata, ka atbilstoši kompetenču sadalījumam starp ministrijām vadošā iestāde šajā jautājumā ir Izglītības un zinātnes ministrija.
 

-

EM iebilst pret ĀM Konceptuālā ziņojuma 19.rinkopas (3) apakšpunkta (iii) apakšpunktā norādīto, ka EM saturiski ir kompetence attiecībā uz rūdu, oglēm un kodoldegvielu. Pirmkārt, atbildīgā ministrija enerģētikas jomā ir KEM. Otrkārt, rūda, ogles un kodoldegviela ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, lūdzam veikt attiecīgus labojumus norādīto kompetenču sadalījumā.
 

-

EM iebilst pret Ārlietu ministrijas sagatavoto finanšu aprēķinu katram no piedāvātajiem rīcības modeļiem. Vēršam uzmanību, ka sankcijas EM ir jauna joma, kas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā nebija aktīva, savukārt kopš 2022.gada marta ar sankciju jautājumiem pastāvīgi strādā 2 darbinieki, un viņu darba apjoms arvien palielinās. Attiecībā uz nepieciešamo papildu finansējumu norādām, ka EM nepieciešamais papildu finansējums jebkurā no piedāvātajiem risinājumiem ir:
a)   viena jauna štata vieta un 40 000 EUR/gadā atalgojumam;
b)   2 500 EUR/gadā kompetences stiprināšanas apmācībām;
c)    100 000 EUR/gadā ārpakalpojumu iegādei – izvērtējumu veikšanai par sankciju jautājumiem.  
Tas pamatojams ar to, ka, atbilstoši ĀM Konceptuālā ziņojuma 14.rindkopas (5) apakšpunktam, lēmuma pieņēmējiem jābūt apveltītiem ar saturiskām zināšanām un prasmēm, lai spētu pilnvērtīgi izvērtēt, vai sankciju subjekta apsvērumi un dokumenti, kas tos pamato, sniedz tādu informāciju, kas atbalsta atļaujas izniegšanu vai izņēmuma piemērošanu, turklāt iestādei ir jābūt tiesīgai pieaicināt ekspertus viedokļa sniegšanai. Šobrīd EM darbiniekiem var sniegt izvērtējumus atbilstoši tās saturiskajām kompetencēm, taču ne attiecībā uz sankciju jautājumiem. Tādēļ EM ir nepieciešama papildus viena amata vieta, līdzekļi darbinieku apmācībām un ārpakalpojumu iegādei, lai Ekonomikas ministrija spētu izpildīt ĀM Konceptuālajā ziņojumā norādītās funkcijas.
Pašlaik ar Ministru prezidenta rezolūcijām Ekonomikas ministrijai ir uzdots apstrādāt vairāku uzņēmumu pieteikumus par sankciju izņēmumu piemērošanu, kas ir saistīts ar visu iesaistīto iestāžu operatīvo un koordinēto iesaisti, apjomīgo datu un informācijas apstrādi un lēmumu pieņemšanu. Tā kā Ekonomikas ministrijas kompetencē līdz šim sankciju jautājumi bija minimālā apjomā, līdz ar to, netika atvēlēti resursi, nav uzkrātas zināšanas un pieredze, vairāku mēnešu garumā šim darbam tiek pārdalīti cilvēkresursi no citām jomām. 
 

-

Attiecībā uz norādītajām kompetencēm, atkārtoti iebilstam pret ziņojuma 19.rinkopas (2) apakšpunktā norādīto, ka attiecībā uz atļaujām uz iesaldētajiem saimnieciskajiem resursiem atbildīga būs tā iestāde, kas ir pieņēmusi lēmumu tos iesaldēt, proti, iestāde, kas piemērojusi ES sankcijas. Ne vienmēr ir konkrēta iestāde, kas iesaldē līdzekļus – ja uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir sankciju subjekts, uzņēmums un tā saimnieciskie resursi tiek iesaldēti automātiski. Nav saprotams, kura iestāde būs tiesīga atbrīvot šādus saimnieciskos līdzekļus. Piemēram, uz šo brīdi ir saņemti vairāki iesniegumi, kuros uzņēmumi vēlas nopirkt sankcionēto personu uzņēmuma daļas, lai no uzņēmuma noņemtu sankcionētās personas ietekmi. Regula šādu izņēmumu paredz, ja no šādas pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek iesaldēti, taču atļauja ir jāsniedz Latvijas kompetentajai iestāde. Tā kā neviena iestāde nav iesaldējusi sankcionēto uzņēmumu daļas, bet tas notiek automātiski, konstatējot sankcionētas personas kontroli, nav arī iestādes, kura varētu pieņemt lēmumu par šo uzņēmumu kapitāldaļu atbrīvošanu. Pašlaik EM sadarbībā ar visām iesaistītajām iestādēm izvērtē un gatavo administratīvos aktus vairākos šādos gadījumos, kuros lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam, jo Latvijā nav kompetentās iestādes, kura varētu pieņemt šādu lēmumu.

-

EM iebilst pret Ārlietu ministrijas piedāvāto risinājumu - līdz Ārlietu ministrijas paspārnē esošas komitejas izveides noteikt pagaidu nacionālās kompetentās iestādes, kuras piemēros ES sankcijas regulējošajos tiesību aktos noteiktos izņēmumus no sankcijām. Šī pēc būtības ir esošās decentralizētās sistēmas saglabāšana, kas paredz, ka iestādes uzņemsies izdot administratīvos aktus par jautājumiem, kas tām nav noteikti ārējos normatīvajos aktos. Neapšaubāmi, ir nozares, kuras saturiski ietilpst kādas ministrijas kompetencē, savukārt darbības ar ES noteiktajām sankcijām, kā arī paredzēto izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir darbības, kas neietilpst nevienas ministrijas kompetencē. Tādējādi EM nav piemērojama atbildība ES sankciju piemērošanas jomā.
Līdzšinējā praksē šī sistēma sevi ir parādījusi kā laikietilpīga un neefektīva. Savukārt ES sankciju regulējumā noteikti terminētie pārejas periodi, kuru laikā ir iespējams piemērot izņēmumus, un tieši laiks lēmumu pieņemšanai ir kritiskais faktors. Ja līdz komitejas izveidei ir plānots noteikt pagaidu nacionālās kompetentās iestādes, tad ir nepieciešami grozījumi Sankciju likumā, kurā tiktu noteikta iestāžu kompetence izdot administratīvos aktus sankciju jomā, jo šobrīd nevienai iestādei, izņemot FKTK attiecībā uz finanšu līdzekļu atbrīvošanu, šāda kompetence nav noteikta. Tas nozīmē, ka līdz minētās komitejas izveidei, lēmumi sankciju izņēmumu piemērošanā, visticamāk, būs jāpieņem Ministru kabinetam kā izpildvaras augstākajam orgānam, lai, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajai daļai, neveidotos juridiskās obstrukcijas aizlieguma pārkāpums.
 

-

Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) vērš uzmanību, ka, atbilstoši 2022.gada 1.decembra grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, ministru kabineta sastāvs ir papildināts ar Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM). Pārejas noteikumi paredz, ka līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, klimata un enerģētikas ministrs, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, īsteno ekonomikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kompetences klimata un enerģētikas jomās. Līdz ar to Ekonomikas ministrija iebilst pret ĀM konceptuālā ziņojuma tālāku virzību pirms saskaņošanas ar KEM.

-