Atzinums

Lūdzam aizpildīt anotācijas sadaļu par projekta izpildes nodrošināšanu un tās ietekmi uz institūcijām

-

Lūdzam izvērtēt projekta ietekmi, tostarp arī uz datu aizsardzību.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta pirmajā punktā raksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Pilnvarojums ierakstāms iespējami precīzi. Ja vien tas nav nepieciešams kaut kādu racionālu iemeslu dēļ (piemēram, lai pienācīgi iekļautu projektā likumā esošo izteiksmi "šā panta pirmajā daļā minētās iestādes"), pilnvarojuma tekstu nepārveido (vārdu kārtības maiņa, citu terminu vai vārdisko izteiksmju lietojums u. tml.).

Lūdzam nodrošināt projekta 1. punkta regulējuma atbilstību Sodu reģistra likumā iekļautajam pilnvarojumam. Neskaitot redakcionālas atšķirības, Sodu reģistra likuma 14. panta trešajā daļā esošajā pilnvarojumā ir minēts, ka "iestādes sniedz ziņas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram", nevis Sodu reģistram (kā tas norādīts projektā). Ziņas ir nepieciešamas iestādei, Sodu reģistrs ir tikai līdzeklis.

 

-

Projektā paredzēts, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un attiecīgās iestādes slēdz starpresoru vienošanos vai divpusēju līgumu. Starpresoru vienošanās vai līguma tekstā nosaka datu apmaiņas pamatojumu un apjomu, kārtību, datu drošības nosacījumus, pušu saistības, kā arī personas, kurām piešķirta pieeja reģistram tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Pirmkārt, nav saprotams, kāds tieši divpusējs līgums projektā ir paredzēts, t. i., kāda ir tā juridiskā daba.

Otrkārt, izvērtējams starpresoru vienošanās (vai līguma) saturs un tā atbilstība tiesiskajām attiecībām valsts pārvaldē (valsts pārvaldes būtībai). Piemēram, pavisam neskaidra ir norāde uz "pušu saistībām" (saistības tiešā nozīmē parasti attiecas uz  civiltiesiskām attiecībām; vārda "puses" vietā labāk izmantot apzīmējumu "dalībnieki"; iestādes nav personas). Nav ieteicams izmantot vārdu "nosacījumi", lai norādītu uz noteiktām prasībām.

Visbeidzot, pastāv jautājums, vai starpresoru vienošanās visos gadījumos ir obligāti nepieciešama. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sadarbību, iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem), rakstveidā var slēgt starpresoru vienošanos. Tātad pat pastāvīgas sadarbības gadījumā starpresoru vienošanās nav obligāta. Arī projekta anotācijā nav atrodams atbilstošs regulējuma skaidrojums.
 

-

Lūdzam vēlreiz pārskatīt projektu un grozāmos noteikumus un izvērtēt to atbilstību Administratīvās atbildības likumam. Jāievēro, ka saistība ar administratīvajiem pārkāpumiem parādās arī regulējumā, kas attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Noteikumi terminoloģiski saskaņojami ar Administratīvās atbildības likumu. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesu vairs neveic iestāde, bet amatpersona (iestādes loma parādās vien atsevišķos gadījumos, piemēram, sodu izpildes laikā).

Nav saprotams, kāds ir atsevišķu ziņu iekļaušanas Sodu reģistrā mērķis un tiesiskais pamatojums. Piemēram, kāpēc Sodu reģistrā būtu iekļaujama ziņas par personai veikto apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi? Tā ir tikai viena no izmeklēšanas darbībām un ir saistīta ar vienu no iespējamiem procesuālo izdevumu veidiem. Izziņā norādīts, ka "pagaidām nav plānots paplašināt Sodu reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu". Taču jautājums pamatā ir jau par projektā paredzēto ziņu esības Sodu reģistrā tiesiskumu (mērķi, tiesisko pamatojumu). Šāda informācija nav atrodama arī likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" sagatavošanas materiālos. Līdz ar to lūdzam projekta anotācijā pamatot to Sodu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, kas saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesu, un attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu teksta iedalījumu punktos un apakšpunktos. Pašreizējais iedalījums, domājams, ir veidots atkarībā no institūcijām (personām), kurām ir pienākums iekļaut Sodu reģistrā noteiktas ziņas. Taču šāds iedalījums ir nepārskatāms un grūti uztverams. Nav pamata dažāda veida ziņu uzskaitījumu apvienot vienā punktā, ja ziņas iekļauj, piemēram, viena institūcija. Uz vienu institūciju attiecināmu pienākumu var sadalīt arī starp vairākiem noteikumu punktiem. Projekta vienībām jābūt lakoniskām un viegli uztveramām.

-

Lūdzam saskaņot projektā minēto ziņu apjomu un to apzīmēšanai lietotās vārdiskās izteiksmes ar Sodu reģistra likuma regulējumu (tostarp likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" (Nr. 1229/Lp13)). Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunktu normatīvo aktu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

Vienlaikus noteikumi lielā mērā dublē Sodu reģistra likuma regulējumu (ziņu uzskaitījums). Aicinām izvērtēt iespējamību veidot Ministra kabineta noteikumu regulējumu tā, lai, cik vien iespējams, izvairītos no likuma dublēšanas. Pašreizējā pieeja var liecināt arī par nepārdomātu Sodu reģistra regulējuma sistēmu kopumā.

-

Kā norādīts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, jāievēro, ka ne vienmēr šī amatpersona varēs ievadīt visas grozāmo noteikumu 11. punktā minētās ziņās. Lai arī, kā norādīts izziņā, Sodu reģistrā ziņas tiks iekļautas automātiski, kad attiecīgais lēmums būs stājies spēkā Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta informācijas sistēmā, tas nenozīmē, ka var noteikt šādu normatīvu pienākumu tieši amatpersonai, kura pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Lūdzam precizēt projektu.
 

-

Projektā ir iekļauts pretrunīgs regulējums. Piemēram, grozāmo noteikumu 11. punktā paredzēts, ka Sodu reģistrā iekļaujamas ziņas par "fiziskās vai juridiskās personas izdarītu pārkāpumu". Savukārt 11.2. apakšpunktā tiek lietota vārdkopa "juridiskā persona un personālsabiedrība". Līdz ar to veidojas pretrunīgs regulējums, kā arī rodas jautājums, kāds ir projektā paredzētais administratīvās atbildības subjektu loks. Tāpat nav skaidrs, kādas ziņas Sodu reģistrā iekļauj, piemēram, par individuālo komersantu.
 

-

Grozāmo noteikumu 24. punktā paredzēts, ka fiziskā persona izziņu par sevi no reģistra var saņemt: 1) elektroniski, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs; 2) ierakstītā pasta sūtījumā; 3) Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs. Iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā norādīts, ka nav atrodams argumentēts pamatojums, kāpēc tiek izslēgta iespēja saņemt izziņas klātienē.

Šobrīd projekta anotācija ir papildināta ar šādu skaidrojumu: "Izziņas no Sodu reģistra saņemšana klātienē kā pakalpojums pakāpeniski zaudējusi savu aktualitāti, jo īpaši pēdējo divu gadu laikā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un valstī ieviestos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Izziņu saņemšana tiek efektīvi organizēta, personai neierodoties pēc izziņas klātienē, bet gan izmantojot Informācijas centra piedāvātās izziņas attālinātās saņemšanas iespējas. Līdz ar to Informācijas centrs neuzskata par lietderīgu saglabāt kārtību, kas paredz izziņu izsniegšanu privātpersonām klātienē."

Nav pieļaujams izmantot pēdējo divu gadu laikā esošo epidemioloģisko situāciju, lai attaisnotu pakalpojumu pieejamības izmaiņas. Tā vietā būtu vērtējams, piemēram, kādos gadījumos tipiski personas izvēlējās saņemt izziņu klātienē, cik bieži bija šādi gadījumi u. tml.
 

-

Projektā paredzēts, ka izsniegto izziņu kopijas reģistrā glabā divus gadus no izziņas izsniegšanas dienas. Projekta anotācijā skaidrots: "Ņemot vērā, ka izziņā no Sodu reģistra iekļautās ziņas var salīdzinoši īsā laikā zaudēt savu aktualitāti, (piemēram, ja notiek izmaiņas personas sodāmības statusā), tad ieteicamais izziņas izmantošanas (derīguma) termiņš ir līdz sešiem mēnešiem. Rezultātā šobrīd izsniegtajām izziņām no Sodu reģistra noteiktais piecu gadu glabāšanas laiks ir neproporcionāli ilgs un līdz ar to ir samazināms uz diviem gadiem." Šāds skaidrojums nepamato, kāpēc izsniegtās izziņas būtu glabājamas tieši divus gadus. Lūdzam precizēt projektu vai skaidrojumu projekta anotācijā.
 

-

Projekta mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotājā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 10. lpp.). Nav ieteicams kā projekta mērķi norādīt projekta satura (regulēto jautājumu) izklāstu.
 

-

Projekts skar privātpersonas (personu datu apstrāde, izziņas saņemšana un citas tiesiskās attiecības). Līdz ar to aicinām norādīt informāciju par sabiedrības grupām, kuras ietekmē projekts, projekta ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
 

-

Projekts skar privātpersonas (personu datu apstrāde, izziņas saņemšana un citas tiesiskās attiecības). Līdz ar to aicinām nodrošināt sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē.
 

-