Projekta ID
23-TA-2311Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
19.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
Ar Grozījumiem paredzēts Vispārīgie būvnoteikumi iekļaut projektēšanas stadijas. Minētās izmaiņas kopumā ir atbalstāmas, jo visām iesaistītajām pusēm sniedz labāku pārskatu par būvprojekta saturu, katrā no projektēšanas posmiem. Vienlaicīgi nozares profesionālo organizāciju un EM 2019. gada diskusijās saistībā ar Vispārīgie būvnoteikumi pārskatīšanu, kā viena no lielākajām priekšrocībām, ieviešot projektēšanas stadijas, tika norādīta iespēja ātrāk uzsākt būvdarbus. Proti, pēc Tehniskā projekta stadijā izstrādāta projekta Darba projektu iespējams izstrādāt pa posmiem, būves rasējumus iespējams izstrādāt sagatavojot atsevišķus darba projekta sējumus konkrētu būvdarbu veikšanai (piemēram tikai pāļiem, tikai nulles cikls, pēc tam tikai pirmo stāvu būvniecībai). Attiecīgi pirms konkrēto būvdarbu uzsākšanas Darba projekta stadijā ir jābūt izstrādātiem kārtējā būvdarbu posma rasējumiem.
Līdz ar to ar Grozījumiem būtu nepieciešams risināt arī augstāk minēto jautājumu, kas būvniecības ierosinātājam dotu iespēju samazināt būvniecības realizācijai atvēlēto laiku.
Ar Grozījumiem paredzēts grozīt Vispārīgie būvnoteikumi tādējādi, ka autoruzraudzība visos gadījumos tiktu veikta, ja par to būs vienojušies būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju. Vēršam uzmanību uz apstākli, ka būtu nepieciešams vērtēt, vai šāds noteikums būtu pilnā mērā attiecināms arī uz visiem publiskiem būvniecības iepirkumiem, sekojošu apsvēru dēļ:
1) Neskaitāmās diskusijās ir izskanējis, ka publiskiem pasūtītājiem bieži vien trūkst kompetentu speciālistu lielu būvniecības projektu realizēšanā, tāpēc pasūtītājs, piesaistot sertificētus būvspeciālistus, paļaujas uz to kompetenci.
2) Vispārzināms fakts ir tas, ka lielāku būvniecības ieceru realizācijā regulāri izmaksas pieaug pret sākotnēji plānotajām un pasūtītājam jau projekta gaitā ir nepieciešams risināt finansējuma pietiekamības jautājumu. Rezultātā autoruzraudzība var būt viens no veidiem kā samazināt izmaksas.
3) Problēma šajā gadījumā ir tāda, ka autoruzraudzības veicēja iesaistes nozīmīgums atšķiras no projekta uz projektu un par to būvniecības ierosinātājs var pārliecināties tikai būvniecības stadijā, kad iespējams būvprojekta autors dažādu iemeslu dēļ vairs nav ieinteresēts veikt autoruzraudzību vai arī ir aizņemts citos projektos.
4) Vispārzināms fakts ir arī tas, ka lielāku būvniecības ieceru realizācijā būvniecības stadijā būvprojektā ir jāveic lielākas vai mazākas izmaiņas. Līdz ar to, jau sākotnēji nepiesaistot autoruzraugu, būvniecības ierosinātājam var nākties steidzami meklēt būvspeciālistu, kas minētās izmaiņas varētu veikt. Tas savukārt vēl vairāk var pastiprināt strīdus būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja starpā attiecībā uz to vai tās ir uzskatāmas par būvprojekta izmaiņām, par ko atbild būvniecības ierosinātājs, vai tā ir būvprojekta detalizācija, par ko atbild būvkomersants.
5) Atbilstoši Būvniecības likuma un Vispārīgie būvnoteikumi noteikumiem, katrs būvspeciālists, kas veic izmaiņas būvprojektā, uzņemas arī atbildību par veiktajām izmaiņām. Līdz ar to, ja izmaiņas neveic būvprojekta autors un tās ir saistītas ar nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvo risinājumu, izmaiņu veicējs faktiski kļūst atbildīgs par ievērojamu daļu no būvprojekta, kas var ievērojami sarežģīt būvspeciālista piesaisti, ņemot vērā būvprojekta apjomu un izmaiņu veikšanas termiņus. Tādējādi, pasūtītājs, kas dažādu apsvērumu dēļ jau sākotnēji nebūs vienojies par autoruzraudzības veikšanu, var nokļūt situācijā, kurā virtuālais ietaupījums, jau sākotnēji nepiesaistot autoruzraugu, var pārvērsties strīdos ar būvkomersantu un būvniecības ieceres realizācijas izmaksu pieaugumu un termiņu pagarināšanos.
Ievērojot augstāk minēto, būtu nepieciešams izvērtēt, vai pamatoti ir autoruzraudzību kā obligātu pasākumu atcelt visos gadījumos, vai attiecībā uz publiskiem būvniecības iepirkumiem saglabāt noteikumu, ka autoruzraudzība ir obligāta, piemēram, trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja vai piemērojot citus kritērijus (būves izmantošanas mērķis, izmaksu apmērs u.c.).
Līdz ar to ar Grozījumiem būtu nepieciešams risināt arī augstāk minēto jautājumu, kas būvniecības ierosinātājam dotu iespēju samazināt būvniecības realizācijai atvēlēto laiku.
Ar Grozījumiem paredzēts grozīt Vispārīgie būvnoteikumi tādējādi, ka autoruzraudzība visos gadījumos tiktu veikta, ja par to būs vienojušies būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju. Vēršam uzmanību uz apstākli, ka būtu nepieciešams vērtēt, vai šāds noteikums būtu pilnā mērā attiecināms arī uz visiem publiskiem būvniecības iepirkumiem, sekojošu apsvēru dēļ:
1) Neskaitāmās diskusijās ir izskanējis, ka publiskiem pasūtītājiem bieži vien trūkst kompetentu speciālistu lielu būvniecības projektu realizēšanā, tāpēc pasūtītājs, piesaistot sertificētus būvspeciālistus, paļaujas uz to kompetenci.
2) Vispārzināms fakts ir tas, ka lielāku būvniecības ieceru realizācijā regulāri izmaksas pieaug pret sākotnēji plānotajām un pasūtītājam jau projekta gaitā ir nepieciešams risināt finansējuma pietiekamības jautājumu. Rezultātā autoruzraudzība var būt viens no veidiem kā samazināt izmaksas.
3) Problēma šajā gadījumā ir tāda, ka autoruzraudzības veicēja iesaistes nozīmīgums atšķiras no projekta uz projektu un par to būvniecības ierosinātājs var pārliecināties tikai būvniecības stadijā, kad iespējams būvprojekta autors dažādu iemeslu dēļ vairs nav ieinteresēts veikt autoruzraudzību vai arī ir aizņemts citos projektos.
4) Vispārzināms fakts ir arī tas, ka lielāku būvniecības ieceru realizācijā būvniecības stadijā būvprojektā ir jāveic lielākas vai mazākas izmaiņas. Līdz ar to, jau sākotnēji nepiesaistot autoruzraugu, būvniecības ierosinātājam var nākties steidzami meklēt būvspeciālistu, kas minētās izmaiņas varētu veikt. Tas savukārt vēl vairāk var pastiprināt strīdus būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja starpā attiecībā uz to vai tās ir uzskatāmas par būvprojekta izmaiņām, par ko atbild būvniecības ierosinātājs, vai tā ir būvprojekta detalizācija, par ko atbild būvkomersants.
5) Atbilstoši Būvniecības likuma un Vispārīgie būvnoteikumi noteikumiem, katrs būvspeciālists, kas veic izmaiņas būvprojektā, uzņemas arī atbildību par veiktajām izmaiņām. Līdz ar to, ja izmaiņas neveic būvprojekta autors un tās ir saistītas ar nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvo risinājumu, izmaiņu veicējs faktiski kļūst atbildīgs par ievērojamu daļu no būvprojekta, kas var ievērojami sarežģīt būvspeciālista piesaisti, ņemot vērā būvprojekta apjomu un izmaiņu veikšanas termiņus. Tādējādi, pasūtītājs, kas dažādu apsvērumu dēļ jau sākotnēji nebūs vienojies par autoruzraudzības veikšanu, var nokļūt situācijā, kurā virtuālais ietaupījums, jau sākotnēji nepiesaistot autoruzraugu, var pārvērsties strīdos ar būvkomersantu un būvniecības ieceres realizācijas izmaksu pieaugumu un termiņu pagarināšanos.
Ievērojot augstāk minēto, būtu nepieciešams izvērtēt, vai pamatoti ir autoruzraudzību kā obligātu pasākumu atcelt visos gadījumos, vai attiecībā uz publiskiem būvniecības iepirkumiem saglabāt noteikumu, ka autoruzraudzība ir obligāta, piemēram, trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja vai piemērojot citus kritērijus (būves izmantošanas mērķis, izmaksu apmērs u.c.).
Piedāvātā redakcija
-