Atzinums

Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 725 8. punktā ir noteikts nosacījums projekta vadītājiem attiecīgā kalendārā gada konkursā iesniegt vairāk kā vienu projekta pieteikumu kā projektu vadītājam, bet tas nav noteikts projektu galvenajiem izpildītājiem. Padome praksē bieži ir konstatējusi gadījumus, kad viena persona kā projekta vadītājs un kā galvenais izpildītājs norādīts vairākos projektu iesniegumos, mākslīgi palielinot projektu iesniegumu skaitu. Rezultātā vienas un tās pašas personas dažādās lomās piesaka līdzīgas tematikas projektus, radot papildu birokrātisko slogu sev, zinātniskajai institūcijai, radot Padomei nepieciešamību nelietderīgi izlietot valsts budžeta līdzekļus ekspertu piesaistei šādu projektu iesniegumu vērtēšanā (viena projekta iesnieguma ekspertīzei nepieciešams 405 euro liels finansējums, kur vienu projektu vērtē 2 eksperti). Pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas Padome regulāri saņem zinātnisko institūciju iesniegumus par projektu vadītāju vai galveno izpildītāju maiņām, pamatojot ar šo personu lielo noslodzi citos projektos.

Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 725 8. punktu ar nosacījumu galvenajam izpildītājam, pielīdzinot prasībām, kas noteiktas projekta vadītājam, un nosakot, ka fiziska persona par galveno izpildītāju var būt norādīta vienā konkursā ne vairāk kā vienā projekta iesniegumā un piedalīties kā projekta galvenā izpildītāja vienlaicīgi ne vairāk kā vienā projekta īstenošanā visu notiekošo konkursu ietvaros.

Iebildumi
Paredzētais ierobežojums līdz šim jau ir ticis attiecināts uz projekta vadītājiem, un šāds regulējums praksē ir nodrošinājis samērīgu projektu vadības slodzi, ierobežojot gadījumus, kad viena persona vienlaikus uzņemas pārmērīgu atbildību vairākos projektos. Līdz ar to piedāvātais risinājums pēc būtības nav jauns instruments identificētās problēmas risināšanai, bet gan esoša ierobežojuma mehāniska paplašināšana uz citu personu kategoriju, nepietiekami izvērtējot šo lomu atšķirīgo raksturu un faktisko noslodzi projektos.

Piedāvātais regulējums neatrisina identificēto problēmu pēc būtības, kad viena persona dažādās lomās piesaka vairākus līdzīgas tematikas projektus, mākslīgi palielinot projektu iesniegumu skaitu un radot papildu administratīvo slogu. Piedāvātais regulējums nevis novērš ļaunprātīgu projektu pieteikšanu, bet aizstāj saturisku projektu un noslodzes izvērtēšanu ar formālu personu dalības ierobežojumu, kas vienādi skar gan problemātiskus, gan pilnībā pamatotus gadījumus.

Latvijas zinātnes sistēmai raksturīgs ierobežots augsti kvalificētu pētnieku skaits, īpaši šaurās specializācijās. Galvenais izpildītājs nereti ir viens no nedaudzajiem ekspertiem konkrētajā tematā. Piedāvātais ierobežojums mākslīgi sašaurina potenciālo galveno izpildītāju loku, apgrūtina projektu kvalitatīvu komandu komplektēšanu, kā arī var negatīvi ietekmēt projektu zinātnisko kvalitāti un īstenojamību.

Noteikumi paredz iespēju projekta īstenošanas laikā mainīt projekta vadītāju vai galvenos izpildītājus pamatotos gadījumos. Tomēr piedāvātais 8. punkta regulējums šo elastību būtiski ierobežo. Situācijās, kad galvenais izpildītājs objektīvu iemeslu dēļ nevar turpināt darbu (piemēram, veselības, nodarbinātības vai citu neparedzētu apstākļu dēļ) un nozarē jau ir aktīvi projekti, pastāv risks, ka nebūs iespējams nodrošināt atbilstošu aizvietošanu, jo potenciālie kandidāti formāli vairs neatbildīs noteikumu prasībām. Tas palielina projektu īstenošanas riskus un var apdraudēt plānoto rezultātu sasniegšanu.

Minētais arguments par projektu iesniegumu ekspertīzes izmaksu samazināšanu netiek sasniegts ar piedāvāto regulējumu, bet gan faktiski pārlikts uz PO. Ierobežojot iespēju piesaistīt galveno izpildītāju ar jau pierādītu kompetenci un pieredzi konkrētajā tematā, institūcijas praksē būs spiestas meklēt citus ārējus galvenos izpildītājus ar līdzvērtīgām zināšanām un pieredzi, veidot jaunas, mazāk pārbaudītas sadarbības un ieguldīt papildu administratīvos un akadēmiskos resursus komandu komplektēšanā. Līdz ar to piedāvātais regulējums nesamazina kopējās sistēmas izmaksas, bet maina to sadalījumu, palielina administratīvo slogu PO, kā arī rada risku, ka projektu iesniegumi tiek veidoti pēc formālas atbilstības personu ierobežojumiem, nevis pēc optimālākās zinātniskās kompetences.

-

Problēmas apraksts
2025. gada rudenī plašsaziņas līdzekļos un Saeimā raisījās diskusija par atsevišķu apstiprināto projektu tēmu izvēli un lietderību tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Atsevišķos gadījumos pētniecības projektos tika izvēlētas tēmas, kas vairāk ir aktuālas ārpus Latvijas un sniedz ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā plašākā zinātniskajā kopienā, bet pētījuma diskurss nav aktuāls Latvijas kontekstā. Tādēļ Ministrija rosināja īstenot sabiedrības iesaisti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu tematisko virzienu identificēšanā akcentēt projektu vērtēšanu ar detalizētāku norādi uz sabiedrības un tautsaimniecības vajadzībām.

Risinājuma apraksts
Lai problēmu risinātu, diskusijas rezultātā tika nolemts, ka nepieciešama sabiedrības iesaiste (civic engagement), lai stiprinātu dialogu ar sabiedrību, gan proaktīvi, gan profesionāli komunicējot ar dažādām mērķa grupām, un izzinot aktualitāti, sabiedrības interesi, kritiku un jautājumus, uzsāktu diskusijas ar nevalstisko organizāciju un industrijas pārstāvjiem un apzinātu sabiedrības iesaistes iespējas. Šāda pieeja ierosināta, sekojot, piemēram, Eiropas Komisijas ieteikumam par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti politikas veidošanā (Recommendation (EU) 2023/2836[1]) un efektīvas līdzdalības veicināšanu politikas veidošanas procesos; Eiropas Komisijas vadlīnijām (rokasgrāmatai), kas definē pilsoņu iesaistes formātus (piem., pilsoņu paneļi, līdzradīšana, deliberācija), principus un praktiskos soļus, kā izvēlēties piemērotāko iesaistes metodi konkrētam politikas jautājumam[2].

Tiesību akta projekts paredz sabiedrības iesaisti sākt konkursa norises sagatavošanas un nolikuma izstrādes procesā, papildinot Noteikumus Nr. 725 ar 10.2.1 apakšpunktu, nosakot, ka konkursa nolikums paredz nosacījumus iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei, lai noskaidrotu tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nepieciešamās jaunas zināšanas. Minētā pieeja paredz konkursa nolikuma izstrādes gaitā Padomei veikt plašu konsultēšanos ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību , veicot anketēšanu, diskusijas un aptaujājot dažādu tautsaimniecības nozaru un sabiedrības grupu pārstāvjus, un aicinot izteikt viedokli par to, kādi problēmjautājumi būtu risināmi un kādi pētījumi nepieciešami attiecīgajā tautsaimniecības nozarē vai sabiedrības grupai aktuālā tēmā. Aptaujas rezultāti ietverami konkursa nolikuma izstrādē, pievienojot to  kā pielikumu, aicinot zinātniekus un zinātniskās institūcijas izvēloties pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus, pievērst uzmanību šajā pielikumā tautsaimniecības un minētajām sabiedrības attīstībai nepieciešamajām jaunām zināšanām, kas ir tieši saistīts ar projekta rezultātu ietekmes kritērija izvērtēšanu, īpaši vērtējot pret apsvērumu -  pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, stiprinot Latvijas zinātnes izcilību un tās ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. Vienlaikus uzsverams, ka aicinājums neuzliek par pienākumu un neierobežo zinātnieku veikt izvēli un pieteikt tēmu, ievērojot Zinātniskās darbības likuma 34. panta pirmajā daļā  noteikto principu, ka  - projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki, kā arī otrajā daļā noteikto, ka projekta īstenošanas granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte.

Papildus tam ar tiesību akta projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 725 21.3. apakšpunkts,  nosakot, ka prasību ietekmes kritēriju vērtēšanā ekspertam, vērtējot projekta pieteikumu un projektu, ir vērtējams apsvērums par to, vai projekta rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, stiprinot Latvijas zinātnes izcilību un tās ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. Konkursa nolikuma pielikums ar apkopoto informāciju par anketēšanas rezultātā sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem ekspertiem būs viena no obligāti izmantojamām informācijām zinātniskās novērtēšanas procesā.
[1] 023/2836 20.12.2023 COMMISSION RECOMMENDATION (EU) 2023/2836 of 12 December 2023 on promoting the engagement and effective participation of citizens and civil society organisations in public policy-making processes. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32023H2836
[2] European Commission: Directorate-General for Communication, Corporate guidance – Citizen engagement, Publications Office of the European Union, 2025. Pieejams:  https://data.europa.eu/doi/10.2775/9925817

Iebildumi
Lai gan tiesību akta projekta anotācijā uzsvērts, ka sabiedrības iesaiste nav obligāta un neierobežo zinātnieku tiesības brīvi izvēlēties pētījumu tematus, faktiskā regulējuma konstrukcija paredz, ka sabiedrības aptauju rezultāti tiek ietverti konkursa nolikumā kā pielikums un noteikti kā viena no obligāti izmantojamām informācijām zinātniskās vērtēšanas procesā, īpaši ietekmes kritērija izvērtēšanā.

Šāda pieeja rada situāciju, kurā sabiedrības formulētās vajadzības netieši kļūst par normatīvu atskaites punktu projektu kvalitātes un atbilstības vērtēšanā, tādējādi funkcionāli sašaurinot bottom‑up sistēmu, pat ja tā formāli tiek saglabāta. Īpaši problemātiski tas ir fundamentālo pētījumu gadījumā, kur pētījumu aktualitāte bieži nav tieši sasaistāma ar īstermiņa sabiedrības vai tautsaimniecības vajadzībām Latvijas kontekstā, bet gan ar starptautisku zinātnisko diskursu un ilgtermiņa zināšanu attīstību. Sabiedrība un pilsoniskā sabiedrība spēj identificēt problēmas un vajadzības, taču objektīvi nevar noteikt, kuras fundamentālās zinātniskās problēmas ir kritiski nozīmīgas šo vajadzību risināšanai ilgtermiņā.

Pastāv arī risks, ka sabiedrības iesaistes rezultāti, ja tie netiek pietiekami metodoloģiski strukturēti un filtrēti, var atspoguļot šauras, populistiskas vai īstermiņa intereses, kuras nav piemērots izmantot kā būtisku atskaites punktu fundamentālās zinātnes kvalitātes vērtēšanā.

Līdz ar to ierosinātais regulējums šādā redakcijā rada nesamērīgu ietekmi uz fundamentālās zinātnes brīvību un izcilību un būtu precizējams, skaidri nošķirot sabiedrības iesaistes izmantošanu politikas un tematisko virzienu plānošanas līmenī no individuālu projektu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanas.
 

-

Problēmas apraksts
2025. gada rudenī plašsaziņas līdzekļos un Saeimā raisījās diskusija par atsevišķu apstiprināto projektu tēmu izvēli un lietderību tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām. Atsevišķos gadījumos pētniecības projektos tika izvēlētas tēmas, kas vairāk ir aktuālas ārpus Latvijas un sniedz ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā plašākā zinātniskajā kopienā, bet pētījuma diskurss nav aktuāls Latvijas kontekstā. Tādēļ Ministrija rosināja īstenot sabiedrības iesaisti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu tematisko virzienu identificēšanā akcentēt projektu vērtēšanu ar detalizētāku norādi uz sabiedrības un tautsaimniecības vajadzībām.

Risinājuma apraksts
Lai problēmu risinātu, diskusijas rezultātā tika nolemts, ka nepieciešama sabiedrības iesaiste (civic engagement), lai stiprinātu dialogu ar sabiedrību, gan proaktīvi, gan profesionāli komunicējot ar dažādām mērķa grupām, un izzinot aktualitāti, sabiedrības interesi, kritiku un jautājumus, uzsāktu diskusijas ar nevalstisko organizāciju un industrijas pārstāvjiem un apzinātu sabiedrības iesaistes iespējas. Šāda pieeja ierosināta, sekojot, piemēram, Eiropas Komisijas ieteikumam par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti politikas veidošanā (Recommendation (EU) 2023/2836[1]) un efektīvas līdzdalības veicināšanu politikas veidošanas procesos; Eiropas Komisijas vadlīnijām (rokasgrāmatai), kas definē pilsoņu iesaistes formātus (piem., pilsoņu paneļi, līdzradīšana, deliberācija), principus un praktiskos soļus, kā izvēlēties piemērotāko iesaistes metodi konkrētam politikas jautājumam[2].

Tiesību akta projekts paredz sabiedrības iesaisti sākt konkursa norises sagatavošanas un nolikuma izstrādes procesā, papildinot Noteikumus Nr. 725 ar 10.2.1 apakšpunktu, nosakot, ka konkursa nolikums paredz nosacījumus iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei, lai noskaidrotu tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nepieciešamās jaunas zināšanas. Minētā pieeja paredz konkursa nolikuma izstrādes gaitā Padomei veikt plašu konsultēšanos ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību , veicot anketēšanu, diskusijas un aptaujājot dažādu tautsaimniecības nozaru un sabiedrības grupu pārstāvjus, un aicinot izteikt viedokli par to, kādi problēmjautājumi būtu risināmi un kādi pētījumi nepieciešami attiecīgajā tautsaimniecības nozarē vai sabiedrības grupai aktuālā tēmā. Aptaujas rezultāti ietverami konkursa nolikuma izstrādē, pievienojot to  kā pielikumu, aicinot zinātniekus un zinātniskās institūcijas izvēloties pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus, pievērst uzmanību šajā pielikumā tautsaimniecības un minētajām sabiedrības attīstībai nepieciešamajām jaunām zināšanām, kas ir tieši saistīts ar projekta rezultātu ietekmes kritērija izvērtēšanu, īpaši vērtējot pret apsvērumu -  pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, stiprinot Latvijas zinātnes izcilību un tās ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. Vienlaikus uzsverams, ka aicinājums neuzliek par pienākumu un neierobežo zinātnieku veikt izvēli un pieteikt tēmu, ievērojot Zinātniskās darbības likuma 34. panta pirmajā daļā  noteikto principu, ka  - projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki, kā arī otrajā daļā noteikto, ka projekta īstenošanas granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte.

Papildus tam ar tiesību akta projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 725 21.3. apakšpunkts,  nosakot, ka prasību ietekmes kritēriju vērtēšanā ekspertam, vērtējot projekta pieteikumu un projektu, ir vērtējams apsvērums par to, vai projekta rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas, stiprinot Latvijas zinātnes izcilību un tās ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. Konkursa nolikuma pielikums ar apkopoto informāciju par anketēšanas rezultātā sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem ekspertiem būs viena no obligāti izmantojamām informācijām zinātniskās novērtēšanas procesā.
[1] 023/2836 20.12.2023 COMMISSION RECOMMENDATION (EU) 2023/2836 of 12 December 2023 on promoting the engagement and effective participation of citizens and civil society organisations in public policy-making processes. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32023H2836
[2] European Commission: Directorate-General for Communication, Corporate guidance – Citizen engagement, Publications Office of the European Union, 2025. Pieejams:  https://data.europa.eu/doi/10.2775/9925817

Iebildumi
Lai gan tiesību akta projekta anotācijā uzsvērts, ka sabiedrības iesaiste nav obligāta un neierobežo zinātnieku tiesības brīvi izvēlēties pētījumu tematus, faktiskā regulējuma konstrukcija paredz, ka sabiedrības aptauju rezultāti tiek ietverti konkursa nolikumā kā pielikums un noteikti kā viena no obligāti izmantojamām informācijām zinātniskās vērtēšanas procesā, īpaši ietekmes kritērija izvērtēšanā.

Šāda pieeja rada situāciju, kurā sabiedrības formulētās vajadzības netieši kļūst par normatīvu atskaites punktu projektu kvalitātes un atbilstības vērtēšanā, tādējādi funkcionāli sašaurinot bottom‑up sistēmu, pat ja tā formāli tiek saglabāta. Īpaši problemātiski tas ir fundamentālo pētījumu gadījumā, kur pētījumu aktualitāte bieži nav tieši sasaistāma ar īstermiņa sabiedrības vai tautsaimniecības vajadzībām Latvijas kontekstā, bet gan ar starptautisku zinātnisko diskursu un ilgtermiņa zināšanu attīstību. Sabiedrība un pilsoniskā sabiedrība spēj identificēt problēmas un vajadzības, taču objektīvi nevar noteikt, kuras fundamentālās zinātniskās problēmas ir kritiski nozīmīgas šo vajadzību risināšanai ilgtermiņā.

Pastāv arī risks, ka sabiedrības iesaistes rezultāti, ja tie netiek pietiekami metodoloģiski strukturēti un filtrēti, var atspoguļot šauras, populistiskas vai īstermiņa intereses, kuras nav piemērots izmantot kā būtisku atskaites punktu fundamentālās zinātnes kvalitātes vērtēšanā.

Līdz ar to ierosinātais regulējums šādā redakcijā rada nesamērīgu ietekmi uz fundamentālās zinātnes brīvību un izcilību un būtu precizējams, skaidri nošķirot sabiedrības iesaistes izmantošanu politikas un tematisko virzienu plānošanas līmenī no individuālu projektu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanas.
 

-

Tiesību akta projekta anotācijā nav identificēta un aprakstīta problēma. Nav sniegti ne prakses piemēri, ne dati, kas liecinātu, ka līdzšinējais regulējums būtu radījis būtiskas problēmas projektu kvalitātes nodrošināšanā vai uzraudzībā. Līdz ar to nav iespējams izvērtēt, vai piedāvātais regulējums ir nepieciešams un samērīgs.

Piedāvātais regulējums faktiski rada spiedienu uz PO formāli uzturēt izpildītāju skaitu, lai nepārsniegtu 50 % slieksni pat situācijās, kad projekta īstenošanai objektīvi pietiktu ar mazāku komandu konkrētā laika posmā. Tas nonāk pretrunā ar LZP praksē noteikto aizliegumu mehāniski sadalīt slodzes starp izpildītājiem. Konkrētais regulējums var veicināt situāciju, kad institūcijas piesaista izpildītājus uz minimālu formālu slodzi tikai lai izvairītos no darbinieku skaitliskā samazinājuma. Šāda pieeja neatbilst labas projektu pārvaldības principiem un neveicina ne kvalitāti, ne efektīvu resursu izmantošanu.

Papildus jāņem vērā, ka projektu pieteikumu A daļā “Zinātniskā grupa” nav paredzēta iespēja norādīt izpildītāju iesaisti mēnešu griezumā. Kas attiecīgi nozīmē, ka projekta pieteikumā sākotnēji paredzētā komandas struktūra nav laika ziņā detalizēta, bet 42. punktā ieviestais regulējums faktiski pieņem, ka komandas sastāvam jābūt nemainīgam jau no projekta sākuma brīža. Šī neatbilstība starp pieteikuma struktūru un īstenošanas regulējumu rada papildu riskus projektu administrēšanā.

-