Atzinums

PAZIŅOJUMS:
VDAA informē, ka naktī uz 31. jūliju no plkst. 00.00 līdz 03.00 plānotu LVRTC uzturēšanas darbu dēļ būs nepieejami eParaksta un e-Identitātes pakalpojumi (eID, eParaksts mobile, eParaksts kartes un dokumentu apzīmogošana ar eZīmogs+ mākonis). Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Projekta ID
26-TA-1743
Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
24.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK vēstules projekts
Par likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā"
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) neatbalsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta vēstules projektu "Par likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā"" (26-TA-1743), ciktāl ar to tiek rosināts grozīt Teritorijas attīstības plānošanas likumu, nododot Ministru kabinetam kompetenci pieņemt lēmumu par pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanu. LTRK ieskatā nav pietiekami pamatots, ka šādas izmaiņas samazinās administratīvo slogu, paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu vai uzlabos teritorijas attīstības plānošanas sistēmas efektivitāti.

LTRK ieskatā galvenā problēma nav institūcija, kas pieņem gala lēmumu, bet gan savlaicīga valsts institūciju iesaiste teritorijas plānojumu izstrādes procesā. Teritorijas plānojumu sagatavošana ir ilgstošs un sarežģīts process, kura laikā pašvaldībām nepieciešami skaidri nozares ministriju nosacījumi, metodiskais atbalsts un aktuāla informācija par normatīvā regulējuma izmaiņām. Praksē ir bijušas situācijas, kad šāda informācija vai vadlīnijas nav bijušas pieejamas savlaicīgi, radot neskaidrības plānošanas procesā un palielinot risku, ka pēc plānojuma apstiprināšanas tiek apšaubīts tā tiesiskums. LTRK ieskatā efektīvāks risinājums būtu stiprināt valsts institūciju savlaicīgu iesaisti un koordināciju plānošanas dokumentu izstrādes laikā, nevis paplašināt kontroles mehānismus pēc procesa noslēguma.

Vienlaikus LTRK uzskata, ka kompetences pārcelšana no par nozari atbildīgā ministra uz Ministru kabinetu nav savienojama ar birokrātijas mazināšanas mērķiem. Koleģiālas institūcijas iesaiste objektīvi rada papildu lēmuma pieņemšanas posmu, un likumprojekta anotācijā nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kā šāda pieeja samazinās administratīvo slogu vai paātrinās procesu. Tāpat likumprojektā nav noteikti skaidri maksimālie termiņi visiem izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas posmiem, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai.

LTRK arī vērš uzmanību, ka pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskuma uzraudzībā jau šobrīd būtiska kompetence ir noteikta par nozari atbildīgajai ministrijai. Līdz ar to nav pietiekami pamatots, kādēļ tieši teritorijas plānojumu un lokālplānojumu gadījumā nepieciešams mainīt līdzšinējo pieeju un gala lēmuma pieņemšanu nodot Ministru kabinetam. LTRK ieskatā līdzšinējais regulējums nodrošina nepieciešamos tiesiskuma kontroles mehānismus, savukārt piedāvātās izmaiņas būtiski nemazina identificētos riskus.

No uzņēmējdarbības viedokļa īpaši būtiska ir tiesiskā noteiktība un prognozējamība. Teritorijas plānojumi un lokālplānojumi ir pamats lēmumiem par investīcijām, nekustamā īpašuma attīstību, projektēšanu, finansējuma piesaisti un būvniecību. Jebkuras izmaiņas, kas var pagarināt lēmumu pieņemšanas procesu vai radīt ilgāku nenoteiktību par plānošanas dokumentu piemērošanu, negatīvi ietekmē investīciju vidi un uzņēmēju spēju savlaicīgi plānot savu darbību. To apliecina arī LTRK biedru aptaujas rezultāti, kuros aptuveni divas trešdaļas uzņēmumu norādīja, ka teritorijas attīstības plānošanas process ir negatīvi ietekmējis viņu investīciju projektu apjomus vai īstenošanas termiņus.

LTRK vienlaikus aicina izvērtēt, vai pašreizējās starpinstitucionālās sadarbības un koordinācijas procedūras teritorijas attīstības plānošanas un stratēģisku investīciju projektu īstenošanas procesā ir pietiekamas, lai nodrošinātu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, efektīvu valsts un pašvaldību sadarbību un novērstu administratīvus šķēršļus.

Ņemot vērā minēto, LTRK aicina pirms likumprojekta turpmākas virzības:
1. izvērtēt un salīdzināt esošās un piedāvātās kārtības administratīvo slogu, procesa ilgumu un faktisko ietekmi uz teritorijas attīstības plānošanas procesu;
2. pamatot, kā Ministru kabineta iesaiste samazinās birokrātiju un uzlabos procesa efektivitāti;
3. noteikt skaidrus maksimālos termiņus visiem izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas posmiem, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību pašvaldībām un uzņēmējiem;
4. stiprināt valsts institūciju savlaicīgu iesaisti teritorijas plānojumu izstrādes procesā, nodrošinot metodisko atbalstu, savlaicīgas vadlīnijas un koordinētu nozaru institūciju sadarbību;
5. pirms regulējuma turpmākas virzības nodrošināt konsultācijas ar teritorijas attīstības plānošanas nozares profesionālajām organizācijām, pašvaldībām un uzņēmēju organizācijām.

LTRK ieskatā teritorijas attīstības plānošanas regulējumam ir jāveicina ātrs, prognozējams un tiesiski skaidrs process, kas mazina administratīvo slogu un stiprina investīciju vidi. Pašreizējā redakcijā piedāvātie grozījumi nepierāda, ka tie sasniegs minētos mērķus, un rada risku palielināt procesu sarežģītību un nenoteiktību, neatrisinot teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pamatproblēmas.
 
Piedāvātā redakcija
-