Atzinums

Nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma 47. punktā norādīto informāciju par sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai apgūšanas termiņu un ar tā apgūšanu saistīto izmaksu segšanas nosacījumiem.
2025. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka atbildētājam ir pienākums sešu mēnešu laikā (iepriekš - gada laikā) no lēmuma saņemšanas dienas apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kā arī ir mainīti ar kursa apgūšanu saistītie izmaksu segšanas nosacījumi (Skat. Civilprocesa likuma 250.⁵⁹ panta 4.¹ daļas 2. un 3. punktu).

47. Pievēršoties normatīvajam regulējumam, 2021. gadā tika grozīts CPL, papildinot to ar jaunu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli – pienākumu vardarbīgajai personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Šo līdzekli piemēro no 2021. gada jūlija. Tas ir pirmais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kura ietekme uz vardarbīgās personas uzvedību ir preventīva. Tas nav aizstājams ar citu līdzekli, novēršot turpmāku vardarbības risku un izskaužot vardarbību ilgtermiņā. Tāpat paredzēta tiesas rīcības brīvība šī līdzekļa noteikšanā, jo, izskatot prasību, tiesa to var piemērot arī pēc savas iniciatīvas. Vardarbīgajai personai ir pienākums sešu mēnešu laikā (līdz 2025. gada martam - gada laikā) no tiesas lēmuma saņemšanas dienas apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Par šī pienākuma nepildīšanu paredzēta personas kriminālatbildība. Vienlaikus vardarbīgajai personai ir pienākums ar līdzmaksājumu daļēji segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas. Līdzmaksājuma apjoms atkarīgs no tā, cik ilgā laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas vardarbīgā persona uzsāk kursa apgūšanu: ja kursa apguvi uzsāk 3 mēnešu laikā (līdz 2025. gada martam - 6 mēnešu laikā), tad līdzmaksājums ir 10%; ja vardarbīgajai personai konkrētajā brīdī nav finanšu resursu, tas nevar būt par šķērsli uzsākt kursa apgūšanu. Apgūstot sociālās rehabilitācijas kursu pēc 3 mēnešiem (līdz 2025. gada martam - 6 mēnešiem) no tiesas lēmuma saņemšanas, vardarbību veikušai personai ir jāsedz izmaksas 100% apmērā. Papildus no 2025. gada aprīļa noteikts pienākums segt izmaksas pilnā apmērā, ja pakalpojuma saņemšanas laikā vardarbīga persona bez attaisnojoša iemesla (kuru par tādu atzinis vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs) kavē vairāk nekā divas individuālās konsultācijas vai grupu nodarbības. Tādējādi veicinot disciplīnas ievērošanu pakalpojuma apguves procesā.



 

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt informatīvā ziņojuma 128. punktā norādīto informāciju par laulībām pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, papildus norādot, ka laulībā var stāties tikai persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu.
Civillikuma 33. pants nosaka, ka izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi.

-

Lūdzam precizēt 13. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
“2022. gada nogalē Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministrija uzsāka īstenot projektu “Tieslietu akadēmija” vienota mācību centra izveidei, bet 2025. gadā darbību uzsāka jauna iestāde – Tieslietu akadēmija, kas ir vienots mācību centrs tiesnešiem, prokuroriem, tiesu darbiniekiem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai. Tiesu administrācija nodrošina mācību pasākumus un ir izstrādātas mācību programmas, iesaistot to izveidē tiesnešus un prokurorus, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas: Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesnešu ētikas komisiju un Tiesnešu disciplinārkolēģiju, kā arī Eiropas tiesību akadēmiju. Ik gadu arī vairākām NVO un tieslietu nozares ekspertiem tiek lūgts sniegt priekšlikumus turpmāk nepieciešamām mācībām. Piemēram, organizējot mācības par vardarbību pret sievietēm, Tiesu administrācija uzrunā organizācijas, kas sniedz atbalstu vardarbībā cietušajiem un saskaras ar cietušajiem par viņu grūtībām: krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”, nodibinājumu “Centrs Dardedze” un biedrību “Centrs Marta”. Mācību programmas paredz nodrošināt juridisko profesiju pārstāvjiem mācības, kas nepieciešamas darbā ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem, raugoties no vardarbības upuru perspektīvas.”
Tāpat lūdzam precizēt 26. punkta pirmo un otro teikumu izsakot to šādā redakcijā: “2022. gadā Latvijā bija 406 tiesneses-sievietes un 92 tiesneši-vīrieši. 2024. gadā 79,7% tiesnešu bija sievietes, 83,6% notāru bija sievietes un 83,6% prokuroru bija sievietes.”
Vēršam uzmanību, ka šī informācija ir tikai par pirmās un otrās instances tiesnešiem. Papildus ierosinām saskaņot prokuroru sieviešu īpatsvaru ar 2. pielikumā norādīto procentuālo īpatsvaru.
Lūdzam izteikt 124. punktu šādā redakcijā: “Kopš 2024. gada Juridiskās palīdzības administrācija pievienota Tiesu administrācijai, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas turpmāku pilnveidošanu un darbības efektivitāti, tai skaitā radot plašākas attīstības iespējas juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas jomā.”.

 

-

Sagatavotā ziņojuma 50. paragrāfā tekstu saistībā ar KL 160. pantu lūdzam precizēt, norādot, ka maksimālais brīvības atņemšanas sods no 7 līdz 9 gadiem ir palielināts panta pirmajā daļā.

KL 160. panta pirmajā daļā (seksuāla vardarbība) palielināts maksimālais brīvības atņemšanas sods (no 7 līdz 9 gadiem).

Lūdzam precizēt ziņojuma 70. paragrāfu lietojot aktuālo  KL 154.2 panta pirmajā daļā ietverto cilvēku tirdzniecības definīciju.
 

KL definē cilvēktirdzniecību kā ekspluatācijas nolūkā izdarītu personu savervēšanu, aizvešana, pārvadāšanu, nodošanu, slēpšanu, izmitināšanu vai saņemšanu, lietojot vardarbību vai draudus, vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemto materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
 

Lūdzam precizēt ziņojuma 71. paragrāfā  ietverto informāciju, jo tajā norādīts, ka attiecīgās Direktīvas prasības vēl tikai plānots pārņemt. Vienlaikus Tieslietu ministrija jau ir informējusi, ka Krimināllikumā veikti grozījumi, kas stājās spēkā 2026. gada 16. aprīlī, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1712 un pastiprinātu tiesisko regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai. Grozījumu ietvaros papildināta KL 154.¹ panta otrās daļas dispozīcija, precizēta KL 154.² pantā ietvertā cilvēku tirdzniecības definīcija un paplašināts cilvēku ekspluatācijas veidu uzskaitījums, kā arī Krimināllikums papildināts ar jaunu 154.³ pantu, nosakot atbildību par cilvēku tirdzniecības upura apzinātu izmantošanu. Attiecīgi lūdzam atspoguļot aktuālo informāciju, ka attiecīgi grozījumi jau pieņemti un stājušies spēkā. 
 

-