Atzinums

Likumprojekta 1.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 1.panta 6.punktā noteikts, ka drošības rezerves tiek izveidotas, lai enerģētiskās krīzes periodos Latvijā tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. Savukārt anotācijā norādīts, ka drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros. Līdz ar to nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas Likumprojekta 1.pantā, vai arī precizēt anotāciju.
 

-

Ievērojot anotācijā noteikto, ka pašreizējā valsts nodeva (par drošības rezervju rezervāciju) pārveidota par periodiski pārrēķināmu pakalpojuma maksu, ko komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk iemaksā uzkrāšanas fondā, Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 72.¹ panta sestajā daļā jāietver deleģējums Ministru kabinetam noteikt drošības rezervju pakalpojuma maksas aprēķināšanas kārtību.
 

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 72.¹ panta piektajā daļā noteikts, ka drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu ar Enerģētikas likuma 72.panta otrajā daļā noteikto funkciju izpildi saistītos izdevumus un pārvaldnieka administratīvos izdevumus. Norādāms, ka Likumprojekta 2.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 72.panta otrās daļas 3.punktā ir noteikts pārvaldnieka pienākums administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu. Līdz ar no Enerģētikas likuma 72.¹ panta piektās daļas būtu svītrojama norāde uz pārvaldnieka administratīvos izdevumiem. Ja tomēr pārvaldniekam bez drošības rezervju pakalpojuma maksas administrēšanas izmaksām rodas citi ar drošības rezervju pārvaldīšanu saistītas administrēšanas izmaksas, tad tas būtu norādāms minētajā normā, kā arī attiecīgs skaidrojums jāietver anotācijā.

-

Saskaņā ar Likumprojekta 1.pantu, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijā tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem, tiek izmantotas tikai drošības rezerves. Līdz ar to Likumprojekta 4.pantā paredzētajā Enerģētikas likuma 73.pantā nav pamats paredzēt Ministru kabineta pienākumu noteikt kārtību, kādā naftas produktus, kuri pieder komersantiem, kam ir izsniegta licences komercdarbībai ar naftas produktiem, pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā. Šāda kārtība būtu ieverama pārejas noteikumos.
 

-

Saskaņā ar Likumprojekta 5.pantā paredzēto Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 78.punktu, ja laika periodā no 2024.gada 1.janvāra līdz 31.martam drošības rezervju uzkrāšanas fondā trūkst līdzekļu, lai finansētu šajā likumā noteiktos funkcijas, tad pārvaldnieks izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā līdz 2024.gada 1.janvārim veidojas pārvaldnieka līdzekļi, vai tie būs pietiekamā apmērā, lai pārvaldnieks varētu uzsākt savu pienākumu pildīšanu, un kāpēc tiek uzskatīts, ka pēc 2024.gada 30.marta drošības rezervju uzkrāšanas fondā būs pietiekami līdzekļu, kas nepieciešami pārvaldnieka pienākumu pildīšanai.
 

-

Likumprojekta 2.pantā paredzētā Enerģētikas likuma 72.¹ panta trešajā daļā, kā arī ceturtajā daļā noteikts, ka drošības rezervju uzkrāšanas fondā ieskaita drošības rezervju pakalpojuma maksa. Novēršot normu dublēšanos, rosinām abas minētās daļas apvienot.
 

-