Projekta ID
23-TA-1903Atzinuma sniedzējs
Labklājības ministrija
Atzinums iesniegts
18.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Attiecībā uz 1.3.1.pasākumu jau iepriekš Labklājības ministrija vairākkārt norādīja, ka kopumā neiebilst pret izteikto priekšlikumu mainīt regulējumu attiecībā uz darba samaksas izmaksas veidu (saskaņojot redakciju ar sociālajiem partneriem), tomēr vienlaikus esam lūguši sniegt risinājumus jautājumos, kas saistīti ar bankas pakalpojumu pieejamību kā tādu, piemēram, banku un bankomātu tīkls, konta un bankas karšu uzturēšanas izmaksu segšana, pakalpojumu un preču tirdzniecība tikai skaidrā naudā u.c. Būtu lietderīgi, ja plāna aprakstošajā daļā būtu aprakstīta problemātika un to risinājumi attiecībā uz šo plāna uzdevumu.
Pieņemot to, ka ne visiem darbiniekiem šobrīd tiek maksāta darba samaksa uz bankas kontu, ir jāanalizē jautājums par banku filiāļu tīkla, kā arī bankomātu tīkla pieejamību, kas var radīt papildu izmaksas darbiniekiem (konta apkalpošanas un komisijas izmaksas, sasniedzamība). Tāpat būtisks apsvērums ir tehnoloģiju jautājums, jo ne visiem strādājošajiem varētu būt viedtālruņi un interneta pieslēgums. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi izmantotu bankas pakalpojumus, iespējams, būs nepieciešami kodu kalkulatori, par kuru izsniegšanu ir jāmaksā.
Tāpat netiek netiek risināts jautājums par to, kas notiek gadījumā, ja darbinieks izvēlas darba samaksu saņemt ārpus Latvijas reģistrētā kredītiestādē vai elektroniskās naudas iestādē, kura ir reģistrēta ārzemēs un darbojas Latvijā. Piemēram, Lielbritānijā reģistrētais “Transferwise”, Lietuvas “Paysera” vai “Revolut Bank”, kas ir “elektroniskās naudas iestādes” nevis kredītiestādes.
Labklājības ministrijas ieskatā uz šiem jautājumiem ir jārod atbildes vēl pirms grozījumu izdarīšanas normatīvajos aktos, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības. Līdz ar to lūdzam Finanšu ministriju skaidri jau šobrīd noteikt atbildību par papildu izmaksu segšanu, pievienojot attiecīgu punktu rīkojumā vai skaidri nosakot to plānā, jo tas varētu mazināt sociālo spriedzi un pretestību no sociālo partneru un sabiedrības puses. Vienlaikus lūdzam pie plāna 1.3.1.pasākuma kā atbildīgo norādīt arī Finanšu ministriju, jo darba samaksas veida maiņa normatīvajā regulējumā skar ne tikai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītos jautājumus.
Pieņemot to, ka ne visiem darbiniekiem šobrīd tiek maksāta darba samaksa uz bankas kontu, ir jāanalizē jautājums par banku filiāļu tīkla, kā arī bankomātu tīkla pieejamību, kas var radīt papildu izmaksas darbiniekiem (konta apkalpošanas un komisijas izmaksas, sasniedzamība). Tāpat būtisks apsvērums ir tehnoloģiju jautājums, jo ne visiem strādājošajiem varētu būt viedtālruņi un interneta pieslēgums. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi izmantotu bankas pakalpojumus, iespējams, būs nepieciešami kodu kalkulatori, par kuru izsniegšanu ir jāmaksā.
Tāpat netiek netiek risināts jautājums par to, kas notiek gadījumā, ja darbinieks izvēlas darba samaksu saņemt ārpus Latvijas reģistrētā kredītiestādē vai elektroniskās naudas iestādē, kura ir reģistrēta ārzemēs un darbojas Latvijā. Piemēram, Lielbritānijā reģistrētais “Transferwise”, Lietuvas “Paysera” vai “Revolut Bank”, kas ir “elektroniskās naudas iestādes” nevis kredītiestādes.
Labklājības ministrijas ieskatā uz šiem jautājumiem ir jārod atbildes vēl pirms grozījumu izdarīšanas normatīvajos aktos, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības. Līdz ar to lūdzam Finanšu ministriju skaidri jau šobrīd noteikt atbildību par papildu izmaksu segšanu, pievienojot attiecīgu punktu rīkojumā vai skaidri nosakot to plānā, jo tas varētu mazināt sociālo spriedzi un pretestību no sociālo partneru un sabiedrības puses. Vienlaikus lūdzam pie plāna 1.3.1.pasākuma kā atbildīgo norādīt arī Finanšu ministriju, jo darba samaksas veida maiņa normatīvajā regulējumā skar ne tikai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītos jautājumus.
Piedāvātā redakcija
-