Atzinums

Likumprojekts neatbilst Likumprojekta anotācijai un neparedz īstenot tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulētu to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu. Pretēji norādītajam, ka tās mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, Likumprojekts ir ar pretējo efektu un šī iemesla dēļ lūdzam ņemt vērā sekojošo Licenciāta iebildumus un priekšlikumus.
 

-

Ministru kabineta noteikumu regulējums nevar būt plašāks, kā tas noteikts Likumā un noteikt gadījumus, kad licence (atļauja) būtu atceļama vai apturama. Tas ir, ja Likumā nav paredzēti gadījumi, kad licence būtu atceļama vai apturama, tad nevar ietvert Ministru kabinetam pilnvarojumu nodrošināt tā izpildījumu.
Licenciāts atgādina, ka Tieslietu ministrija, vērtējot citus likumprojektus, ir devusi norādījumu “izvērtēt likumprojektā paredzētos likumdevēja pilnvarojumus Ministru kabinetam, it īpaši gadījumos, kad Ministru kabineta noteikumos iekļautā regulējuma neievērošana var būt pamats piemērot administratīvo atbildību. Norādām, ka, piemēram, Ministru kabinetam parasti nav vēlams deleģēt materiāltiesiska regulējuma pieņemšanu (dažādas prasības, kritērijus, atļauju atcelšanas vai apturēšanas pamatus u.tml.). Ja tomēr tādu pilnvarojumu likumā paredz, tad vēlams noteikt precīzākus kritērijus Ministru kabinetam (piemēram, kāda veida vai satura prasības nosakāmas). Pretējā gadījumā Ministru kabinetam nav nekādu vadlīniju pilnvarojuma īstenošanai. Šāds pilnvarojums būtu pieļaujams, ja nepieciešams noteikt tehniskus noteikumus, kvantitatīvus vai mainīgus kritērijus u. tml. Tāpat Ministru kabinetam nevajadzētu pilnvarot jautājumus, kas tipiski ir regulēti Administratīvā procesa likumā (turpmāk - APL) vai citā likumā (piemēram, administratīvā akta saturs, administratīvā akta izdošana un paziņošana). Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.”
Likuma 4. panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai. Minētajā normā ir ņemta vērā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves specifika. Citu valstu pieredze liecina, ka apturot ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbus, urbumus nav iespējams tehniski atjaunot, tādēļ nepieciešams nodrošināt urbumu ekspluatācijas procesa nepārtrauktību. Likuma 4. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību un definēt nosacījumus, pie kuriem var ierobežot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, vienlaikus nodrošinot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktību un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
 

“(4) Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai”.
 

Aizstāt vārdus “pilnvaroto personu” ar vārdiem “tā pārstāvi”
Svītrot vārdus “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”
Likumā nepieciešams precizēt pārstāvības tiesības, kas izriet no līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā. Zemes īpašnieku var pārstāvēt gan pilnvarota persona, gan tās likumiskais pārstāvis.
Likuma 8.panta pirmās daļas otrā teikums nosaka, ka līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai, attiecīgi vārdi “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā” ir dzēšami.
 

“3) persona, kura ar zemes īpašnieku vai tā pārstāvi noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Minētais līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Ja Ministru kabineta noteiktajos gadījumos zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas Republikas teritorijā, līgumu ar zemes īpašnieku vai tā pārstāvi personu noslēdz pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas;”.
 

Licenciāts neatbalsta ieceri Likuma 10.pantu papildināt ar 1.1daļu un lūdz to izslēgt

Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka par kriminālsodu Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītais protokola 4.panta izpratnē var tikt atzīts arī tāds sods, kurš formāli nav iekļauts Krimināllikumā. Izskatot Engel un citi pret Nīderlandi lietu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi trīs alternatīvus kritērijus (lietas 82. punktā), pēc kuriem konstatēt, vai lietai ir krimināllietas pazīmes: konkrētā tiesību pārkāpuma klasifikācija nacionālajā tiesību sistēmā, saistot šo pārkāpumu vai nu tikai ar krimināltiesībām vai tikai ar administratīvajām tiesībām, vai arī ar abām kopā; pārkāpuma raksturs; sankcijas atbilstība vai neatbilstības kriminālsfērai. Lai pārkāpumu atzītu par kriminālpārkāpumu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.protokola 4.punkta izpratnē, pietiek, ja kaut viens no uzskaitītajiem kritērijiem atbilst tā pazīmēm. Likumprojekta 10.panta 1.1daļa šķietami nosaka Valsts vides dienesta tiesības atteikt izsniegt zemes dzīļu izmantošanas licenci vai pagarināt jau izsniegtās licences termiņu. Pēc būtības 10.panta 1.1daļa tieši ir attiecināma uz juridisko vai fizisku personu, kura atkārtoti veikusi prettiesisku derīgo izrakteņu ieguvi, neievērojot zemes dzīļu normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības;  uz fizisku personu, kura ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists (turpmāk – amatpersona), kurš pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti ir veicis prettiesisku derīgo izrakteņu ieguvi, neievērojot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības; uz juridisku personu, ja tās amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kurš šīs amatpersonas vadībā atkārtoti ir veicis prettiesisku derīgo izrakteņu ieguvi, neievērojot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu vai zemes dzīļu izmantošanas licences prasības.
Ja ar prettiesisku rīcību ir jāsaprot pierādītas darbības, par kuru vainīgā persona ir sodīta un izcieta sodu, tad ir norādams, ka Krimināllikuma 36.panta otrā daļa paredz papildsodu tiesību ierobežošana. Saskaņā ar Krimināllikuma 44.panta pirmo daļu tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktu amatu, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību. Administratīvās atbildības likumā soda veids ir tiesību izmantošanas aizliegums - ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību (likuma 18.panta pirmā daļa). Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz diviem gadiem.
No minētā ir secināms, ka 10.panta 1.1daļā paredzētas sankcijas atbilst kriminālsfērai, piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem un tādēļ nav iederīga Likumā, kura mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības, nevis noteikt sankcijas juridiskām un fiziskām personām par to pārkāpumiem.
 

-

Licenciāta ieskatā ir jānosaka iestādei pienākumu izvērtēt katru gadījumu, kad ir lemjams jautājums par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu. Tāpēc iestādei ir jāpiešķir izvēles tiesības,  lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
 Administratīvā akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju un dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas.
            Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē un, atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
 

“(1) Valsts vides dienests vai Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja tas konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī tad, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. Valsts vides dienesta lēmumu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”.
 

Licenciāts lūdz veikt korekcijas Likumprojekta anotāciju ar norādi par urbumu darbības nepārtrauktību, lai precīzi definētu likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 4.panta grozījumus, kā arī veiktu precizējumus 16.pantā.
 

Likuma 4. panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā paredzot, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai. Minētajā normā ir ņemta vērā ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves specifika. Citu valstu pieredze liecina, ka apturot ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbus, urbumus nav iespējams tehniski atjaunot, tādēļ nepieciešams nodrošināt urbumu ekspluatācijas procesa nepārtrauktību. Likuma 4. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību un definēt nosacījumus, pie kuriem var ierobežot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, vienlaikus nodrošinot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktību un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
 

Licenciāts lūdz papildināt un koriģēt Likumprojekta anotācijas 4.2. punktu Cita informācija, lai precīzi definētu likuma “Par zemes dzīlēm” (turpmāk – Likums) 4.panta grozījumus.

Nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka Ministru kabinets nosaka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču laukumu noteikšanas kārtību, nosacījumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču saņemšanai, to izsniegšanas un izmantošanas uzraudzības kārtību, nosacījumus un kārtību ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves ierobežošanai.
Likuma 4. panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību un definēt nosacījumus, pie kuriem var ierobežot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus, vienlaikus nodrošinot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu nepārtrauktību un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.
 

Licenciāts lūdz grozīt 23.panta sestās daļas pirmo punktu un noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusa ilgumu ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes tādu pašu kā ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē jūrā.

“1) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes, — visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku;”.
 

Priekšlikums ir atbalstāms, jo Likumprojektā ir nodalīti ogļūdeņraži meklēšanas, izpētes un ieguves darbi.
 

“6) ogļūdeņražu ieguvei – uz laiku līdz 50 gadiem;”.
 

Priekšlikums ir pamatots ar to, ka var būt dažādi gadījumu, kad formālu apsvērumu dēļ var tikt konstatēts pārkāpums, tomēr tā sekas ir zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu. Tādēļ ik katrā gadījumā ir jābūt lietderības apsvērumiem, kuru dēļ var arī nepieņemt lēmumu. Minētais ir attiecināms uz Likuma 16.panta trešo daļu.
 

“(3) Zemes dzīļu izmantošanas licenci tās izsniedzējs var atcelt vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Valsts vides dienests var atcelt, ja licences vai atļaujas adresāts:”.