Atzinums

No 2025. gada 1. janvāra aptiekās tiek ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu, lai veicinātu aptieku ieņēmumus un mazinātu to atkarību no zāļu ražotāju un lieltirgotavu atlaidēm. Ar  nozares pārstāvjiem Veselības ministrija šo ieceri ir pārrunājusi un tika izteikts priekšlikums, ka maksai par farmaceita pakalpojumu netiks piemērota standarta PVN likme, bet samazināta likme, vēlams nulle procentu apmērā. Pēc rūpīgākas sākotnējās Grozījumu izvērtēšanas Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija (LFAA) secina, ka rosinātie Grozījumi, kas izstrādāti, lai mazinātu Veselības ministrijas īstenotās reformas radīto papildu slogu aptiekām, paredz, ka farmaceita pakalpojums vispār ir ar PVN neapliekams darījums Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) izpratnē.
Izvēlētais risinājums un rosinātie Grozījumi rada vairāk neskaidrību un jautājumu, kā arī lielu administratīvo slogu aptiekām un reālus izdevumus negūtā priekšnodokļa apmērā.
Pirmkārt, aptiekām tiks radīts būtisks administratīvais slogs, jo tām būs jānodrošina atsevišķa darījumu uzskaite atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 98.panta pirmajai daļai, vai, ja šādu uzskaiti nav iespējams nodrošināt, tad aptiekai kā nodokļu maksātājam priekšnodokļa summa būs jāaprēķina, izmantojot noteiktu proporciju (PVN likuma 98.panta otrā daļa). Pieņemot, ka farmaceitiskais pakalpojums tiks uzskatīts kā ar PVN neapliekams darījums, tad aptiekai būs jāspēj organizatoriski - grāmatvedības uzskaites reģistros nodalīt tās preces un pakalpojumus, kas iegādāti, lai sniegtu farmaceita pakalpojumu, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav nepieciešami, lai sniegtu farmaceita pakalpojumu. Ja to nav iespējams izdarīt, tad nodokļu maksātājam (aptiekas licences turētājam) būs jāpiemēro proporcija. Jebkurā gadījumā Grozījumu rezultātā ikvienai aptiekai radīsies reāli izdevumi neatskaitāmā priekšnodokļa apmērā, kas ievērojami samazinās aptieku ieņēmumus, pretstatā Veselības ministrijas publiski paustajai informācijai, ka no 2025. gada 1. janvāra zāļu cenu reformas rezultātā ir paredzēts palielināt aptieku ieņēmumus.
Aptiekām kā nodokļu maksātājiem tiks liegta līdz šim piemītošā tiesība atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, jo pēc plānoto Grozījumu spēkā stāšanās priekšnodokli varēs atskaitīt tikai noteiktā proporcijā. Priekšnodoklis, kuru aptiekas vairs nevarēs atskaitīt, veidos papildus izdevumus ikvienai aptiekai, neatgriezeniski tiešus un reālus zaudējumus. Līdz ar to rosināto Grozījumu rezultātā būtiski tiks ietekmēta aptieku rentabilitāte, nemaz nerunājot par to, ka atsevišķas aptiekas, kuras līdz šim strādājušas bez būtiskas peļņas, Grozījumu rezultātā visticamāk strādās ar vēl lielākiem zaudējumiem.

Maksa par farmaceita pakalpojumu tika noteikta ar mērķi papildus zāļu cenai ieviest maksājumu, kas sniegtu zināmu atlīdzinājumu par zāļu cenu reformas rezultātā radīto ietekmi. Diemžēl, Grozījumu rezultātā tieši mazajām aptiekām (aptiekām, kas ir vienīgās apdzīvotajās vietās), radīsies negatīva fiskālā ietekme, jo to izmantotās proporcijas rezultātā neatgūtā PVN priekšnodokļa apmērs būs finansiāli jūtams un atspoguļosies mazo aptieku rentabilitātes rādītājos. Visbūtiskāko efektu tas atstās tieši uz tām aptiekām, kuru sortimentā ir vairāk recepšu zāles un būtiski mazāki ienākumi no citiem aptiekās tirgotiem produktiem.
 Otrkārt, lielas neskaidrības rada PVN likuma 98.panta otrajā daļā noteiktā neatskaitāmā priekšnodokļa  summas aprēķināšana, kas atkarīga no aptiekas novērtējuma par to, kādas preces un pakalpojumi vispār uzskatāmi par tādiem, kurus izmantot, lai nodrošinātu farmaceita pakalpojumu.  
LFAA arī norāda, ka Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.803) 17.5 pants (stāsies spēkā 01.01.2025) paredz, ka maksu par farmaceita pakalpojumu papildus zāļu cenai iekasē tikai pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles.
Līdz ar to Veselības ministrijas īstenotās zāļu cenu reformas rezultātā aptiekā sniegts farmaceita pakalpojums ir tikai pirmreizēja receptes atprečošana un zāļu izsniegšana, lai gan tās pašas receptes atprečošana un zāļu izsniegšana notiek arī otrajā un trešajā un turpmākajās reizēs.
Jau Veselības ministrijas reformas ieceres apspriešanas gaitā farmācijas nozares pārstāvji, tostarp LFAA, pauda neizpratni par to, ka maksa par farmaceita pakalpojumu ir noteikta tikai par pirmreizēju receptes atprečošanu, lai gan farmaceits tieši to pašu pakalpojumu sniedz ikreiz, kad pacients uz receptes pamata iegādājas ārsta izrakstītās zāles. Neskatoties uz to, ka farmaceita pakalpojuma apjoms nemainās neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmreizēja, otrreizēja u.t.t. receptes atprečošana un zāļu izsniegšana, maksa tiek veikta tikai par pirmo atprečošanas reizi. Likumdevējs nav ņēmis vērā, ka ir nepamatoti par vienu un to pašu pakalpojumu vienā reizē veikt samaksu, savukārt citā - maksu par sniegto pakalpojumu vispār nepiemērot, ievērojot, ka pircēji netiek ierobežoti izvēlē, kurā aptiekā iegādāties atlikušās receptē iekļautās zāles, ja recepte jau kādā aptiekā ir pirmreizēji atprečota.
 Saistībā ar PVN likuma 98.panta otrās daļas piemērošanu (kopsakarā ar Noteikumu Nr.803 17.5 pantu) rodas arī neskaitāmi jautājumi par to, kas tad vispār uzskatāms par farmaceita pakalpojumu, lai varētu noteiktu tos darījumus, kas nepieciešami šī pakalpojuma sniegšanā. Vai tikai pirmreizēja receptes apkalpošana un zāļu izsniegšana ir uzskatāma par farmaceita pakalpojumu? Kā šādā gadījumā vispār nodalīt preces/pakalpojumus, kas nepieciešami farmaceita pakalpojuma nodrošināšanai?
Nav arī skaidrs, vai, piemēram, zāļu, kas farmaceita pakalpojuma ietvaros tiek izsniegtas pacientam uz receptes pamata, iegāde arī uzskatāma par tādu darījumu, kas nepieciešams, lai sniegtu farmaceita pakalpojumu. Ja uzskatītu, ka arī zāles ir nepieciešamas farmaceita pakalpojuma sniegšanai, tad zāļu iegādes darījumos aptiekas vairs nevarētu pilnā apmērā atskaitīt priekšnodokli, kas radītu reālus un tiešus izdevumus aptiekām.
Ņemot vērā, ka aptieku darbības nodrošināšanā rodas ne tikai tiešās, bet arī netiešās izmaksas, tad neskaidrības radīs arī netiešo izmaksu attiecināšana farmaceita pakalpojuma sniegšanā. Piemēram, aptieku telpu noma, komunālās un telpu ekspluatācijas izmaksas, ieguldījumi telpu aprīkojumā, mēbelēs u.tml., jo apšaubāms, ka bez aptiekas telpām farmaceits var sniegt farmaceitisko aprūpi.
Ikvienai aptiekai rodas arī administratīvās izmaksas, lai nodrošinātu aptiekas darbību, piemēram, administrācijas biroja telpu izmaksas, administrācijas darbinieku darba vietu nodrošināšanas izmaksas u.tml.. Kā uz farmaceita pakalpojumu attiecināt biroja darbinieku darba vietu izmaksas pēc to veiktajām funkcijām? Piemēram, ievērojot, ka preču iepirkuma speciālisti iepērk dažādus produktus sākot no uztura bagātinātājiem līdz medikamentiem, kas ir ar PVN apliekami darījumi, vai iepirkuma speciālista darba vietas izmaksas arī attiecināmas uz tādiem darījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu farmaceita pakalpojuma sniegšanu?
Nozares dalībniekiem var būt atšķirīga izpratne par to, kuras izmaksas būtu attiecināmas uz farmaceita pakalpojumu kā darījumu, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli (neapliekams darījums), no izmaksām, kas attiecināmas uz darījumu, kas dotu tiesības atskaitīt priekšnodokli (apliekams darījums). Pie nosacījuma, ka farmaceita pakalpojums ir tikai pirmreizēja receptes atprečošana un zāļu izsniegšana, tad šādu darījumu nošķiršana kļūst vēl sarežģītāka, kas prasa arī papildus nodokļu administrācijas izvērstu un pamatotu skaidrojumu.
Treškārt, kases sistēmās būs jāveic būtiski pielāgojumi (iespējams jāveic kases sistēmas programmatūras sertifikācija) tajās aptiekās, kur kases sistēmu fiskālās atmiņas modulī/kases sistēmas programmatūras rekvizītos nav norādīti ar pievienotās vērtības nodokli neapliekami reģistrēti darījumi.
Ja farmaceita pakalpojumam tiktu piemērota samazinātā PVN likme 0% apmērā, tad kases sistēmu organizācijā patiešām būtiskas pielāgošanas darbības nebūtu nepieciešamas, kā to norādījuši arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji Veselības ministrijas organizētās tikšanās laikā ar farmācijas nozares pārstāvjiem.
Taču TAP portālā publicētie Grozījumi paredz, ka farmaceita pakalpojums ir ar PVN neapliekams darījums nevis samazināta PVN likme, piemēram 0%.
Ja Grozījumi tiks pieņemti un kases sistēmas būs jāpielāgo, tad paredzams, ka aptiekas nevarēs pagūt tik ātrā laikā veikt izmaiņas, lai kases sistēmas varētu tikt izmantotas jau no 01.01.2025.

Grozījumu Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem"" anotācijā minēts, ka no recepšu apkalpošanas maksām aptiekas iegūs papildus 6 miljonus euro. Ja veic aprēķinus, kas balstās  Zāļu valsts aģentūras publicētajā statistikā par aptiekās realizēto medikamentu apgrozījums 2023.gadā, kas sasniedza  598,38 miljonus EUR, var aprēķināt, ka pie recepšu apkalpošanas maksas proporcijas 5% no kopējā realizācijas apjoma, aptieku zaudējumi nodokļos būs lielāki, kā Veselības ministrija aprēķinātais ieguvums no recpešu apkalpošanas maksas ieviešanas.  
 

Ņemot vērā visu iepriekš minēto:
LFAA aicina farmaceita pakalpojumam attiecināt samazinātu PVN likmi 0% apmērā.
Ja nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi 0% apmērā, tad normatīvajos aktos aptiekām atļaut nerēķināt proporciju par "farmaceita pakalpojumu”, kas būtu uzskatāma par alternatīvu pasākumu 0% PVN likmei.
LFAA aicina nekavējoties uzsākt sarunas ar nozari, lai tiktu ieviests tāds pārdomāts, ekonomiski izsvērts un tiesisks risinājums par PVN piemērošanu farmaceita pakalpojumam, kas nerada neskaidrības ar nodokļu administrāciju par PVN piemērošanu un PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām.