Atzinums

Lūdzam precizēt Saeimas un pašvaldības pārvaldes raksturojumu un ziņojuma 17. lappusē sadaļas "3.2. Valsts budžeta finansējuma piešķiršanas izvērtējums reģionālajām politiskajām partijām" pirmajā rindkopā papildināt skaidrojumu (skatīt piedāvāto redakciju) un svītrot vārdus "Svarīgākie Saeimas darbības noteikumi ietverti Latvijas Republikas Satversmē, savukārt iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādājusi sev kārtības rulli. Šie divi likumi nosaka Latvijas parlamenta darbības tiesisko ietvaru." un otrajā rindkopā svītrot vārdu "viszemākais".

Latvijas valsts ir demokrātiska parlamentāra republika, suverēnā vara tajā pieder tautai. Parlamentārajā demokrātijā tautas priekšstāvji veido augstāko valsts varas atzaru. Saeima pārstāv suverēna gribu un ir vienīgā valsts institūcija, kas var pieņemt likumus un ir tiesīga grozīt arī Satversmi jeb valsts konstitūciju. Parlaments ievēlē Valsts prezidentu, apstiprina valdību un pārrauga tās darbu, kā arī ieceļ un apstiprina amatā citas augstas valsts amatpersonas. Saeimai ir būtiska loma valsts ārpolitikā. 
Savukārt pašvaldība, vērtējot strukturāli, ir politikas jeb sabiedrības pārvaldīšanas līmenis, kurai ir noteikta administratīvā teritorija, pastāvīgi iedzīvotāji un iedzīvotāju vēlēta lēmējinstitūcija. Pašvaldībai ir savs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas. Pašvaldības pilda tās funkcijas, ko var veikt iespējami tuvāk iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas pieņemtie lēmumi. Šāda principa ievērošanu mēdz dēvēt arī par subsidiaritātes principu, proti, vara jānodod iespējami tuvāk pilsonim.
 

Lūdzam novērst neprecizitāti norādē uz Satversmes tiesas lietā pausto nostāju un no ziņojuma 20.lappuses ceturtās rindkopas svītrot 1.punktu: 
"1) reģionālās politiskās partijas neatrodas vienādos salīdzinošos apstākļos"

No visām pieaicinātājām personām tikai Partija, Latvijas Pašvaldību savienība un I. Kažoka uzskatīja, ka minētā Partiju finansēšanas likuma norma neatbilst Satversmei, kā galvenos argumentus norādot:
1) apstrīdētā norma nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret politiskajām partijām, kuras piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, bet nepiedalās Saeimas vēlēšanās;
2) politiskās partijas ir spiestas apvienoties ar kādu no tām politiskajām partijām, kuras saņem valsts finansējumu un šādi apstākļi nelabvēlīgi ietekmējot reģionālā līmeņa demokrātiskos procesus;
3) nepienācīgi finansētas politiskās partijas nevar nodrošināt augstu likumdošanas kvalitāti un piesaistīt kvalificētus partiju biedrus;
4) nepiešķirot valsts finansējumu reģionālajām politiskajām partijām, palielinās atkarība no privātpersonu ziedojumiem, paaugstinot šo politisko partiju nelikumīgas finansēšanas un korupcijas risku, vājinot politisko partiju profesionalitāti un administratīvās spējas, kā arī savstarpējo konkurenci.