Atzinums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija, turpmāk – Asociācija, iebilst pret Tap portālā publicēto “Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.–2027. gadam” projektu (projekta ID: 24-TA-781), turpmāk - Projekts, kur precīzāk:
[1] TAP ievietotā Projekta versija saturiski nesakrīt ar to versiju, kas iepriekš tika saskaņota ar Asociāciju, kā ietvaros tas ir papildināts ar tādiem priekšlikumiem, kas nav saskaņoti ar Asociāciju. Asociācija iebilst un norāda uz to, ka jebkurš priekšlikums, kas tiek ievetots Projektā ir tāds, ko ir nepieciešams apspriest ar nozares pārstāvjiem. Par minēto faktu Asociācija jau iepriekš rakstiski ir informējusi Kultūras ministriju.
[2] Projektā ir ieviests priekšlikums palielināt mūzikas īpatsvaru radio programmās, kas radīta latviešu valodā, pret šādu priekšlikumu Asociācija kategoriski iebilst un norāda, ka veicināt mūzikas skaņdarbu biežāku atskaņošanu radio programmās varētu veicināt caur jauniem atbalsta mehānismiem ar MAF palīdzību, piemēram, Latvijā jaunradītās mūzikas popularizēšana. Specifisku mūzikas kvotu ieviešanu neatbalstām.
[3] Projektā nav skaidri formulēta vispārējā izpratne par sabiedriskā medija lomu un komercmediju lomu, kā arī to savstarpējo balansu Latvijā. Minētā ietvaros Asociācija norāda, ka Projekts obligāti jāpapildina ar sekojošo:
1.     “Mediju nozare sastāv no sabiedriskiem medijiem un komercmedijiem. Šiem medijiem ir sekojoša loma:
 a) Sabiedriskie mediji strādā sabiedrības interesēs, gādājot par uzticamu informēšanu, kultūras, vērtību, vēstures, valodas saglabāšanu, strādā uz valsts finansējuma bāzes.
b) Komerciālie mediji  pilda mediju plurālisma funkciju, piedāvā uzticamu, daudzveidīgu un plašu informatīvo, izklaidējošo un sporta saturu komerciālā nolūkā, strādā uz komercijas principiem un maksā nodokļus.
c) Sabiedriskie mediji NEKONKURĒ ar komercmedijiem, bet abas mediju formas darbojas papildinoši viena otrai kopējās drošas un ilgstpējīgas informatīvās telpas nodrošināšanai.
d) Augstākminētie principi un lomas ir jāņem vērā pieņemot turpmākos likumus, lēmumus un citas izmaiņas."
2.     Sabiedriskā medija darbības kvalitāti jāmēra pēc sabiedriskā labuma mēŗījuma principiem, nevis pēc reitingiem, kurus izmanto komercmediji reklāmas vajadzībām.
3.     Sabiedriskais medijs intelektuālā īpašuma tiesības iegādājas tikai uz neekskluzivitātes principiem, kur šo nosacījumu ir nepieciešams ietvert gan Projektā, gan to arī nostiprināt spēkā esošajos normatīvajos aktos ar likuma grozījumu izmaiņām, nosakot, ka sabiedriskais medijspērk tikai neekskluzīvas tiesības gan uz sporta notikumiem, gan uz sabiedrībai svarīgiem notikumiem, tādejādi dodot iespēju tiesības iegūt arī komercmedijiem. Minēto Asociācija skaidro ar to, ka tādejādi tiks panākta satura dauzveidība un kvalitāte atspoguļojot dažādus sporta un sabiedrībai svarīgus notikumus no dažādiem rakursiem, redzējumiem un daudzveidīgās izpausmes formās, kā arī valsts ietaupīs naudu, jo ekskluzīvu tiesību licences ir ievērojami dārgākas, nekā neekskluzīvas, un sabiedrība kopumā iegūs, jo ne tikai valsts/sabiedriskais medijs ietaupīs finansējumu (vai šo ietaupījumu novirzīs papildu satura ražošanai, satura pieejamībai v.tml.), bet sabiedrība iegūs daudz plašāku un dažādāku notikumu apskatu klāstu un tai piekļūt būs iespējams caur vēl vairāk dažādām platformām un izplatīšanas formātiem un veidiem. 
4.     Sabiedriskajam medijam paredzot stabilu un paredzamu finansējumu, ieviest publisku naudas izlietojuma atskaiti, lai ikviens sabiedrības loceklis var iepazīties ar finansējuma saimniecisku izlietojumu.
5.     Sabiedriskais medijs ir izgājis no reklāmas tirgus jau vairākus gadus un tajā vairs nav pieejamas reklāmas pauzes, BET sabiedriskais medijs faktiski turpina darboties visos pārējos komercpaziņojuma tipa segmentos, kas ir svarīgs ieņēmumu avots komercmedijiem. Ņemot vērā, ka sabiedriskais medijs turpmākajos gados saņem liela apmēra finansējumu no valsts (proti, aptuveni visas Latvijas komercmediju nozares budžets kopumā), Projekts ir papildināms ar uzstādījumu, ka sabiedriskais medijs nekavējoties izbeidz de facto darbošanos jebkāda segmenta reklāmas/komercpaziņojumu tirgū un neveic komerciāla rakstura komercpaziņojumu izvietošanu tiešā vei netiešā veidā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jānosaka šaurs atļautais paziņojumu loks - sociāli paziņojumi un vispārēja sabiedrības informēšana – un aizliedzot veikt darbības, kas pielīdzināmas komercpaziņojumiem, novēršot likuma robu un nodrošinot, ka viss reklāmas tirgus ir paredzēts komercmediju darbības nodrošināšanai un tādejādi stiprinot komercmedijus. Tāpat Sabiedriskais medijs neveic tādas darbības, kas sniedz labumu sabiedriskā medija sadarbības partnera piesaistītām trešām personā (piemēram, bet ne tikai, producentu piesaistīto sponsoru atrādīšana). Sabiedriskā medija platforma netiek izmantota kā bezmaksas platforma trešo personu, to preču vai pakalpjumu atrādīšanai. Ja nepieciešams atsaukties uz personām, kas ir piedalījušās satura veidošanā, tad jebkādas atsauces uz tiem var tikt veiktas informatīvā formātā beigu  titros teksta veidā tādā pat izmērā, kā tiek rādīts  pārējais titru veids, neizvietojot  preču un pakalpojumu logotipus vai jebkādā citā veidā to reklamējot. Būtiski ir nostiprināt izpratni Latvijā (t.sk.,b bet ne tikai sadarbības partneri, producenti, sponsori, pasākumu rīkotāji, utt.), ka saturs, kuru paredzēts izplatīt un/vai ražot izplatīšanai sabiedriskajā medijā, jāveido tā, lai tas tieši vai netieši neveic fizisku vai juridisku personu, to preču un/vai pakalpojumu promociju/atsauces u.c. veida labumu. 
6.     Noteikt Projektā atvieglojumus reklāmas ierobežojumiem komercmedijiem, nosakot to, ka reklāmas ierobežojumi tiktu vienādoti visām platformām. Minētā ietvaros Projekts ir jāpapildina ar nosacījumu, ka lielajiem pasaules spēlētājiem tiek veidots papildus nodoklis, kas saistās ar reklāmu izvietošanu vai arī tiek noteikta prasība arī tiem ievērot lokālos likumus un valsts uzraugošām iestādēm efektīvi šādu regulējumu nodrošināt. Asociācija norāda, ka tādejādi Latvijas valsts stiprinās Latvijas mediju nozares un tajā darbojošos uzņēmumu aizsardzību, jo digitālajā laikmetā aizvien vairāk uzņēmumu nauda, kas tiek izmantota reklāmās, aizplūst ārpus Latvijas robežām, vājinot gan lokālos medijus, gan mazinot nodokļu ieņēmumus.
7.     Nostiprināt Projektā nosacījumu, ka līdz 2027.gadam visi mediji ir pakļauti vienādam mediju regulējumam, vienādojot regulējumu un ierobežojumus, kas pastāv tirgū.
8.     Projektā nepieciešams pārskatīt preses piegādes dotāciju un paredzēto dotāciju pārnest uz MAF, lai nodrošinātu institucionālo un satura atbalsta sniegšanu visai nozarei, ne tikai šaurai nozares daļai. 
 

-