Projekta ID
25-TA-2734Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
27.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atkārtoti lūdzam svītrot noteikumu projekta 1. punktā piedāvātā Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 27 "Sporta organizāciju finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 27) 3.2. apakšpunkta otro teikumu, vienlaikus atbilstoši precizējot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu.
Vēršam uzmanību, ka Sporta likuma 13. panta ceturtā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un nosacījumus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai šajā daļā minētajām sporta organizācijām. Nosakot citu, no Sporta likuma atšķirīgu termina "sportists" skaidrojumu, pēc būtības tiek sašaurināts valsts budžeta līdzekļu saņēmēju loks. Sporta likuma 13. panta ceturtā daļa šādu pilnvarojumu neparedz.
Izziņas par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem 1. punktā skaidrots, ka noteikumu projekts "paredz definēt finansējuma saņemšanas nosacījumus sporta federācijām. Šo noteikumu izpratnē pretēji Sporta likumā noteiktajam šī definīcija ir detalizētāka ar nolūku iegūt korektus sporta federāciju datus ar aktīvi sporta viedā nodarbojošos sportistu skaitu, kas nepieciešami piešķiramā finansējuma aprēķinam saskaņā ar IZM kritērijiem". Norādām, ka Tieslietu ministrija nevar piekrist apgalvojumam, ka noteikumu projektā ietvertais, no Sporta likuma atšķirīgais termina "sportists" skaidrojums uzskatāms par pilnvarojošajā tiesību normā minēto nosacījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai.
Papildus vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 27 3.2. apakšpunkts jau šobrīd paredz Latvijā atzītas sporta federācijas (turpmāk – sporta federācija) pienākumu iesniegumam valsts finansējuma saņemšanai pievienot informāciju par reģistrēto sportistu skaitu saskaņā ar sporta federācijas sportistu reģistra datiem. Norādām, ka, ja nepieciešams, noteikumu projektā var paredzēt, ka minētajam iesniegumam pievieno arī informāciju par licencēto sportistu skaitu, kas pārskata periodā saskaņā ar sporta federācijas sportistu reģistra datiem ir piedalījušies vismaz divās sacensībās, šādu prasību pamatojot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā.
Vēršam uzmanību, ka Sporta likuma 13. panta ceturtā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un nosacījumus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai šajā daļā minētajām sporta organizācijām. Nosakot citu, no Sporta likuma atšķirīgu termina "sportists" skaidrojumu, pēc būtības tiek sašaurināts valsts budžeta līdzekļu saņēmēju loks. Sporta likuma 13. panta ceturtā daļa šādu pilnvarojumu neparedz.
Izziņas par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem 1. punktā skaidrots, ka noteikumu projekts "paredz definēt finansējuma saņemšanas nosacījumus sporta federācijām. Šo noteikumu izpratnē pretēji Sporta likumā noteiktajam šī definīcija ir detalizētāka ar nolūku iegūt korektus sporta federāciju datus ar aktīvi sporta viedā nodarbojošos sportistu skaitu, kas nepieciešami piešķiramā finansējuma aprēķinam saskaņā ar IZM kritērijiem". Norādām, ka Tieslietu ministrija nevar piekrist apgalvojumam, ka noteikumu projektā ietvertais, no Sporta likuma atšķirīgais termina "sportists" skaidrojums uzskatāms par pilnvarojošajā tiesību normā minēto nosacījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai.
Papildus vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 27 3.2. apakšpunkts jau šobrīd paredz Latvijā atzītas sporta federācijas (turpmāk – sporta federācija) pienākumu iesniegumam valsts finansējuma saņemšanai pievienot informāciju par reģistrēto sportistu skaitu saskaņā ar sporta federācijas sportistu reģistra datiem. Norādām, ka, ja nepieciešams, noteikumu projektā var paredzēt, ka minētajam iesniegumam pievieno arī informāciju par licencēto sportistu skaitu, kas pārskata periodā saskaņā ar sporta federācijas sportistu reģistra datiem ir piedalījušies vismaz divās sacensībās, šādu prasību pamatojot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atkārtoti lūdzam svītrot noteikumu projekta 7. punktu, vienlaikus atbilstoši precizējot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu.
Vēršam uzmanību, ka administratīvais process iestādē notiek atbilstoši Administratīvā procesa likumam (turpmāk – APL). APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Tādējādi nav pieļaujams noteikumu projektā noteikt citu, no APL atšķirīgu administratīvā procesa regulējumu.
Kā Tieslietu ministrija norādījusi iepriekš, atbilstoši APL 1. panta trešajai daļai administratīvo aktu izdod iestāde. Šā panta pirmā daļa noteic, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. APL 59. panta pirmā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, iegūst iestāde. Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" (turpmāk – padome) nav uzskatāma par iestādi APL izpratnē, tādējādi nav tiesiska pamatojuma noteikt, ka informāciju, kas nepieciešama sporta federācijas iesnieguma izskatīšanai, pieprasa padome.
Papildus paskaidrojam, ka atbilstoši APL 59. panta otrajai daļai, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, taču, neraugoties uz to, kādas tiesiskās metodes tiek izmantotas, informāciju iegūst iestāde, nevis cits tiesību subjekts. Sporta likuma 10.1 panta ceturtajā daļā noteiktais padomes pienākums kontrolēt sporta federāciju darbību sporta jomā neparedz padomes tiesības iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta organizācijām pieņemšanai. Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1396 "Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1396) izdoti, pamatojoties uz Sporta likuma 10.1 panta otro, trešo un ceturto daļu. Noteikumu Nr. 1396 17.1. un 17.3. apakšpunkts noteic padomes valdes tiesības pārbaudīt atzītās sporta federācijas darbības atbilstību Sporta likumā noteiktajiem sporta federācijas atzīšanas kritērijiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem sporta jomā, un pārbaudīt saņemtos iesniegumus par atzītās sporta federācijas darbību un tās pieņemtajiem lēmumiem. Vēršam uzmanību, ka, ievērojot Sporta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ar Noteikumu Nr. 1396 17.3. apakšpunktā minētajiem iesniegumiem saprotami iesniegumi par sporta federācijas atzīšanu, nevis jebkāda veida iesniegumi sporta nozarē. Tādējādi Sporta likuma 10.1 panta ceturtā daļa un Noteikumu Nr. 1396 17. punkts nevar tikt uzskatīts par tiesisku pamatu noteikumu projekta 7. punktā piedāvātajam regulējumam.
Vēršam uzmanību, ka administratīvais process iestādē notiek atbilstoši Administratīvā procesa likumam (turpmāk – APL). APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Tādējādi nav pieļaujams noteikumu projektā noteikt citu, no APL atšķirīgu administratīvā procesa regulējumu.
Kā Tieslietu ministrija norādījusi iepriekš, atbilstoši APL 1. panta trešajai daļai administratīvo aktu izdod iestāde. Šā panta pirmā daļa noteic, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. APL 59. panta pirmā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, iegūst iestāde. Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" (turpmāk – padome) nav uzskatāma par iestādi APL izpratnē, tādējādi nav tiesiska pamatojuma noteikt, ka informāciju, kas nepieciešama sporta federācijas iesnieguma izskatīšanai, pieprasa padome.
Papildus paskaidrojam, ka atbilstoši APL 59. panta otrajai daļai, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, taču, neraugoties uz to, kādas tiesiskās metodes tiek izmantotas, informāciju iegūst iestāde, nevis cits tiesību subjekts. Sporta likuma 10.1 panta ceturtajā daļā noteiktais padomes pienākums kontrolēt sporta federāciju darbību sporta jomā neparedz padomes tiesības iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta organizācijām pieņemšanai. Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumi Nr. 1396 "Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1396) izdoti, pamatojoties uz Sporta likuma 10.1 panta otro, trešo un ceturto daļu. Noteikumu Nr. 1396 17.1. un 17.3. apakšpunkts noteic padomes valdes tiesības pārbaudīt atzītās sporta federācijas darbības atbilstību Sporta likumā noteiktajiem sporta federācijas atzīšanas kritērijiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem sporta jomā, un pārbaudīt saņemtos iesniegumus par atzītās sporta federācijas darbību un tās pieņemtajiem lēmumiem. Vēršam uzmanību, ka, ievērojot Sporta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ar Noteikumu Nr. 1396 17.3. apakšpunktā minētajiem iesniegumiem saprotami iesniegumi par sporta federācijas atzīšanu, nevis jebkāda veida iesniegumi sporta nozarē. Tādējādi Sporta likuma 10.1 panta ceturtā daļa un Noteikumu Nr. 1396 17. punkts nevar tikt uzskatīts par tiesisku pamatu noteikumu projekta 7. punktā piedāvātajam regulējumam.
Piedāvātā redakcija
-
