Atzinums

Lūdzam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) noteikumu projekta un izrietoši saistošo dokumentu tālākās virzības procesā ņemt vērā Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) 2025.gada 6.martā elektroniskā pasta vēstulē sniegto viedokli par VARAM priekšlikumu  par finansējuma pārdali no 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” (turpmāk –2.2.3.6. pasākums) uz 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” projektu iesniegumu otro atlases kārtu, t.sk. nodrošinot virzību tālākajos procesos KEM sniegtajam viedoklim  nesamazināt plānoto finansējumu 2.2.3.6. pasākuma atbalstāmajai darbībai, kas prioritāri paredz atbalstu bezemisiju tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai, kā arī centralizētās siltumapgādes pieslēgšanai, kā arī finansējuma pārpalikuma gadījumā arī koksnes biomasas apkures katla iegādei, kas piemērots granulu kurināmajam.
 

-

Tā kā minētā atbalsta programma ir vienīgā atbalsta programma Latvijā, kuras ietvaros iedzīvotājiem ir iespējas saņemt līdzfinansējumu malkas/biomasas apkures iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām tehnoloģijām, tad aicinām atvieglot minētās programmas nosacījumus un padarīt to vieglāk pieejamu plašākām sabiedrības grupām (tai skaitā, iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem). Šobrīd tiek rosinātas izmaiņas, kas attiecas uz ierobežotu iedzīvotāju skaitu.

Lai sasniegtu lielākus gaisa kvalitātes ieguvumus un izlietotu finansējumu efektīvāk, aicinām izvērtēt arī citas alternatīvas iespējas kā labāk apgūt finansējumu, piemēram, aicinām:
1) veikt izmaiņas spēkā esošo noteikumu 53.punktā, kas paredz, ka avansa maksājums finansējuma saņēmējam nav paredzēts, kā arī 54.punktā, kas paredz, ka sākotnēji finansējuma saņēmējs projektu īsteno un priekšfinansē no privātiem līdzekļiem.
Aicinām tomēr paredzēt vismaz daļēju avansa maksājumu, lai padarītu šo programmu populārāku tieši galvenajās mērķgrupās - iedzīvotājiem, kas ikdienas apkurei izmanto vecas malkas krāsnis, kas arī rada daļu no gaisa piesārņojumu un kam nav iespējas no saviem līdzekļiem maksāt 4000 un vairāk EUR.
2) Pārskatīt esošo pieeju un paredzēt lielāka atbalsta sniegšanu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotajiem, kas nereti izmanto tieši piesārņojošākas apkures iekārtas.
3) Samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar projektu iesniegšanu. Pārskatīt sagatavoto projekta iesniegumu formu, maksimāli atvieglojot iesniedzamās informācijas apjomu, piemēram, neliekot projekta īstenotājam pašam veikt panākto daļiņu samazinājuma aprēķinu, bet veikt šo aprēķinu centralizēti par visiem projektiem īstenošanas beigās.
4) paplašināt projekta īstenotāju grupu, to attiecinot, piemēram, uz mazajiem uzņēmumiem.


Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot iemeslus, kādēļ uz šo brīdi nav apgūts viss pieejamais finansējums (piemēram, vai ir noskaidrots potenciālo projektu īstenotāju viedoklis par to, kādēļ tie nepiesakās šādiem projektiem vai ir kādi gadījumi, kad projekti tiek noraidīti un kādu iemeslu dēļ).

-

Norādām, ka anotācija iekļautais skaidrojums par noteikumu atbilstību principam "energoefektivitāte pirmajā vietā" nav korekta. Piedāvātais risinājums, ja no konkrētas kārtas tiek izslēgta atbalsta piešķiršana efektīvākajam risinājumam - efektīvai centralizētas siltumapgādes sistēmai, ir pretrunā "energoefektivitāte pirmajā vietā" principam un piedāvātās izmaiņas neatbilst Energoefektivitātes likuma 3.¹ panta pirmajā daļa noteiktajam.
Vienīgais nosacījums, ka a projekts var tikt īstenots tikai ēkās, kas ir atbilstošas 2020. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 2.punktā noteiktajām ekspluatējamu ēku minimālajām prasībām (E klasei atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” 3.pielikuma 1.tabulai) neizpilda šo principu. Tas tikai pasaka, ka ēka atbilst minimālajām prasībām ekspluatējamai ēkai, tātad ēkas, kas ir sliktākā stāvoklī bez energoefektivitātes uzlabojumiem vispār nebūtu ekspluatējamas. Korektai principa ievērošanai ēkai būtu jāatbilst augstākai klasei par minimālo prasību, piemēram, atbilstošai vismaz C vai D klasei, jo ēkas enerģijas patēriņu mazinošie pasākumi būtu veicami pirms siltumavota nomaiņas, uzstādot jau samazinātajam siltumenerģijas patēriņam nepieciešamas jaudas siltumavotu.
Taču ar šo prasību vien nav pietiekami un būtisks aspekts principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" ievērošanai ir tieši atbalstītā risinājuma efektivitāte. Šāda pieeja jau tiek izmantota vairākās Ekonomikas ministrijas virzītās atbalsta programmās. Bet VARAM ierosinātie grozījumi tieši izslēdz no konkrētās risinājuma kārtas efektīvāko risinājumu.

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst noteiktajam sasniedzamā rādītāja samazinājumam no 50 tonnām uz 30 tonnām.

Vēršam uzmanību, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par gaisa kvalitātes un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu un nenomainot ieplānotās malku un biomasu izmantojošās iekārtas ar videi draudzīgākām tiek ietekmēt noteikto saistību izpilde. Vienlaikus jāņem vērā, ka minētie pieņēmumi un panākamie samazinājumi ir iekļauti arī Latvijas izstrādātajās gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozēs, uz kurām balstās tālākā politikas izstrāde. Attiecīgi, ja paredzēts mazāks emisiju samazinājums un mazāks nomaināmo iekārtu skaits, tad attiecīgi būtu veicamas korekcijas arī aprēķinātajās emisiju prognozēs un jāplāno citi papildus pasākumi emisiju samazinājuma panākšanai.

Attiecīgi aicinām VARAM pielikt visas iespējamās pūles, lai realizētu noteiktos projektus pilnā apjomā un sasniegtu noteiktos rādītājus, prioritāri atbalstot bezemisiju tehnoloģijas, ar ko var panākt vislielāko emisiju samazinājumu.
 

-

1) KEM pēc būtības neatbalsta risinājumu, kas paredz piešķirt finansējumu biomasas kurināmā katla uzstādīšanai, neizvērtējot iespējas izmantot energoefektīvākas un gaisa piesārņošanas mazināšanai efektīvākas alternatīvas - pieslēgumus efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai un ka otro alternatīvu, siltumsūkņu izmantošana. VARAM piedāvātā pieeja ir pretrunā "energoefektivitāte pirmajā vietā" principam un piedāvātās izmaiņas neatbilst Energoefektivitātes likuma 3.1 panta pirmajā daļa noteiktajam.
Korekta pieeja jau tiek izmantota vairākās Ekonomikas ministrijas virzītās atbalsta programmās.
Vēršam uzmanību, ka šī ir būtiska programma, kas paredz mājsaimniecību malkas vai citas biomasas apkures aizstāšanu ar bezemisiju tehnoloģijam, kas faktiski nedod pienesumu SEG emisiju samazinasanai, taču vienlaikus dod ievērojamu ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas tieši ir šīs programmas mērķis, vienlaikus uzlabojot energoefektivitāti.
Lūdzam paredzēt, ka trešajā un turpmākajos uzsaukumos primāri tiek atbalstīts pieslēgums efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai un kā otrā prioritārā alternatīva siltumsūkņu izmantošanu. Katlu uzstādīšana būtu atbalstāma tikai tajos projektos, kur ir sniegts izvērtējums, ka efektīvākās iespējas nav tehniski iespējamas vai laikā ekonomiski nepamatotas izvēlēta risinājuma dzīves ciklā.
Anotācijā aprakstītais aspekts par efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu noteikšanu ir vienkārši risināms pirms vienotas centralizētas sistēmu efektivitātes vērtesanas (kas tiks attiecināts tikai uz regulētiem komersantiem), lūdzot centralizētās siltumapgādes sistēmu operatoriem (gan regulētiem, balstoties uz SPRK pieejamo sarakstu, gan neregulētiem caur pašvaldībām) iesniegt pašapliecinājumu par atbilstību efektīvas centralizetas siltumapgades sistemas kritērijiem (efektivitāte tiek vērtēta pēc sistēmā izmantotajiem energoresursiem un tehnoloģijām un komersantiem šie dati ir).
2) Teksts tehniski nav korekts. Nav skaidrs, kā trešā uzsaukuma ietvaros plānoto projektu var iesniegt 4. vai turpmākajos uzsaukumos.

-