Atzinums

Svītrot no normatīvā akta projekta 10. punkta prasību, ka iznomājot jūras piekrastes joslu ir nepieciešams rīkot konkursu. Iespēja rīkot izsoli vai konkursu būtu atstājama Iznomātāja ziņā. Pašvaldībai kā atsavināta publiskai personai ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, t.sk., rīcībai ar mantu ir jābūt lietderīgai – manta nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
“10. Iznomātājs publisko ūdeņu izvēlei rīko elektronisku nomas tiesību izsoli (turpmāk – izsole), lai iegūtu iespējami augstāku samaksu, vai konkursu. Konkursu var rīkot arī, lai izvērtētu konkrētus, iespējams, atšķirīgus izmantošanas priekšlikumus un izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu.”

Precizēt normatīvā akta projekta anotāciju, norādot, ka tiesiskais regulējums attiecas gan uz juridisku, gan uz fizisku personu. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 “Publisko ūdeņu nomas noteikumi” ir izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošans pabeigšanas likumu un Zvejniecības likumu. Minētie normatīvie akti nenosaka, ka publisko ūdeņu nomas līgumus drīkst noslēgt tikai ar juridisku personu.

Precizēt normatīvā akta anotāciju, norādot sadaļā “2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt” – “Ietekmes apraksts”, to izsakot šādā redakcijā:
“Tiesiskais regulējums attiecas uz jebkuru juridisko un fizisko personu, kas pretendē uz publisko ūdeņu nomu un izmantošanu.”
Papildināt normatīvā akta anotācijas sadaļu “2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt” – “Nozaru ietekmes apraksts” pēc vārdiem “juridiskai” ar vārdiem “un fiziskai”.

-

Jūrmalas administratīvajā teritorijā iekšzemes publisko ūdenstilpes daļa lielākajā tās teritorijā piekļaujas pie privāto un  juridisko personu īpašumiem, līdz ar ko organizējot iekšzemes publisko ūdenstilpes daļas nomas tiesību izsoli, ne vienmēr var paredzēt piekļuvi šādai ūdenstilpes daļai. Kā arī esam jau saskārušies ar negodprātīgiem komersantiem, kas izsoles rezultātā iegūst nomas tiesības uz ūdenstilpes daļu, un pēc tam šantažē piegulošu nekustamo īpašumu īpašniekus. Rezultātā ir neapmierināti Jūrmalas iedzīvotāji, kas vēršas pašvaldībā ar sūdzībām un lūgumu rast risinājumu problēmsituācijās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums papildināt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumos Nr. 719 “Publisko ūdeņu nomas noteikumi” ar 40.¹ punktu šādā redakcijā:
“40.¹ Slēdzot jaunu iekšzemes publisko ūdeņu nomas līgumu, priekšroka dodama attiecīgās piekrastes zemes īpašniekam piegulošās zemes vienības robežās. Piekrastes zemes īpašnieks šī punkta izpratnē var būt fiziska persona”.

-

Precizēt 47. punkta redakciju, nosakot, ka šis punkts ir piemērojams tiem nomas līguma termiņiem, kas ir noslēgti pēc šī punkta spēkā stāšanās.

Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:
"47. Ja publiskie ūdeņi ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, nomas termiņš līgumiem, kas ir noslēgti pēc šī punkta spēkā stāšanās, nedrīkst pārsniegt vienu gadu."