Atzinums

7,8 lpp.
Ventspils valstspilsētas iebildums
Atbalstām līdzšinējo pieredzi teritoriālās pieejas īstenošanai, it īpaši ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā pieeja bija uz pašvaldību vajadzībām vērsta, neierobežojot tās konkrētos atbalsta mērķos, kā tas tika plānots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
Uzskatām, ka Informatīvajā ziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi uzliek papildu nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldību projektu īstenošanai. Pašvaldībām tiek noteikti vēl papildu ierobežojumi, lai tās varētu īstenot tās vajadzības, kas atbilst katras pašvaldības vajadzībām saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu.

Uzskatām, ka izvēlēto 2021.-2027.gada plānošanas perioda modeli nav korekti pamatot ar pašvaldību administratīvo slogu 2014.-2020. gada perioda ietvaros, kur tas ir risināms, nosakot, ka projektu iesniegumu atlases nodrošina Centrālā finanšu un līguma aģentūra

Lūdzam skatīt vispārējo iebildumu Izziņas 1. punktā.

-

Ventspils valstspilsētas iebildums - 3lpp
Ir iesācies ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda trešais gads, bet vēl neviena Darbības programmas projektu iesniegumu atlase nav izsludināta. Aicinām nesarežģīt un netērēt gan laika, gan administratīvos resursus projektu plānošanas, izvērtēšanas procesam, virzot piedāvātos trīs teritoriālos rīkus, aktualizējot plānošanas reģionu attīstības programmas, bet ļaut katrai pašvaldībai pašai lemt par nepieciešamajiem ES fondu ieguldījumiem saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu.

Lūdzam rosināt veikt grozījumus Darbības programmā, lai izveidotu atsevišķu prioritāti pašvaldību pilsētvides atbalstam saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 48. rindkopas nosacījumiem.
Lūdzam skatīt vispārējo iebildumu Izziņas 1.punktā.

-

Ventspils valstspilsētas iebildums
Vispārējs iebildums

Atbalstām līdzšinējo pieredzi teritoriālās pieejas īstenošanai, it īpaši ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā pieeja bija uz pašvaldību vajadzībām vērsta, neierobežojot tās konkrētos atbalsta mērķos, kā tas tika plānots ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
Uzskatām, ka Informatīvajā ziņojuma projektā iekļautie priekšlikumi uzliek papildu nevajadzīgu administratīvo slogu pašvaldību projektu īstenošanai. Pašvaldībām tiek noteikti vēl papildu ierobežojumi, lai tās varētu veikt tādus ieguldījumus, kas atbilst katras pašvaldības vajadzībām saskaņā ar tās izstrādāto attīstības programmu. Uzskatām, ka izvēlēto 2021.-2027.gada plānošanas perioda modeli nav korekti pamatot ar pašvaldību administratīvo slogu 2014.-2020. gada perioda ietvaros, kur tas ir risināms, nosakot, ka projektu iesniegumu atlases nodrošina Centrālā finanšu un līguma aģentūra
Iebilstam, ka pašvaldībām investīcijas jāplāno saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības stratēģijām, kā arī iebilstam, ka tiek stiprināta plānošanas reģionu administrāciju loma, izvērtējot, kādi tieši investīciju projekti katrā konkrētā pašvaldībā būtu īstenojami. Nav saprotams, kāpēc būtu jāveido vēl viens atsevišķs administratīvs posms, kas nodrošinās starpnieka funkcijas un prasīs papildu administratīvos resursus.  

Atbilstoši Reģionālās attīstības likumam - Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kur Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce.  Ņemot vērā, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, kura varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulē un vada nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, tieši vietējā vara ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kas skar attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju intereses, savukārt Plānošanas reģioniem šādas atbildības, tajā skaitā politiskās, nav. Deleģējot plānošanas reģioniem kompetenci, ko līdz šim savu iedzīvotāju interesēs īstenoja pašvaldības, tiek kropļoti demokrātiskas varas principi, jo jautājumus, kas skar būtiskas attiecīgās pašvaldības intereses, pieņems nevis konkrētās pašvaldības deputāti (vietējā pārvalde), bet Plānošanas reģiona attīstības padomes vairākums (citu pašvaldību pārstāvji).

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu[1] (turpmāk – Regula) nosaka:
(48) Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Uzskatām, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotajām valstspilsētām Latvijas reģionos, kurās saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam VARAM aprēķināto IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par Latvijā vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, jābūt speciālai atbalsta programmai, novirzot tai 8% no ERAF līdzekļiem, kā to paredz Regula.

Vienlaikus atgādinām Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ietverto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu Latvijas reģionu līdzsvarotai attīstībai. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri ir “ekonomikas vilcējspēks” - tiem attīstoties, attīstās arī apkārtējie reģioni.

Ņemot vērā minēto, lūdzam rosināt veikt grozījumus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam (turpmāk – Darbības programma), lai izveidotu atsevišķu prioritāti – atbalsta mērķi pašvaldību pilsētvides atbalstam.



[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1058&qid=1625727068644&from=en

 

-

LPS iebilst pret informatīvajā ziņojumā iekļauto sadaļu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšanu. Lūdzam no informatīvā ziņojuma to izslēgt un ministrijai uzmanību koncentrēt uz valdības doto uzdevumu – sagatavot informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis ir radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta pirmo un otro daļu vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās, un vietējo varu finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu. Savukārt šī panta piektā daļa nosaka, ka finansiāli vājāko vietējo varu aizsardzība izsauc nepieciešamību ieviest finanšu izlīdzināšanas procedūras vai līdzvērtīgus pasākumus, kuru nolūks ir izlabot vietējo varu potenciālo finansēšanas avotu un uzliktās finanšu nastas nevienādā sadalījuma radītās sekas, un šādas procedūras vai pasākumi nevar ierobežot vietējo varu rīcības brīvību savu pienākumu robežās.

“Pašvaldību likuma” 4.panta pirmajā daļā ietvertā autonomā funkcija “sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu” ir tikai viena no 22 pašvaldību autonomajām funkcijām, līdz ar to LPS ieskatā ir nesamērīgi ignorēt Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikto principu – neierobežot pašvaldību rīcības brīvību savu pienākumu robežās – un likt noteiktu daļu no finanšu resursiem novirzīt vienai konkrētai funkcijai vai vienam noteiktam mērķim, pilnībā ignorējot citu funkciju vajadzības un izmaksas konkrētā pašvaldībā. Pašvaldības uzdevums ir ņemt vērā visu funkciju vajadzības un sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus to izpildei.

Pieļaujam, VARAM nezina, ka jau esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā ir iestrādāts mehānisms, kas motivē pašvaldības radīt darba vietas savā teritorijā. Mazliet vienkāršojot “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā” iestrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas formulu, izlīdzināšanas mehānismu pašvaldībām var aprakstīt šādi: 60% no katras pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem (tālāk ieņēmumi) tiek pārdalīti tādējādi, ka visām pašvaldībās ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir vienādi. Savukārt 40% no katras pašvaldības ieņēmumiem paliek tās rīcībā. Jo lielāki attiecīgās pašvaldības ieņēmumi (jo lielākas IIN summas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji samaksā), jo lielāks konkrētās pašvaldības budžets. Tieši tāpēc pašvaldību ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pēc izlīdzināšanas joprojām ir atšķirīgi. Piemēram, 2023.gadā ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pēc izlīdzināšanas Krāslavas novada pašvaldībā būs 478 euro, bet Mārupes novada pašvaldībā – 662 euro (par 38% lielāki).

Šogad plānots pilnveidot esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanu sistēmu, līdz ar to būs iespēja, ja nepieciešams, tajā pastiprināt katras pašvaldības motivāciju savu finanšu resursu veidošanā. Vienlaikus gan jārisina jautājums, kā pašvaldībām, kuras rada darba vietas, bet atrodas reģionos, kur vidējā mēneša darba samaksa ir zemāka par valstī vidējo, tiktu nodrošināti adekvāti ieņēmumi. Ņemot vērā palielināto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, reģionos ar zemāku darba samaksu strādājošie veic mazākus IIN maksājumus vai vispār legāli tos neveic (pēc VSAOI, neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošanas nav ar IIN apliekamā ienākuma), līdz ar to pašvaldību budžetos ienākošais IIN ir mazāks nekā citos reģionos ar augstāku atalgojuma līmeni.

Reģionālā līmeņa projektiem, kas skartu vairākas pašvaldības, pat iespējams dažādu reģionu pašvaldības, atbilstoša būtu valsts investīciju programma. Līdz ar to ierosinām VARAM panākt, lai turpmāk finansējums tieši šai programmai valsts budžetā būtu pieejams un atbilstošs.
 

-

Ventspils valstsspilsētas viedoklis:
Vispārējs iebildums

Iebilstam pret izstrādāto Protokollēmuma projekta redakciju.

Iebilstam, ka pašvaldībām investīcijas jāplāno saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības stratēģijām un plānošanas reģioniem deleģēto kompetenci. Uzskatām, ka pašvaldībām pašām būtu jāvērtē un jāplāno nepieciešamās investīcijas saskaņā ar pašvaldību izstrādātajām attīstības programmām.
 
Ņemot vērā to, ka:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu  (turpmāk – Regula) nosaka:
(48) Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Aicinām ievērot Regulas nosacījumus un lūdzam Protokollēmuma projektā ietvert punktu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt priekšlikumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem, izveidojot atsevišķu atbalsta mērķi pašvaldību pilsētvides atbalstam”.

Lūdzam Izziņā skaidrot.

-

Atbilstoši  LPS iebildumam  Informatīvajā ziņojumā iekļauto sadaļu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšanu, uzskatām, ka ir svītrojams MK protokollēmuma  6.punkts

Svītrot MK protokollēmuma projekta 6.punktu

14 lpp
Lūdzam norādīt datu avotu, kā arī skaidrot pieņēmumus aprēķinu veikšanai. Vienlaikus lūdzam aprēķinos piemērot aktuālus statistikas datus.

-

4 lpp
Lai nodrošinātu skaidru un pārskatāmu informācijas pieejamību par atbalsta mērķiem visu plānošanas reģionu griezumā, lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma projektu ar atbalsta mērķu uzskaitījumu un finansējuma apjomu, kur saņēmējs ir Rīgas plānošanas reģions. Papildinot 2. tabulā sniegto informācijas sadaļu, kur ir identificējams finansējuma sadalījums reģionu ietvarā, ar Informatīvajā ziņojuma projektā iekļauto informāciju, ka Rīgas plānošanas reģionam kopējais novirzāmais finansējums ir 385 613 644 EUR apmērā, veidojas šāda aina, kas ir pretrunā ar apgrieztā IKP “teoriju”.


Saskaņā ar 1. tabulu Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju ir 146% un finansējuma apjoms saskaņā ar 2. tabulu ir 125 823 202 EUR, savukārt, Kurzemes plānošanas reģiona – 72 % un attiecīgi 119 255 012 EUR.
Lūdzam sniegt skaidrojumu IKP rādītāja ietekmei uz finansējuma sadalījumu. Vienlaikus aicinām izmantot aktuālākos (2020. gada) IKP datus.
Attiecībā par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" sadalījumu.

Norādām, ka 80 milj. eiro no kopējā ANM plānā pieejamajiem 1,82 mljrd. eiro industriālo parku (ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu) attīstībai nav pietiekams. Jau 2014.- 2020. gada ES fondu plānošanas periodā industriālo ēku būvniecībai pieprasījums bija būtiski lielāks par pieejamo finansējumu.
Ierosinām paredzēt vismaz 140 milj. EUR, paredzot katrā plānošanas reģionā vismaz divus industriālo parku attīstības projektus, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu reģionālo attīstību. Kā arī paredzot, ka par atlikušo finansējumu var veikt šo parku attīstību nākamajās kārtās.
Gadījumā, ja netiks rasta iespēja palielināt programmas finansējumu, tad aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju virzīt jautājumu par programmas līdzekļu palielinājumu, uzņemoties valsts budžeta virssaistības uz laiku, kamēr tiek veiktas izmaiņas programmā. Šāda rīcība dotu iespēju programmu uzsākt nekavējoties ar finansējuma apmēru 140 milj. EUR. Līdzīga pieeja ir jau bijusi atsevišķām programmām iepriekšējos divos plānošanas periodos. Rīkojoties apsteidzoši, tiktu īstenots maksimāls projektu skaits apstrādes rūpniecības attīstībai Latvijas reģionu nacionālas nozīmes attīstības centros.

-

Lūdzam izmantot aktuālākos (2020. gada) IKP datus, kā arī sniegt skaidrojumu datu aprēķiniem.
Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pret valsts vidējo IKP rādītāju ir 146% un finansējuma apjoms saskaņā ar 2. tabulu ir 125 823 202 EUR, savukārt, Kurzemes plānošanas reģiona – 72 % un attiecīgi 119 255 012 EUR.

-

Lūdzam skaidrot, , kā ir noteikts Rīgas plānošanas reģionam paredzētais finansējums 385 613 644 euro. Jānorāda konkrētāka informācija un programmas, kas ļauj to identificēt. (5. un 22.lpp.).
Lūdzam skaidrot, cik detalizēti pašvaldību Attīstības programmās jānorāda uzņēmējdarbības jomas vai teritorijas ar priekšrocībām esošiem vai topošajiem komersantiem? Vai ar teikumu “Uzņēmējdarbības konkurētspējīgākai attīstībai novada teritorijā tiek veidotas jaunas, kā arī attīstītas esošās ražošanas, loģistikas un pakalpojumu teritorijas” pietiek? (15.lpp.).
Lūdzam 21.lpp. tabulā precizēt numuru (tā pēc kārtas jau ir 6., nevis 5.), attiecīgi precizējot atsauci uz tabulas numuru 22.lpp.

-