Projekta ID
25-TA-2768Atzinuma sniedzējs
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Atzinums iesniegts
19.11.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Par priekšlikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā
Iebildums
Par valsts budžeta atbalstu ģimenes ārstu praksēm
Šī gada 14. novembra vakarā medijos lasāma ziņa, ka “vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM). (..) Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro, kā arī lauku ģimenes ārstu atbalstam – 4,8 miljoni eiro. (..)”[1]
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA) esošajā situācijā lūdz Ministru kabinetu novērtēt visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, gatavību sniegt visiem Latvijas iedzīvotājiem primāro veselības aprūpi un tam ļoti nepieciešamo valsts budžeta atbalstu.
LĢĀA lūdz no valsts budžeta atbalsta saņemšanas neizslēgt 44% Latvijas ģimenes ārstu prakses, kuras nodrošina veselības aprūpi iedzīvotājiem Rīgā un līdz 100 km attālumā no Rīgas. Arī šo Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārsti ikdienā saskaras ar pieejamībai būtiskiem izaicinājumiem piesaistīt un noturēt ģimenes ārsta praksei darbiniekus – māsas un ārstu palīgus dēļ lielās konkurences par darbiniekiem, īpaši ar privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un augstākām prakses uzturēšanas izmaksām nekā reģionos.[2]
Ukrainas pieredze rāda, ka Krievijas dronu uzbrukumi visvairāk mērķēti tieši uz galvaspilsētu un lielajām pilsētām. Tāpēc valsts apdraudējuma un krīzes situācijās arī Rīgas un tās apkārtnes teritorijās, kā arī citās pilsētās uz ģimenes ārstu praksēm būs nepieciešams novirzīt vairāk pacientu (tai skaitā slimnīcu noslogojuma dēļ un/vai slimnīcu darbības traucējumu dēļ). Visām ģimenes ārstu praksēm ir nepieciešams būtisks ieguldījums gatavības un noturības palielināšanai.
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" lūdz Ministru kabinetu atbalstīt valsts budžeta papildu finansējuma piešķiršanu visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, prakšu stiprināšanai un noturības veicināšanai valsts apdraudējuma un krīzes situācijām.
[1] https://www.delfi.lv/193/politics/120095348/vertejot-valsts-budzetam-iesniegtos-priekslikumus-atrasti-papildu-22-miljoni-eiro
[2] Dzīves dārdzība Rīgā ir par 18,4% lielāka nekā reģionos, bet prakses uzturēšas izmaksas lielai daļai Rīgas prakšu vēl lielākas.
Šī gada 14. novembra vakarā medijos lasāma ziņa, ka “vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM). (..) Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro, kā arī lauku ģimenes ārstu atbalstam – 4,8 miljoni eiro. (..)”[1]
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA) esošajā situācijā lūdz Ministru kabinetu novērtēt visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, gatavību sniegt visiem Latvijas iedzīvotājiem primāro veselības aprūpi un tam ļoti nepieciešamo valsts budžeta atbalstu.
LĢĀA lūdz no valsts budžeta atbalsta saņemšanas neizslēgt 44% Latvijas ģimenes ārstu prakses, kuras nodrošina veselības aprūpi iedzīvotājiem Rīgā un līdz 100 km attālumā no Rīgas. Arī šo Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārsti ikdienā saskaras ar pieejamībai būtiskiem izaicinājumiem piesaistīt un noturēt ģimenes ārsta praksei darbiniekus – māsas un ārstu palīgus dēļ lielās konkurences par darbiniekiem, īpaši ar privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un augstākām prakses uzturēšanas izmaksām nekā reģionos.[2]
Ukrainas pieredze rāda, ka Krievijas dronu uzbrukumi visvairāk mērķēti tieši uz galvaspilsētu un lielajām pilsētām. Tāpēc valsts apdraudējuma un krīzes situācijās arī Rīgas un tās apkārtnes teritorijās, kā arī citās pilsētās uz ģimenes ārstu praksēm būs nepieciešams novirzīt vairāk pacientu (tai skaitā slimnīcu noslogojuma dēļ un/vai slimnīcu darbības traucējumu dēļ). Visām ģimenes ārstu praksēm ir nepieciešams būtisks ieguldījums gatavības un noturības palielināšanai.
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" lūdz Ministru kabinetu atbalstīt valsts budžeta papildu finansējuma piešķiršanu visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, prakšu stiprināšanai un noturības veicināšanai valsts apdraudējuma un krīzes situācijām.
[1] https://www.delfi.lv/193/politics/120095348/vertejot-valsts-budzetam-iesniegtos-priekslikumus-atrasti-papildu-22-miljoni-eiro
[2] Dzīves dārdzība Rīgā ir par 18,4% lielāka nekā reģionos, bet prakses uzturēšas izmaksas lielai daļai Rīgas prakšu vēl lielākas.
Piedāvātā redakcija
-