Atzinums

Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši iebildumiem, kas izteikti saistībā ar prasībām, kas izriet no komercdarbības atbalsta regulējuma.

-

Neatbalstām grozījumus MK noteikumu 18.2.1. apakšpunktā, ņemot vērā to, ka nemateriālo aktīvu noma nav atbalstāma saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 14. pantu, jo neatbilst Komisijas Regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punkta prasībām. Lūdzam punktu atstāt esošajā redakcijā.

-

Ņemot vērā to, ka ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumu 18.2.2. apakšpunktā tika dzēsta atsauce uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktu, kas sniedz "pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas" definīciju, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jēdziena "pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas" skaidrojumu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktam.

-

Lūdzam precizēt normu, ņemot vērā izteikto iebildumu par grozījumiem MK noteikumu 18.2.1. apakšpunktā.

-

Nav skaidrs, kāpēc attiecībā uz sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā komersanta statusu tiek likta atsauce tikai uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 1. pantu, kas pēc būtības ir tikai viena no normām, kā pārbaudīt sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā komersanta statusu. Lūdzam precizēt šo normu, liekot atsauci uz visu Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumu, nevis tikai tā 1. pantu.

-

Nav atbalstāms, ka attiecībā uz biedrību un nodibinājumu, kas kā gala labuma guvējs ir komercdarbības atbalsta saņēmējs saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, pārbauda tikai vienu no grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijas kritērijiem, nevis atbilstoši visām Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta prasībām, kā tas ir paredzēts MK noteikumu 34.1.3. apakšpunktā. Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta punktu tā, lai arī uz biedrībām un nodibinājumiem kā atbalsta saņēmējiem ar Komisijas regulas Nr.651/2014 14.pantu arī attiecinātu nepieciešamās Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punktā minētās prasības.

-

1) Iebilstam pret noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem noteikumu 40.punktā.
Pirmkārt, nav skaidrs, uz kāda pamata ar grozījumiem tiek paredzēts, ka Eiropas digitālās inovācijas centra standartizēto digitālās transformācijas risinājumu katalogu veido atbilstoši publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu prasībām. Otrkārt, nav skaidra nepieciešamība ar grozījumiem noteikt, ka gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs netiek izvēlēts no kataloga, gala labuma guvējam ir jāievēro publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu prasības.
Sākotnēji noteikumu 40.punktā paredzētais regulējums tika izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.104 "Noteikumu par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk - MKN Nr.104) paredzēto elastību (skat. sākotnējo noteikumu anotācijā ietverto informāciju).
Proti, tā kā noteikumu 27.punktā minētajam gala labuma guvējam atbalsts nesasniedz MKN Nr.104 5.1. apakšpunktā minētās līgumcenu robežvērtības, tam attiecībā uz līguma noslēgšanu nav jāpiemēro MKNNr.104 IV nodaļas nosacījumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un līdz ar to pastāv iespēja tajā skaitā pakalpojuma sniedzēju izvēlēties no kataloga. Tomēr vienlaikus jebkurā gadījumā ir jāievēro MKN Nr.104 III nodaļas noteikumi par līgumu slēgšanas ierobežojumiem (interešu konflikta novēršanu), kā arī, ciktāl attiecināms, būtu piemērojams arī V un VI nodaļas regulējums (līguma grozījumi un līgumcenas pamatotības izvērtēšana) un I un II nodaļas vispārīgie noteikumi.
Līdz ar to jebkurā gadījumā noteikumu 27.punktā minētajiem gala labuma guvējiem vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja izvēli no kataloga (pat ja tas tiktu veidots, piemērojot MKN Nr.104) ir jāievēro MKN Nr.104 III nodaļas noteikumi par interešu konflikta novēršanu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka jebkurā gadījumā, izvēloties vai neizvēloties pakalpojuma sniedzēju no kataloga, noteikumu 27.punktā minētajam gala labuma guvējam ir jāievēro publisko iepirkumu regulējums (t.i., šajā gadījumā MKN Nr.104), un tas izriet cita starpā arī no esošā noteikumu regulējuma (noteikumu 39., 40.punkts).

2) Papildus vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem noteikumu 2.4.apakšpunktā tiek paplašināta gala labuma guvēja definīcija, ietverot arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas var būt Publisko iepirkumu likuma (turpmāk - PIL) subjekti, kuriem iepirkuma līguma noslēgšanai jāpiemēro PIL. Ņemot to vērā, lūdzam izvērtēt, vai šīs izmaiņas neietekmē noteikumu 40.punktā paredzēto regulējumu, kurš tika veidots piemērošanai MKN Nr.104 subjektiem, nevis PIL subjektiem. Gadījumā, ja pastāv kaut vai teorētiska iespējamība, ka noteikumu 40.punktā paredzētais varētu attiekties uz PIL subjektiem, Finanšu ministrijas ieskatā, noteikumu 40.punktā paredzētais regulējums nebūs izpildāms.

-

Ņemot vērā noteikumu projektā piedāvātos grozījumus MK noteikumu 2.4. punktā noteiktajā "gala labuma guvēja" definīcijā, lūdzam precizēt MK noteikumu 54. punktu tā, lai nebūtu pārpratumu par to, kuriem gala labuma guvējiem kādām izmaksām komercdarbības atbalsts tiek sniegts, piemērojot kādu komercdarbības atbalsta regulējumu. Piemēram, šobrīd nav skaidrs, vai noteikumu projekta 30. punktā ir nepieciešams sevišķi izdalītas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, jo tās jau ietilpst MK noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajā uzskaitījumā.

-

Lūdzam atbilstoši VARAM 05.04.2023. vēstulei Nr.4-5/1988, kas adresēta arī Ekonomikas ministrijai, MKN projektā (piemēram, 63.punkts) precīzi norādīt, kuri statiskie reģioni var un kuri nevar gūt labumu no paaugstinātajām intensitātēm. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar EK Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 30. zemsvītras piezīmi šajās pamatnostādnēs izmantotie dati balstās uz regulas Nr. 1059/2003 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1755), 2021. gada nomenklatūru. Līdz ar to dalībvalstis, t.sk., Latvija, savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz NUTS un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Attiecīgi NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim un attiecīgi ir jāņem vērā statistiskais reģions, kas bija pieejams dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada  nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju. Vienlaikus lūdzam ar atbilstošu informāciju papildināt anotāciju, kā arī papildināt anotāciju ar informāciju, ka Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” 5. un 6. punktā paredzētās iespējas netiek piemērotas Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam. 

-

Ņemot vērā to, ka 2023. gada 9. martā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Komisijas Regulas Nr. 651/2014 grozījumus, kas vēl faktiski nav stājušies spēkā, jo tiesību akts nav publicēts Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī, un noteikumu projektā ir paredzēts piemērot Komisijas Regulas Nr. 651/2014 58. pantā paredzēto iespēju spēkā neesošajā redakcijā, lūdzam pārskatīt un precizēt to noteikumu projektu arī attiecībā uz pārējām prasībām, kas izriet no grozītās regulas, bet šobrīd MK noteikumos tiek atspoguļotas kā atsauces uz spēkā esošās Komisijas Regulas Nr. 651/2014 normām. Vienlaikus lūdzam anotācijā sniegt juridisku pamatojumu šādai Eiropas Savienības spēkā neesošu tiesību normu piemērošanai (lūdzam nacionālo tiesību aktu kontekstā skaidrot Komisijas Regulas Nr.651/2014 grozījumu (https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-03/GBER_amendment_2023_EC_communication_annex_0.pdf) (56) punktu par retroaktivitātes nosacījumu – Komisijas Regulas Nr.651/2014 grozījumu 58.panta 3a.punktu).

-

Lūdzam atbilstoši VARAM 05.04.2023. vēstulei Nr.4-5/1988, kas adresēta arī Ekonomikas ministrijai, MK noteikumu projektā (piemēram, 77. punkta) precīzi norādīt, kuri statiskie reģioni var un kuri nevar gūt labumu no paaugstinātajām intensitātēm. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar EK Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 30. zemsvītras piezīmi šajās pamatnostādnēs izmantotie dati balstās uz regulas Nr. 1059/2003 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1755), 2021. gada nomenklatūru. Līdz ar to dalībvalstis, t.sk., Latvija, savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz NUTS un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Attiecīgi NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim un attiecīgi ir jāņem vērā statistiskais reģions, kas bija pieejams dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada  nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju. Vienlaikus lūdzam ar atbilstošu informāciju papildināt anotāciju,, kā arī papildināt anotāciju ar informāciju, ka Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” 5. un 6. punktā paredzētās iespējas netiek piemērotas Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem grozījumiem MK noteikumu 79.1.-79.3. apakšpunktā sanāk, ka, lai piešķirtu MK noteikumu projekta 74. punktā minēto de minimis atbalstu, tā saņēmējam ir jāatbilst visiem MK noteikumu 79.1.-79.3. apakšpunktā minētajiem ierobežojumiem, kas praksē nozīmē, ka de minimis atbalstu MK noteikumu 74. punktā noteiktajā kārtībā nevienam no atbalsta saņēmējiem nevarēs piešķirt, jo šie visi MK noteikumu apakšpunkti piedāvātajā redakcijā izslēdz jebkuru no pastāvošajām darbībām un nozarēm. Ierosinām precizēt grozījumus MK noteikumu 79.1.-79.3. apakšpunktā, lai novērstu iepriekš minēto situāciju praksē. Vēlamies piebilst, ka spēkā esošā MK noteikumu redakcija novērš minētās praktiskās problēmas esamību.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt šo noteikumu projekta punktu atbilstoši iebildumam pie MK noteikumu 79. punkta, kā arī vienlaikus dzēst atsauces uz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu un 3. panta 2. punktu, ņemot vērā to, ka šie regulas punkti pēc būtības neparedz neatbalstāmās nozares un darbības, jo runā par izmaksu nošķiršanu vai de minimis maksimālo slieksni.

-

Ņemot vērā to, ka MK noteikumu 60.1. un 60.5. apakšpunktā noteiktās izslēgtās nozares un darbības pārklājas ar de minimis regulu izslēgtajām nozarēm, lūdzam precizēt šo normu, novēršot to pārklāšanos. Skaidrojam, ka atstājot normu piedāvātajā redakcijā var rasties situācija, ka, piešķirot de minimis atbalstu saskaņā ar, piemēram, Komisijas Regulu Nr. 1407/2013, pamatojoties uz to, ka ar grozīto MK noteikumu 79.4. apakšpunktu, lauksaimniecības nozare vairs nav uzskatāma par izslēgto nozari de minimis atbalsta piešķiršanas ietvaros, komercdarbības atbalsts ar Komisijas Regulu Nr. 1407/2013 tādā veidā varētu tikt piešķirts arī lauksaimniecības nozarē, kas nav korekti.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt šo noteikumu projekta punktu, dzēšot atsauces uz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktu un 3. panta 2. punktu, ņemot vērā to, ka šie regulas punkti pēc būtības neparedz izmaksu nošķiršanu. Vēlamies piebilst, ka spēkā esošā MK noteikumu redakcija ir korekta. Vienlaikus tā kā noteikumu projekts paredz grozījumus arī attiecībā uz Zemkopības ministrijas kompetences regulām (Komisijas regula Nr. 717/2014 un Komisijas regula Nr. 1408/2013), lūdzam nosūtīt noteikumu projektu saskaņošanai arī Zemkopības ministrijai.

-

Lūdzam izvērtēt un, ja attiecināms, precizēt noteikumu projekta 9.punktā izteiktajā 19.² punktā ietverto atsauci uz noteikumu 18.2.apakšpunktu, t.i., aizstājot to ar 18.2.1.apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt un aizstāt noteikumu projekta 12.punktā izteiktajā 25.¹ punktā vārdus "apstiprināšanai" ar vārdu "saskaņošanai", ņemot vērā noteikumu 25.6.apakšpunktā noteikto.

-

Lai nodrošinātu nacionāli vienotu regulējumu attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem, aicinām, 34.1.4.punktā ietvertos kritērijus izteikt pēc analoģijas ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 22.pantā un Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrajā daļā ietvertajiem kritējiem, kas nacionāli jau ir pārņemti no Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.panta.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par grozījumu ietekmi uz plānoto (iesniegto) projektu un projekta iesniedzēju, kā arī ar to, ka ir plānota projekta iesniedzēja (vai attiecīgi finansējuma saņēmēja) informēšana par grozījumiem pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā 6.punkta 3.apakšpunktā precīzāk norādīt, ka finansējums tiek pārdalīts investīcijas ietvaros.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā 4.punktā redakcionāli pārskatīt teikuma daļu "no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ir jāizslēdz šāds darbību saraksts", jo pēc būtības tas jāiekļauj gala labuma guvēju projektu vērtēšanas nosacījumos.

-

Attiecībā uz anotācijas 1.3.sadaļas 2.punkta skaidrojumu lūdzam ņemt vērā MK noteikumu 17.punktā iekļautās neatbalstāmās darbības.

-

Tā kā MK noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunām attiecināmajām izmaksām, tad lūgums sniegt anotācijā informāciju par dubultā finansējuma uzraudzību.

-

Lūdzam anotācijā sniegt apliecinājumu, ka grozījumi MK noteikumu 18.punktā veicina Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteiktā 2.2.1.2.i. investīcijas mērķa un Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (CID) noteikto investīcijas rādītāju sasniegšanu.

-

Aicinām precizēt 19.².punktu vai definēt, kas saprotams ar jēdzienu "gala labums". Tāpat aicinām arī konkretizēt, vai ar “iepirkšanu ārvalstīs” ir saprotama iegāde no ārvalstu piegādātāja.
Lūdzam arī ņemt vērā, ka gala labuma guvējiem jāievēro attiecīgs iepirkuma regulējums (atkarībā no gala labuma guvēja juridiskā statusa). Attiecīgi, veicot iepirkumu atbilstoši piemērojamam regulējumam, līgums var tikt slēgts arī ar ārvalstu piegādātāju.

 

-

Vēršam uzmanību, ka šis noteikumu projekta punkts daļēji pārklājas ar MK noteikumu 34.1.3. apakšpunktu attiecībā uz grūtībās nonākuša uzņēmuma definīciju. Aicinām izvērtēt šīs normas nepieciešamību.

-

Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētos grozījumus MK noteikumu 2.4. apakšpunktā noteiktajā "gala labuma guvēja" definīcijā, nav skaidrs, kāpēc no visa "gala labuma guvēja" definīcijā ietverto subjektu uzskaitījuma tiek akcentētas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas ietilpst "gala labuma guvēja" jēdzienā. Aicinām precizēt šo noteikumu projekta punktu, lai nerastos pārpratums, ka pārējie subjekti, kas pakrīt zem "gala labuma guvēja" definīcijas, nevarēs saņemt komercdarbības atbalstu šajā punktā minētajā gadījumā.

-

Nav skaidra iekļautā jaunā palīgteikuma "kas neiekļauj šo noteikumu 74. punktā noteikto" jēga un ietekme, tostarp uz komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu. Lai novērstu pārpratumus šī noteikumu projekta punkta piemērošanā, lūdzam redakcionāli precizēt šo noteikumu projekta punktu.

-