Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanas noteikumi” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 2.1. apakšpunktu nepieciešams svītrot, jo projektā nav jādublē Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (turpmāk – likums) 10. panta 1.² daļas 4. punktā  esošais regulējums. Šāda norma projektā ir pretrunā ar tiesību normu hierarhiju, turklāt tai nav juridiskās slodzes. Piedāvājam projekta 2. punkta normu labskanībai tā ievaddaļu papildināt ar vārdiem “pildot references laboratorijas funkcijas”.   

-

 Projekta III. nodaļas “Laboratoriju atzīšana, prasības atzītajām laboratorijām un to pienākumi” nosaukumu, kā arī šajā nodaļā esošo regulējumu piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam, kas paredz “atzīst citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskās izpētes vajadzībām”. Tādējādi projektā var paredzēt procedūru pretendentam šī statusa iegūšanai, nevis noteikt ikdienas pienākumus laboratorijai un tās uzraudzības pasākumus, proti, likuma pilnvarojums paredz Ministru kabinetam ar noteikumiem noteikt vienreizēju administratīvo procesu iestādē, nevis nozares pastāvīgas uzraudzības tiesības. Ievērojot minēto, projekta 10., 12. un 14. punktu nepieciešams svītrot vai precizēt, lai tas būtu attiecināms uz konkrēta administratīvā akta izdošanas procedūru. Vienlaikus piedāvājam projekta 11. punktu precīzi saistīt ar projekta 9.2. apakšpunktā noteikto, ka atzītajai laboratorijai ir pienākums par sevi sniegt iestādei tīmekļvietnē publicējamo aktuālo informāciju. Veicot piedāvātos normu grozījumus, atbilstoši nepieciešams precizēt projektā esošās iekšējās atsauces.  

-

Projekta 5. punktu nepieciešams izteikt atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām par atsevišķiem uzvedības noteikumiem tiesību normās, proti, vienā atsevišķā punktā paredzēt pienākumu pretendentam iesniegt noteiktus dokumentus, bet citā atsevišķā punktā paredzēt pienākumu pretendentam veikt iestādes maksas pakalpojuma apmaksu. Papildus norādām, ka projektā nav jāveido dublējošs regulējums, kā to šobrīd paredz projekta 5.2. apakšpunkts un 14.1. apakšpunkts.  

-

Projekta 6. punktu nepieciešams svītrot, jo likuma 10. panta otrās daļas 4. punktā esošais pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu paredz noteikt kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests kā augšņu references laboratorija atzīst citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskās izpētes vajadzībām, proti, tās ir tiesības noteikt procesuālo regulējumu. Savukārt prasības privātpersonām noteiktu tiesību iegūšanai nav procesuāls regulējums, bet gan materiālo tiesību normas un to iekļaušana projektā ar šādu likuma pilnvarojumu nav pieļaujama. Tieslietu ministrijas ieskatā Valsts augu aizsardzības dienestam kā augšņu references laboratorijai citu laboratoriju atzīšanai nav jāveido sarežģīta jauna administratīvā procedūra, jo laboratorija jau ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā. Tādējādi, ja laboratorijai akreditācijas procesā ir piešķirtas tiesības veikt augšņu izpēti, Valsts augu aizsardzības dienestam kā augšņu references laboratorijai būtu jāpārliecinās par šo laboratorijas spēju veikt augšņu izpēti atbilstoši vadlīnijās noteiktām izpētes metodēm un jāiekļauj tās veidotajā atzīto laboratoriju sarakstā. Ja projekta autoriem ir vēlme Ministru kabineta noteikumos veidot tiesisko regulējumu ar privātpersonas tiesību ierobežojumiem vai jaunām prasībām, tādā gadījumā vispirms nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumā.  

-

Projekta 13. punktu par lēmuma anulēšanu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka minētais regulējums paredz privātpersonai nelabvēlīgu rīcību, tādēļ Ministru kabineta noteikumos šāds regulējums būs pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 11. pantā noteikto likuma atrunas principu, kas paredz, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Likuma pilnvarojums neparedz Ministru kabinetam ar noteikumiem paredzēt iestādei šādas tiesības.  

-