Atzinums

Nav pieņemami, ka nevis būvniecības informācijas sistēmā (BIS) un tai saistošajos normatīvajos aktos tiek noteikti nepieciešamie dati, lai būve vai telpu grupa automatizēti tiktu reģistrēta kadastrā un tai nevajadzētu veikt kadastrālo uzmērīšanu, bet valsts pārvalde, rakstot šo grozījumu projektu, pieļauj situāciju, kad BIS nav datu un tāpēc būs jāveic kadastrālā uzmērīšana būvēm un telpu grupām, kuras būvētas, pārbūvētas, renovētas, utt. pēc BIS ieviešanas.  Tā ir nepieļaujama situācija, kurā dažādas valsts pārvaldes iestādes neizveido savstarpēji saskaņotu regulējumu saistītajās jomās, šajā gadījumā: būvniecības un kadastra jomās, bet katrā jomā, atrunā savstarpēji nesaderīgus risinājumus, kuru dēļ konkrēti šajā punktā tiek atrunāts, ka kadastrālo uzmērīšanu tomēr būs jāveic par būvēm un telpu grupām, ja no BIS nesaņems ziņas, kas atbilst varēs neveikt tikai tad, ja no BIS nesaņems "saskaņā ar normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem "nepieciešamos  datus. Tas ir valsts pārvaldes pienākums, nodrošināt, ka dati BIS un kadastrā tiek savstarpēji saskaņoti! l
Lūdzam svītrot šo punkta daļu: "un saskaņā ar normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem nepieciešamie dati būves vai telpu grupas reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā."

būvi vai telpu grupu no būvniecības informācijas sistēmas saņemtas ziņas par būves vai telpu grupas pieņemšanu ekspluatācijā vai paziņojums par būvdarbu pabeigšanu un saskaņā ar normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem nepieciešamie dati būves vai telpu grupas reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

Nav pieņemami, ka gadiem ilgi valsts informāciju sistēmās juridiskām personām un citām personām, kas nav reģistrētas Uzņēmumu reģistra reģistros, bet kurām ir nekustamie īpašumi Latvijā, netiek nodrošināts vienots identifikators!  Kas rada papildus adminsitratīvo slogu un izdevumus gan pašām personām, gan šo personu un to nekustamo īpašumu objektu identifikācijai valsts un pašvaldību informācijas sistēmās. T.sk. tām nevar izveidot oficiālo elektronisko adresi un nodrošināt saziņu e-adresē, dažādos Latvijas reģistros tām ir piešķirti dažādi elektroniskie identifikācijas numuri, utt.

Lūdzam paredzēt, ka jebkādus datus kadastrā par nekustamā īpašuma objektiem var reģistrēt un aktualizēt tikai un vienīgi, ja fiziskajai personai ir Fizisko personu reģistra kods, savukārt visām pārējām - Uzņēmumu reģistra piešķirts identifikators identifikācijai Latvijas informācijas sistēmās. Lūdzam izteikt šādā redakcijā, nepieciešamības gadījumā pievienojot Pārejas noteikumu normas un Ministru kabineta protokolluzdevumu projektus.

juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese – Uzņēmumu reģistra attiecīgā reģistra datiem, ja persona ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, pārējām juridiskajām personām - Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikators elektroniskai identifikācijai Latvijas informācijas sistēmās, Uzņēmumu reģistrā fiksētais juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese;

Nav pieņemami, ka gadiem ilgi valsts informāciju sistēmās juridiskām personām un citām personām, kas nav reģistrētas Uzņēmumu reģistra reģistros, t.sk. arī fiziskām personām, kas nav ieguvušas Fizisko personu reģistra numuru,  bet kurām ir nekustamie īpašumi Latvijā, netiek nodrošināts vienots identifikators!  Kas rada papildus administratīvo slogu un izdevumus gan pašām personām, gan šo personu un to nekustamo īpašumu objektu identifikācijai valsts un pašvaldību informācijas sistēmās. T.sk. tām nevar izveidot oficiālo elektronisko adresi un nodrošināt saziņu e-adresē, dažādos Latvijas reģistros tām ir piešķirti dažādi elektroniskie identifikācijas numuri, utt.

Lūdzam paredzēt, ka jebkādus datus kadastrā par nekustamā īpašuma objektiem var reģistrēt un aktualizēt tikai un vienīgi, ja fiziskajai personai ir Fizisko personu reģistra kods, ko jebkurš var saņemt, jo tieši tāpēc tika izveidots Fizisko personu reģistrs, savukārt visām pārējām - Uzņēmumu reģistra piešķirts identifikators identifikācijai Latvijas informācijas sistēmās. Lūdzam izteikt šādā redakcijā, nepieciešamības gadījumā pievienojot Pārejas noteikumu normas un Ministru kabineta protokollēmumu projektus.

Tādējādi lūdzam svītrot 4.4.punktu : 
"4.4. citas personas (kas nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā) nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un juridiskā adrese – Nodokļu informācijas sistēmas datiem;"

Ja VZD konstatē neatbilstības, kuras pats var labot, tad tas ir jādara, nevis tikai jālūdz kadastra subjektam sniegt ziņas. Lūdzam precizēt
 

Ja Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība konstatē, ka Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti visi nepieciešamie dati vai objekti, tie ir pretrunīgi vai neatbilst aktuālajam stāvoklim apvidū, vai Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas ir pretrunīgas, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība reģistrē objektus un labo datus, vienlaikus atzīmējot, ka tie atbilst faktiskajai situācijai, bet par tiem nav iesniegti nepieciešamie dokumenti vai datnes, kā arī  pieprasa kadastra subjektam sniegt aktuālās ziņas un, ja nepieciešams, ierosināt kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.

Lūdzam nodrošināt strukturētus datus, kas ļauj izsekot kuras zemes vienības kādā veidā ir mainījušās, izveidotas no jauna - no kurām zemes vienībām, apvienotas- apvienojot kuras zemes vienības
 

Jaunu zemes vienību Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, vienlaikus nodrošinot strukturētus datus, kas laika nogriežņos ļauj izsekot kuras zemes vienības ir radušās apvienojot citas zemes vienības, vai veicot zemju vienību platību pārdales,  kuras zemes vienības ir radušās sadalot kuras zemes vienības, ja:

Lūdzam precizēt, mazinot administratīvo slogu. Dokumentiem, kas nepieciešami zemes vienību reģistrācijai ir jābūt pietiekamiem un nav pamata prasīt vēl papildus dokumentus Zemesgrāmatai, jo runa iet par Zemesgrāmatā jau ierakstītu zemes vienību sadalīšanu vai apvienošanu viena īpašuma sastāvā.
 

Ierosinot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemes vienību sadali vai apvienošanu viena nekustamā īpašuma sastāvā, zemes īpašnieks iesniegumu vienlaikus adresē Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un tas vienlaikus tiks uzskatīts arī par lūgumu rajona (pilsētas) tiesai ierakstīšanai zemesgrāmatā un pievieno iesniegumam dokumentus, kas nepieciešami zemes vienību reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā un ierakstīšanai zemesgrāmatā. Iesniegumā norāda:

Dati, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā nav atkārtoti jāpieprasa no privātpersonām. Ja zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā, pietiek ar tās kadastra apzīmējumu, jo tam atbilstošais zemesgrāmatas nosaukums un nodalījuma numurs jau ir VZD rīcībā.
Lūdzam izslēgt : 
"14.¹3. zemesgrāmatas nosaukumu un nodalījuma numuru"

Lūdzam izslēgt 14.^1, 5 punktu, aizstājot, ar normu, ka iesniegums VZD vienlaikus ir lūgums Zemesgrāmatai to pat īpaši nenorādot. Ja zemesgrāmatā ierakstīta zemes vienība tiek sadalīta vai vairākas apvienotas viena īpašuma sastāvā, tad dati būtu automatizēti jāaktualizē zemesgrāmatā pēc tam, kad sadalīšana vai apvienošana reģistrēta kadastrā

Lūdzam mazināt administratīvo slogu, kas liek ar precīzo mērniecību noteikt zemes vienību sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kas turklāt ir mainīgi gados, piemēram, aramzeme var kļūt par pļavu, pļava var kļūt par ganībām. Turklāt situācijā, kad valsts jau tērē līdzekļus masveida topogrāfisko karšu sagatavošanā un aktualizēšanā, kurās pēc būtības šie paši datu lauki tiek attēloti un attiecībā uz konkrētu zemes vienību tie tikai ir automatizēti jāšķeļ.

zemes vienības platību un platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem;

Lūdzam precizēt

Zemes vienības daļu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, ja nodala daļu no zemes vienības, neveidojot jaunu nekustamā īpašuma objektu. Zemes vienību platību kopsumma sakrīt ar zemes vienības platību.

Zemes lietošanas veidu informācija ir jāiegūst automatizēti no LĢIA topogrāfiskajām kartēm. Ir jāmazina izdevumi gan privātajam sektoram, gan publiskajam, neliekot manuāli uzmērīt zemes vienības lietošanas veidus, piemēram, pļavas, ganības, aramzemi. Ja šādi dati kadastram ir nepieciešami, tie ir jāiegūst no valsts rīcībā jau esošajiem datiem, piemēram, LĢIA topogrāfiskajām kartēm, LAD datiem, utt.

Atbilstoši ierosinātāja iesniegumam un tam pievienotajam grafiskajam pielikumam vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrē zemes vienības daļas platību un tās sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem. Kadastra kartē attēlo šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētos datus atbilstoši grafiskajam pielikumam vai šo noteikumu 131.4. un 131.5.apakšpunktā minētos datus atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem.

Nav izprotams grozījums- papildināt 28.punktu ar iestarpinājumu : " tajā skaitā uz apbūves tiesības pamata uzceltu būvi".

Jo uz apbūves tiesības pamata uzceltas būves jau ir reģistrētas kadastrā bez šāda grozījuma.

Savukārt grozījums kopsakarā ar 28.^1.punkta izslēgšanu  varētu pieļaut interpretāciju, ka pēc šāda grozījuma spēkā stāšanās uz apbūves tiesību uzcelto objektu drīkstēs  reģistrēt īpašuma sastāvā, kas ir pretrunā ar  Civillikuma 1129. ¹ pantu, kas neatļauj šādu būvi reģistrēt īpašuma sastāvā līdz beidzas apbūves tiesība. 

"28.¹. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē uz apbūves tiesības pamata celtu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, ja tajā nav projektēta neviena dzīvojamo telpu grupa. Uz apbūves tiesības pamata uzceltu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā patstāvīgu kadastra objektu, neiekļaujot to nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esības laikā."

2018. gadā pieņemot šobrīd izslēgt rosināto 28,¹.punktu Anotācijā (28.08.2018. MK-554) tika norādīts:

"Civillikuma 1129.¹ pantā noteikts, ka apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu. Tādējādi Kadastra informācijas sistēmā uz apbūves tiesības pamata celtā būve nav reģistrējama neviena nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Kadastra likuma 1. panta 6. punktā ir noteikts, ka kadastra objekts ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā nekustamā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa. Ņemot vērā, ka uz apbūves tiesības pamata celtā būve nav iekļaujama neviena nekustamā īpašuma sastāvā, šādu būvi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs kā patstāvīgu kadastra objektu – būvi. Minētais princips ir nosakāms noteikumu Nr. 263 28.¹ punktā."

2026. gada 6. martā stājās spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums-  daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju (turpmāk — īres māja) būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai (turpmāk — publiskā persona) piederoša zemes gabala". Savukārt piedāvātie grozījumi kļūdaini pieļauj arī citu būvju reģistrāciju uz apbūves tiesības pamata, kas ir pretrunā Civillikumam un  Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likumam. 
Tādējādi jāsaglabā 28.1.punkta regulējums to tikai papildinot ar daudzdzīvokļu dzīvojamajām īres mājām, kas atrodas uz valstij vai pašvaldībai  piederoša zemes gabala.

Būvi Kadastra informācijas sistēmā var reģistrēt kā patstāvīgu kadastra objektu, tajā skaitā uz apbūves tiesības pamata uzceltu būvi, vai iekļaut to nekustamā īpašuma sastāvā. Uz apbūves tiesības pamata uzceltu nedzīvojamo ēku, inženierbūvi vai  daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju, kas atrodas uz valstij vai pašvaldībai  piederoša zemes gabala Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā patstāvīgu kadastra objektu, neiekļaujot to nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esības laikā.

Nav izprotams grozījums izslēgt šo punktu.

Savukārt grozījums kopsakarā ar grozījumu 28.punktā  varētu pieļaut interpretāciju, ka pēc šāda grozījuma spēkā stāšanās uz apbūves tiesību uzcelto objektu drīkstēs  reģistrēt īpašuma sastāvā, kas ir pretrunā ar  Civillikuma 1129. 1 pantu, kas neatļauj šādu būvi reģistrēt īpašuma sastāvā līdz beidzas apbūves tiesība. Turklāt jebkāda veida būvi varēs reģsitrēt kā apbūves tiesību. 

"28.¹. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē uz apbūves tiesības pamata celtu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, ja tajā nav projektēta neviena dzīvojamo telpu grupa. Uz apbūves tiesības pamata uzceltu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā patstāvīgu kadastra objektu, neiekļaujot to nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esības laikā."

2018. gadā pieņemot šobrīd izslēgt rosināto 28,1.punktu Anotācijā (28.08.2018. MK-554) tika norādīts:

"Civillikuma 1129.1 pantā noteikts, ka apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu. Tādējādi Kadastra informācijas sistēmā uz apbūves tiesības pamata celtā būve nav reģistrējama neviena nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esamības laikā. Kadastra likuma 1. panta 6. punktā ir noteikts, ka kadastra objekts ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā nekustamā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa. Ņemot vērā, ka uz apbūves tiesības pamata celtā būve nav iekļaujama neviena nekustamā īpašuma sastāvā, šādu būvi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs kā patstāvīgu kadastra objektu – būvi. Minētais princips ir nosakāms noteikumu Nr. 263 28.1 punktā."

2026. gada 6. martā stājās spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums-  daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju (turpmāk — īres māja) būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai (turpmāk — publiskā persona) piederoša zemes gabala". Savukārt piedāvātie grozījumi kļūdaini pieļauj arī citu būvju reģistrāciju uz apbūves tiesības pamata, kas ir pretrunā Civillikumam un  Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likumam. 
Tādējādi jāsaglabā 28.^1.punkta regulējums to tikai papildinot ar daudzdzīvokļu dzīvojamajām īres mājām, kas atrodas uz valstij vai pašvaldībai  piederoša zemes gabala.

Uz apbūves tiesības pamata uzceltu nedzīvojamo ēku, inženierbūvi vai  daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju, kas atrodas uz valstij vai pašvaldībai  piederoša zemes gabala Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā patstāvīgu kadastra objektu, neiekļaujot to nekustamā īpašuma sastāvā apbūves tiesības spēkā esības laikā.

Lūdzam izslēgt 29.1. punkta apakšpunktus, 29.1. izsakot redakcijā, kurai pievienots 29.1.1. punkts, jo visiem datiem, kas ir nepieciešami būvju reģistrācijai vai būvju datu aktualizācijai būvniecības procesā ir jābūt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), attiecīgi prasības par BIS esošiem datiem, t.sk. tiem kas nepieciešami kadastram, ir jānosaka būvniecības jomas regulējumos, nevis jārada jaunas normas kadastra jomas regulējumos.

29.1. šo noteikumu 3.²3. un 3.²4. apakšpunktā minētajā gadījumā Valsts zemes dienests no būvniecības informācijas sistēmas saņem  normatīvajos aktos būvniecības informācijas sistēmas jomā noteiktos strukturētos  un pārējos datus par būvi vai telpu grupu;

Lūdzam izslēgt 29.1. punkta apakšpunktus, 29.1. izsakot redakcijā, kurai pievienots 29.1.1. punkts, jo visiem datiem, kas ir nepieciešami būvju reģistrācijai vai būvju datu aktualizācijai būvniecības procesā ir jābūt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), attiecīgi prasības par BIS esošiem datiem, t.sk. tiem kas nepieciešami kadastram, ir jānosaka būvniecības jomas regulējumos, nevis jārada jaunas normas kadastra jomas regulējumos, kas radīs ne tikai interpretācijas riskus, bet arī situācijas, kad vienotā būves reģistrācija nedarbosies vai arī uzceltai būvei, kurai ir visi dati BIS atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem, tiks atteikta reģitrācija kadastrā, balstoties tieši uz šiem apakšpunktiem.
 

Lūdzam izslēgt 29.1. punkta apakšpunktus, 29.1. izsakot redakcijā, kurai pievienots 29.1.1. punkts, jo visiem datiem, kas ir nepieciešami būvju reģistrācijai vai būvju datu aktualizācijai būvniecības procesā ir jābūt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), attiecīgi prasības par BIS esošiem datiem, t.sk. tiem kas nepieciešami kadastram, ir jānosaka būvniecības jomas regulējumos, nevis jārada jaunas normas kadastra jomas regulējumos, kas radīs ne tikai interpretācijas riskus, bet arī situācijas, kad vienotā būves reģistrācija nedarbosies vai arī uzceltai būvei, kurai ir visi dati BIS atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem, tiks atteikta reģitrācija kadastrā, balstoties tieši uz šiem apakšpunktiem.
 

Lūdzam izslēgt 29.1. punkta apakšpunktus, 29.1. izsakot redakcijā, kurai pievienots 29.1.1. punkts, jo visiem datiem, kas ir nepieciešami būvju reģistrācijai vai būvju datu aktualizācijai būvniecības procesā ir jābūt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), attiecīgi prasības par BIS esošiem datiem, t.sk. tiem kas nepieciešami kadastram, ir jānosaka būvniecības jomas regulējumos, nevis jārada jaunas normas kadastra jomas regulējumos, kas radīs ne tikai interpretācijas riskus, bet arī situācijas, kad vienotā būves reģistrācija nedarbosies vai arī uzceltai būvei, kurai ir visi dati BIS atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem, tiks atteikta reģitrācija kadastrā, balstoties tieši uz šiem apakšpunktiem.
 

Ja ir saņemti 3^.23. punktā minētais: 
""saņemti dati par būves vai telpu grupas pieņemšanu ekspluatācijā, paziņojums par būvdarbu pabeigšanu vai pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, akceptēts paskaidrojuma raksts lietošanas veida maiņai bez pārbūves;"
Tad Būvniecības informācijas sistēmā ir jābūt ēkas stāva plānam, būvniecības normatīvo aktu izpratnē. Ja projektos ir jāparedz kas īpašs tikai Kadastram nepieciešamais, tas jānosaka būvniecības jomā, lai nebūtu jāizgatavo jauni 'stāvu plāni', ja tie pēc būtības ir jebkurā ēkas projekta dokumentācijā.

Tādējādi ēkas stāvu plāna izgatavošana var būt nepieciešama tikai ēkām, kuras uzbūvētas vai pārbūvētas pirms BIS darbības uzsākšanas. Lūdzam attiecīgi grozīt punktu, nepieciešamības gadījumā pievienojot pārejas noteikumus, kā arī, ja nepieciešams - nepieciešamos grozījumus būvniecības jomā.

Ēkas stāva plānu izgatavo šo noteikumu 3.²3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, kā arī pirmās grupas ēkai, otrās grupas palīgēkai un otrās grupas lauksaimniecības ēkai, ja tas ir pieejams  saņem no būvniecības informācijas sistēmas, izņemot šo noteikumu 3.²4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā. Būvēm, kas būvētas vai pārbūvētas pirms būvniecības informācijas sistēmas ieviešanas ēkas stāva plānu izgatavo, pamatojoties uz būvniecības informācijas sistēmā esošajiem būvniecības dokumentiem, ja tādi tur ir ievietoti, vai uz būves kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūto informāciju.

Nav pieļaujama situācija, kad ilgstoši eksistējošas būves netiek atspoguļotas kadastrā, lai arī gan Valsts zemes dienesta kadastra karšu slāņos vizuāli tās var redzēt, bieži tās mērnieki precīzi uzrāda zemes vienību mērniecības dokumentos vai citos Valsts zemes dienesta rīcībā esošos dokumentos, ziņas par tām mēdz būt arī citās valsts informācijas sistēmās. Pats Valsts zemes dienests jau pirms vairāk kā 15 gadiem informēja par tālizpētes metodēm. Lūdzam papildināt.

Eksistējošas, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves var reģistrēt arī Valsts zemes dienests, tai skaitā izmantojot citu valsts informācijas sistēmu datus, kā arī tālizpētes metodes. Lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvi, kurai Kadastra likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav ierosināta reģistrācija, vietējā pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts, var iesniegt:

Tā kā eksistē ēkas, kuru iekštelpas  tiek operatīvi mainītas, turklāt būvniecības normatīvi nepieprasa šo iekštelpu izmaiņas akceptēt kā būvniecības procesu, vēl vairāk - būvniecības normatīvie akti nepieprasa šādu ēku iekštelpu sadalījumu noteikt kā telpu grupas kadastra izpratnē, bet tas savukārt rada problēmas ēku ekspluatēšanā atbilstoši Būvju klasifikācijā noteiktajiem lietošanas veidiem, kas neatļauj ēkas iekštelpām bez  sadalījuma kadastra izpratnē- telpu grupās noteikt dažādu lietošanu Būvju klasifikācijas izpratnē, lai arī no ēkas izbūves risinājumi to atļauj atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem, lūdzam pievienot precīzu Ministru kabineta protokollēmuma projektu ar konkrētu termiņu, kurā šī problēma tiks atrisināta konceptuāli, neliekot, piemēram, lielveikalos reģistrēt atsevišķas telpu grupas kadastra izpratnē tikai tāpēc, lai tās varētu iznomāt, piemēram, aptiekai.

-

lūdzam papildināt

vietējās pašvaldības un valsts institūciju sniegto ziņu ierakstīšanu vai Valsts zemes dienesta rīcībā esošo ziņu vai iegūto ziņu ierakstīšanu;

Lūdzam aizstāt vārdu 'pirmsreģistrācija" ar 'reģistrāciju'. nav pieņemami, ja mērnieks ir konstatējis eksistējošu ēku, paziņojis to VZD, bet tā netiek reģistrēta.

Būves pirmsreģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā veic, pamatojoties uz iesniegto izpildmērījumu vai zemes vai būves kadastrālā uzmērītāja iesniegto informāciju par apvidū konstatēto, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi.

Lūdzam aizstāt vārdu 'pirmsreģistrācija" ar 'reģistrāciju'. nav pieņemami, ja mērnieks ir konstatējis eksistējošu ēku, paziņojis to VZD, bet tā netiek reģistrēta.

Būves pirmsreģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver kadastra apzīmējuma piešķiršanu un ieraksta izdarīšanu par būvi raksturojošajiem datiem. Pirmsreģistrētas būves kadastra kartē attēlo, ja būves vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā saņemta būves kontūra, kā arī visos citos gadījumos, veicot atzīmi, ka būves kontūra nav iegūta kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, ja būves kontūra nav konstatējama, to attēlo kā punktveida objektu .

Lūdzam precizēt. Datu veidi, kas nāk no būvniecības informācijas sistēmas tiek noteikti atbilstošajos normatīvajos aktos, valsts pārvalde pati ir atbildīga, lai normatīvie akti būvniecības un kadastra jomā būtu saskaņoti, tāpēc nav pieļaujama situācija, kad kadastra jomā atrunā, ka datus reģistrēs tikai 'kadastrālās uzmērīšanas' jomas normatīvajiem aktiem, kas atļauj nereģistrēt, ja būvniecības jomas normatīvie akti nebūs saskaņoti ar kadastra jomas normatīvajiem aktiem. Šādā veidā tiek radīta birokrātija, kad iestāžu ērtības, t.sk. nevēlēšanās saskaņot saistītos procesus un normatīvos aktus pēc būtības, prevalē.

Atbilstoši būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajām vai no būvniecības informācijas sistēmas saņemtajām ziņām (strukturēti dati un datnes) Kadastra informācijas sistēmā reģistrē būves un telpu grupas datus saskaņā ar normatīvajos aktos būves kadastrālās uzmērīšanas jomā un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā Kadastra informācijas sistēmā uzturamo kadastra datu saturu.

Lūdzam precizēt.

Kadastra informācijas sistēmā norāda informāciju par funkcionāli saistītām ēkām kā strukturētus datu laukus, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju, kā arī Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju. Katra palīgēka ar strukturētiem datu laukiem tiek  sasaistīta ar galveno ēku. Sasaiste var nebūt tikai gadījumos, kad īpašumā ir tikai palīgēka bez nevienas galvenās ēkas.

lūdzam precizēt

Atbilstoši būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajām vai no būvniecības informācijas sistēmas saņemtajām ziņām, vai ziņām, kas ir Valsts zemes dienesta rīcībā, kadastra kartē attēlo šo noteikumu 131.3. apakšpunktā minētos telpiskos datus.

lūdzam precizēt, zemesgrāmatu nodalījuma numuru var iegūt pats VZD, turklāt automatizēti, turklāt tas jau ir VZD rīcībā

Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma kadastra numuru, zemesgrāmatas nodalījuma numuru un īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskām personām) vai nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskām personām);

lūdzam svītrot 50.¹ punktu. tas ir nesamērīgs administratīvais slogs - izgatavot jaunu zemes robežu plānus, ja zemes vienību robežas netiek mainītas. turklāt ļoti daudzi zemes robežplāni fiziski tika izgatavoti kopā ar apgrūtinājumu plānu- vienā attēlā ir gan robežplāns, gan tā robežās eksistējošie apgrūtinājumi. tā kā apgrūtinājumus šobrīd reģistrē no ATIS, bet nav noteikts (un nebūtu jānosaka) ka tāpēc konkrētais zemes robežplāns, kurā ir arī apgrūtinājumi (apgrūtinājumu plāns) būtu spēkā neesošs, lai gan tajā attēlotie apgrūtinājumi šobrīd var būt citādāki, tad vēl jo absurdāka ir prasība fiziski izgatavot jaunu robežplānu, ja zemes vienību robežas netiek mainītas.

lūdzam informēt- cik valsts ietaupītu, ja nenotiktu šādas 'informācijas aprites' starp kadastru un zemesgrāmatu, bet tiktu izveidota viena valsts informācijas sistēma apvienojot kadastru un zemesgrāmatu informācijas sistēmas.

-

Tā kā joprojām eksistē kadastrā dzīvojamās mājas, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos, bet kuru kopīpašuma domājamo daļu summa neveido vienu veselu, lūdzam papildināt

Sadalot dzīvojamo māju dzīvokļa īpašumos, kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu. Jau reģistrētajiem dzīvokļu īpašumiem Valsts zemes dienests veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka mājas kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu, attiecīgi grozot ierakstus kadastrā.   

Tas ir nesaprātīgs administratīvais slogs- zemes lietošanas veidus kadastrāli uzmērīt, ja LĢIA topogrāfiskajās kartēs un vēl virknē citu valsts informāciju sistēmu pēc būtības šie dati ir iegūstami, turklāt ar vienādu aktualitātes datumu visām blakusesošām zemes vienībām.
Turklāt zemes sadalījums aramzemē, ganībās un pļavās pats par sevi ir absurds, jo minētie lietošanas veidi tiek operatīvi mainīti un diez vai var pamatot nepieciešamību ar precīzās mērniecības metodēm noteikt - kura zeme ir pļava, kura - ganības, ja vienas vasaras sezonas laikā viena un tā pati zeme vispirms var tikt lietota kā pļava - pļaujot sienu, bet pēc tam izaugot atālām- kā ganības.

Vēl absurdāku lietošanas veidu klasifikācijas lietojumu rāda VZD oficiālo dati par, piemēram, Rīgas pilsētas platības sadalījumu lietojumu veidos, jo atbilstoši datiem par lietošanas veida platību "zem ēkām un pagalmiem", būtu jāizdara secinājums, ka Rīga gandrīz nav apbūvēta.

zemes vienības platību un tās sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem;

Lūdzam precizēt

zemes robežu plānu un situācijas plānu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā dokumentu, norādot dokumenta nosaukumu, izdevēju un plāna sagatavošanas datumu, kā arī pievienojot pašu dokumentu.

Lūdzam precizēt. 2026. gada 6. martā stājās spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likums-  daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju (turpmāk — īres māja) būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai (turpmāk — publiskā persona) piederoša zemes gabala". Savukārt piedāvātie grozījumi par 86.^1. punkta izslēgšanu kļūdaini pieļauj, ka arī citu būvju reģistrāciju uz apbūves tiesības pamata, kas ir pretrunā Civillikumam un  Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likumam. 
Tādējādi jāsaglabā 86.^1.punkta regulējums to tikai papildinot ar daudzdzīvokļu dzīvojamajām īres mājām, kas atrodas uz valstij vai pašvaldībai  piederoša zemes gabala.

Uz apbūves tiesības pamata celtā nedzīvojamā ēkā vai inženierbūvē apbūves tiesības spēkā esības laikā Kadastra informācijas sistēmā nereģistrē dzīvojamo telpu grupu vai reģistrētai telpu grupai neaktualizē lietošanas veidu uz dzīvojamo telpu grupu, kā arī būvei nemaina galveno lietošanas veidu, kā rezultātā būve saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā kļūst par dzīvojamo māju. Minētais noteikums neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas celtas atbilstoši Dzīvojamo īres māju apbūves tiesības likumam - daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju  būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai piederoša zemes gabala.

Lūdzam izpildīt Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 5.punkta 6)apakšpunktā noteikto uzdevumu: Ministru kabinetam līdz 2023.gada 31.decembrim ir jāizdod  noteikumi "par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu". 
Atgādinām, ka  30.10.2014.pieņemtais Zemes pārvaldības likums sākotnēji šos noteikumus uzdeva izdot līdz 2016.gada 31.decembrim, tādējādi jau ilgstoši Saeima ir pagarinājusi šī uzdevuma izpildes termiņu.


Tāpat atgādinām, ka gan 14.11.2024.LPS normatīvā akta projektam 24-TA-1330: Noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" iesniedza šādu turklāt atkārtotu iebildumu, tāpat šāds iebildums tika atkārtoti iesniegts 07.11.2025. normatīvā akta projektam 25-TA-1273 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" "

LPS ieskatā  arī Tieslietu ministrijai būtu jāievēro un jāizpilda likumos uzdotie uzdevumi.

Lai beidzot izpildītu likumā uzdoto, LPS lūdz papildināt noteikumus ar jaunu nodaļu šādā redakcijā, kuru esam iesnieguši gan 14.11.2024, gan 07.11.2025, turklāt jau toreiz norādījām, ka esam maksimāli centušies ievērot Tieslietu ministrijas 3^.1 nodaļas stilu :

Papildināt noteikumus ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:
"3.² Zemes vienības jūras piekrastes joslā reģistrācija un datu aktualizācija
104.⁸ Kadastra informācijas sistēmā kamerāli izveido un aktualizē valstij piederošas zemes vienības jūras piekrastes ūdeņos, atbilstoši aktuālajai jūras krasta līnijai. Zemes vienības jūras piekrastes ūdeņos platību un robežas Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība aktualizē atbilstoši aktuālajai jūras krasta līnijai.
104.⁹ Kadastra informācijas sistēmā kamerāli izveido un aktualizē valstij piederošas zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļā, atbilstoši aktuālajai jūras augstākās bangas līnijai. Atsevišķu zemes vienību var neveidot, ja zeme, kas ir aiz jūras augstākās bangas līnijas uz iekšzemi, pieder valstij, tādā gadījumā jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību valstij piederošā zemes vienībā nosaka nosaka grafiski, savietojot zemes vienības un jūras augstākās bangas robežu.
104.¹⁰ Kadastra informācijas sistēmā valstij piederošām zemes vienībām, kuras šķērso jūras augstākās bangas robeža vai kuras visā platībā atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, reģistrē atzīmi par atbilstību jūras piekrastes sauszemes daļai un tās aizņemto platību. Atzīmi un jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību zemes vienībā Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, ja šī platība nav mazāka par vienu kvadrātmetru.
104.¹¹ Ja valstij piederošai zemes vienībai, kas pilnībā vai daļēji atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts kadastra subjekts un/vai tā nav kadastrāli uzmērīta, tad, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai vietējās pašvaldības sniegtajām ziņām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai vietējo pašvaldību Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā tiesisko valdītāju. Iesniedzot ziņas, norāda informāciju:
104.¹¹1. ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vietējā pašvaldība ir saskaņojušas valdījuma tiesības;
104.¹¹2. par zemes vienības izvietojumu un robežām, pievienojot grafisko pielikumu;
104.¹¹3. par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un tam piekritīgo platību.
104.¹² Valstij piederošai zemes vienībai, kas pilnībā vai daļēji atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē zemes lietošanas veidu "jūras piekrastes sauszemes daļa" atbilstoši platībai, kas atrodas jūras piekrastes sauszemes daļā, to nosakot kamerāli, kā arī lietošanas veidu "pārējās zemes", ja platībai no jūras augstākās bangas līnijas uz iekšzemi tai nav noteikts cits zemes lietošanas veids.
104.¹³ Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība:
104.¹³1. valstij piederošu zemes vienību jūras piekrastes sauszemes daļā reģistrē un aktualizē atbilstoši aktuālajai jūras augstākās bangas līnijai kamerāli;  
104.¹³2. ja viena Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta valstij piederoša nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst valstij piederoša zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļā, kuras ir gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan vietējās pašvaldības valdījumā, reģistrē jaunu atsevišķu nekustamo īpašumu, tajā iekļaujot vietējās pašvaldības vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošās zemes vienības.
104.¹⁴ Valstij piederošās zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība aktualizē pēc stāvokļa katra gada 1. maijā un 1. decembrī atbilstoši aktuālajai jūras augstākās bangas robežai un jūras krasta līnijai. Vienlaikus ar zemes vienības reģistrāciju vai zemes vienības datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā aktualizē jūras piekrastes sauszemes daļas aizņemto platību.

Papildināt noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:" 129.2  Valsts zemes dienests nodrošina kadastra kartē attēlotā reģistrētā kadastra objekta atbilstību jūras krasta līnijai, kā arī augstākās bangas līnijai precizējot kadastra objekta attēlojumu atbilstoši jūras krasta līnijai un augstākās bangas līnijai un nodrošinot valstij piederošās zemes līdz jūras krasta līnijai, kā arī līdz augstākās bangas līnijai aktualizēšanu."

Kā arī ar jaunu noslēguma punktu šādā redakcijā:"Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā  pirmreizēji reģistrē  valstij piederošās zemes vienības jūras piekrastes sauszemes daļā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no Ministru kabineta noteikumu par jūras augstākās bangas robežas un jūras krasta līnijas pieņemšanas."
 
 

-

Kadastra datu saturs tiek izmantots daudzās valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, tāpēc datu veidu izmaiņas nevar deleģēt brīvi mainīt Valsts zemes dienestam, jo datu veidu vai struktūras izmaiņas var pieprasīt izmaiņas citās valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, t.sk. var būt arī tādas izmaiņas, kas pieprasa pašvaldību informācijas sistēmu pilnīgu pārbūvi, piemēram nekustamā īpašuma nodokļa jomā, ja kadastrā tiek mainīti būtiskas datu struktūras vai veidi. tāpēc kadastra datu struktūru ir jāsaglabā šajos noteikumos, saglabājot 5.pielikumu, jo tas ir vienīgais eksistējošais tiesiskais veids, kā izmaiņu nepieciešamības gadījumā, izmaiņas var tikt saskaņotas ar pašvaldībām un gadījumos, kad izmaiņas ietekmēs pašvaldību informācijas sistēmās, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmu, būs jāparedz attiecīgi līdzekļi un arī laiks šo informācijas sistēmu pielāgošanai.
Lūdzam negrozīt 136.punktu, to atstājot spēkā esošajā redakcijā.

Kadastra informācijas sistēmā uzturamo kadastra datu saturs norādīts šo noteikumu 5.pielikumā.

Atbilstoši ar LPS vēstulēs: 14.05.2026 Nr. 202605/INIC230;  01.06.2026. Nr.202604/SAN316/SP1702/NOS68;  15.07.2026 Nr. 202607/SAN559/NOS94; kā arī sarunās ar Klimata un enerģētikas ministriju, sarunās ar Viedās administrācijas un pašvaldību ministriju un sarunās ar Tieslietu ministriju aktualizētajai problemātikai par normatīvo aktu nesaskaņotību, un Ministru kabineta regulējuma kļūdu, 17.12.2024. pieņemot noteikumus Nr. 886 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"", pieņemot šo 210. punktu par visu līdz šim reģistrēto apgrūtinājumu dzēšanu, bet neidentificējot, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS), atbilstoši Ministru kabineta 08.07.2014. noteikumiem Nr.392 “Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi” ar teritorijas plānojumiem noteiktos apgrūtinājumus  pašvaldībām nav jāsniedz ATIS, bet tos ATIS saņem no Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS), savukārt TAPIS tos nodod tikai tajā gadījumā, ja ir stājies spēkā teritorijas plānojums, kurš izstrādāts TAPIS vidē! Teritorijas plānojumus TAPIS vidē sāka izstrādāt no 2015.gada 1.maija. Bet attiecībā uz plānojumiem, kas nav izstrādāti TAPIS vidē, bet bija spēkā 01.02.2025. un arī šobrīd vēl ir spēkā nevienā normatīvajā aktā nevienam - ne pašvaldībām, ne TAPIS uzturētājam VARAM nav paredzēts pienākums - spēkā esošajos teritorijas plānojumos, kas nav izstrādāti TAPIS vidē, noteiktos apgrūtinājumus digitalizēt un augšupielādēt TAPIS.  
Lūdzam šo nesaskaņotību  un normatīvā regulējuma kļūdu, kas radās 17.12.2024 pieņemot šo noeikumu 210.punktu, kas stājās spēkā 01.02.2025, novērst.
 

210. Pirmreizēji nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē 2025. gada 1. februārī, vienlaikus dzēšot no Kadastra informācijas sistēmas visus iepriekš reģistrētos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus, kā arī izņemot ar pašvaldības teritorijas plānojumiem noteiktos apgrūtinājumus tajās teritorijās, kurās nav stājušies spēkā teritorijas plānojumi, kuru izstrāde uzsākta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Teritorijās, kurās 2025.gada 1.februārī nav stājušies spēkā teritorijas plānojumi, kuru izstrāde uzsākta Teritorijas plānošanas informācijas sistēmā, ar teritorijas plānojumiem noteiktie apgrūtinājumi tiek dzēsti datumā, kurā stājas spēkā teritorijas plānojums, kura izstrāde uzsākta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.
Ja pašvaldībai ir nepieciešamie resursi teritorijas plānojumā, kas ir spēkā esošs 2025.gada 1.februārī un nav izstrādāts Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, noteikto apgrūtinājumu digitalizēšanai un augšupielādei Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, tā paziņo par apgrūtinājumu, kas bija spēkā 2025.gada 1.februārī un noteikti ar teritorijas plānojumu, kura izstrāde nebija uzsākta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, augšupielādes datumu Valsts zemes dienestam, Valsts zemes dienests attiecīgajā teritorijā veic apgrūtinājumu attiecīgu aktualizāciju uz 2025.gada 1.februāri.
Valsts institūcija, kura atbildīga par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apgrūtinājumu datiem, kādi tie bija spēkā 2025.gada 1.februārī un vēlāk, tos nodot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai ne vēlāk kā līdz 01.12.2026.

210.^1. 6 mēnešu laikā no grozījumu 210.punktā spēkā stāšanās vai no brīža, kad Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā saņemti dati par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apgrūtinājumiem, kas bija spēkā 2025.gada 1.februārī un vēlāk , vai no brīža, kad  210.punktā noteiktajā kārtībā  pašvaldība ir paziņojusi par brīvprātīgi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā  augšupielādētajiem apgrūtinājumiem, kas bija spēkā  2025.gada 1.februār, Valsts zemes dienests atbilstoši aktualizē kadastrā reģistrētos apgrūtinājumus un atbilstoši aktualizētajiem apgrūtinājumiem pārrēķina kadastrālās vērtības, tās paziņojot pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu veikšanai. 

 

ir jāsaglabā spēkā esošais regulējums attiecībā uz ēkām,  kuru būvniecība uzsākta līdz 2026. gada 5. janvārim un  būvniecības informācijas sistēmā nav pieejams ēkas vai telpu grupas stāva plāns ar telpu eksplikāciju vektordatņu formātā un to nav iespējams pievienot, 

-

Ir jāsaglabā līdzšinējais regulējums līdz 2026. gada 5. janvārim uzsāktām būvniecības lietām.

-

Kadastra datu saturs tiek izmantots daudzās valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, tāpēc datu veidu izmaiņas nevar deleģēt brīvi mainīt Valsts zemes dienestam, jo datu veidu vai struktūras izmaiņas var pieprasīt izmaiņas citās valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, t.sk. var būt arī tādas izmaiņas, kas pieprasa pašvaldību informācijas sistēmu pilnīgu pārbūvi, piemēram nekustamā īpašuma nodokļa jomā, ja kadastrā tiek mainīti būtiskas datu struktūras vai veidi. tāpēc kadastra datu struktūru ir jāsaglabā šajos noteikumos, saglabājot 5.pielikumu, jo tas ir vienīgais eksistējošais tiesiskais veids, kā izmaiņu nepieciešamības gadījumā, izmaiņas var tikt saskaņotas ar pašvaldībām un gadījumos, kad izmaiņas ietekmēs pašvaldību informācijas sistēmās, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmu, būs jāparedz attiecīgi līdzekļi un arī laiks šo informācijas sistēmu pielāgošanai.
Lūdzam neizslēgt 5.pielikumu "Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs"

neizslēgt 5.pielikumu par datu saturu