Atzinums

Noteikumu projekta 5. punkts nosaka, kādus lēmumus viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas var pieņemt vērtēšanas komisija, proti, lēmumu par piekļuves izsniegšanu privātpersonai valsts platformas izmantošanai (5.1. apakšpunkts), lēmumu par atteikumu nodrošināt piekļuvi valsts platformai (5.2. apakšpunkts) un lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformas izmantošanai (5.3. apakšpunkts). Līdz ar to var secināt, ka saskaņā ar noteikumu 5. punkta ievadteikumā norādīto, lai pieņemtu kādu no iepriekš minētajiem lēmumiem, nepieciešams privātpersonas iesniegums. Tas rada pretrunu, jo no noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem, kad vērtēšanas komisija var pieņemt lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformas izmantošanai, tikai 5.3.6. apakšpunkts ir tieši saistīts ar 5. punkta ievadteikumu, kas kā obligātu prasību tālāk punktā aprakstīto lēmumu pieņemšanai izvirza privātpersonas iesnieguma esamību. Savukārt 5.3.1. – 5.3.5. apakšpunktos minētie gadījumi, kad vērtēšanas komisija var pieņemt lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformas izmantošanai, pēc būtības nav saistīti ar nepieciešamību pēc privātpersonas iesnieguma. Tādēļ saskaņā ar pašreizējo noteikumu projekta redakciju vērtēšanas komisija varēs pieņemt lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformas izmantošanai, pamatojoties uz  5.3.1. – 5.3.5. apakšpunktiem, tikai tad, ja būs saņemts privātpersonas iesniegums, kas šajos gadījumos ir neloģiski. Tāpat jāpiebilst, ka saskaņā ar pašreizējo noteikumu projekta redakciju vērtēšanas komisija šo lēmumu varēs pieņemt tikai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, proti, ja 5.3.1. – 5.3.5. apakšpunktos noteiktie apstākļi tiks atklāti vēlāk, vērtēšanas komisija saskaņā ar pašreizējo noteikumu projekta 5. punkta ievadteikuma formulējumu nevarēs vairs pieņemt lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformas izmantošanai, tā kā nekur citur noteikumu projektā nav atrunātas vērtēšanas komisijas tiesības pieņemt šādu lēmumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija izsaka iebildumu par pašreizējo noteikumu projekta 5. punkta redakciju. Lai novērstu iepriekš norādīto pretrunu, aicinām 5.3.1. – 5.3.5. apakšpunktus izdalīt atsevišķā noteikumu projekta punktā, kur būtu atrunātas vērtēšanas komisijas tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves tiesību atcelšanu valsts platformai, attiecīgā punkta ievadtekstā neminot sasaisti ar privātpersonas iesnieguma esamību, kā arī neierobežojot vērtēšanas komisijas tiesības pieņemt šādu lēmumu ar kādu konkrētu laika nogriezni, tādējādi piešķirot vērtēšanas komisijai tiesības lemt par piekļuves tiesību atcelšanu privātpersonai visā valsts platformas izmantošanas laikā.
 

-

[2] Noteikumu projekta anotācijas 2.2. sadaļā norādīts, ka noteikumu projekts neskar tautsaimniecību. Tomēr, tā kā noteikumu projekts cita starpā veicina komersantu digitalizācijas potenciāla izmantošanu, tādējādi sniedzot izaugsmes iespējas komercsektoram, tas labvēlīgi ietekmē arī tautsaimniecību, jo visām privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras atbilst noteikumu projektā uzskaitītajiem kritērijiem, būs iespēja izmantot valsts platformas, piemēram, pakalpojumu sniegšanai un citām saimnieciskās darbības izpausmēm.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija izsaka iebildumu un lūdz attiecīgi papildināt noteikumu projekta anotāciju, ietverot norādi par noteikumu projekta ietekmi uz tautsaimniecību.

-

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) ieskatā piedāvātajā noteikumu projekta redakcijā nav ņemti vērā PTAC iebildumi, kas sniegti par noteikumu projekta redakciju 1.0. Līdz ar to PTAC atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši pašreiz piedāvātajai noteikumu projekta redakcijai valsts platforma neparedz ierobežojumus tam, ka tā tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, izdarot patērētāju tiesību un preču drošuma un atbilstības pārkāpumus. Lai novērstu šādus riskus, PTAC ierosina grozīt noteikumu projekta 3. punktu un 5.3.4. apakšpunktu (lūgums skatīt tālāk minētos PTAC priekšlikumus).
Vienlaikus PTAC atkārtoti izsaka bažas par to, vai valsts platforma, ja tā tiek izmantota fizisko un juridisko personu saimnieciskajās tiesiskajās attiecībās, nodrošinās prasības, kuras paredz Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu", Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065  par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) un 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos. Pašreiz spēkā esošais un grozījumu projektos paredzētais regulējums nesniedz skaidru izpratni par to, vai valsts platforma ir atbildīga par minēto tiesību normu nodrošināšanu, ja tās pakalpojumi tiek izmantoti privāttiesiskajās saimnieciskajās attiecībās, kāda ir valsts platformas loma šādās attiecībās, kas un kādā veidā ir atbildīgs par platformā sniegto informāciju un tās pakalpojumiem. Tādēļ būtiski noteikt darbības, kurām platformu varēs izmantot – gan noteikumu projekta tekstā, gan anotācijā.
PTAC izsaka priekšlikumu papildināt noteikumu projektu ar darbībām, kuru veikšanai platformu varētu izmantot. Tā kā šobrīd noteikumu projekta tekstā nav saprotams, kādām darbībām platformu varēs izmantot, tad nav iespējams arī sniegt precīzus priekšlikumus.

-

PTAC izsaka priekšlikumu papildināt noteikumu projekta 3. punkta uzskaitījumu ar 3.4. apakšpunktu, tādējādi nodrošinot to, ka platformu nevar izmantot fiziskās vai juridiskās personas, kurām ar uzraudzības iestādes lēmumu divu gadu laikā ir piemērota atbildība par patērētāju tiesību pārkāpumiem vai pārkāpumiem preču drošuma un atbilstības jomā. PTAC piedāvā izteikt noteikumu projekta 3.4. apakšpunktu šādā redakcijā: “3.4.Fiziskajai vai juridiskajai personai divu gadu laikā ir piemērota atbildība par patērētāju tiesību pārkāpumiem vai pārkāpumiem preču drošuma un atbilstības jomā.”

-

PTAC izsaka priekšlikumu papildināt pašreizējo 5.3.4. apakšpunkta redakciju, iekļaujot riskus, kuri skar patērētāju tiesības un preču drošumu un atbilstību, izsakot to šādā redakcijā: “5.3.4. pastāv citi apstākļi, kas saistīti ar privātpersonas valsts platformas izmantošanas drošumu, viltošanu, krāpšanu, datorvīrusu, datu pārkāpumiem, patērētāju tiesību pārkāpumiem, preču drošuma un atbilstības riskiem vai citiem kiberdrošības riskiem”.

-

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļā “Risinājuma apraksts” trīspadsmitajā rindkopā cita starpā norādīts: “komercdarbības atbalsta esamība nav konstatējama”. No pašreizējā teikuma formulējuma nav skaidri noprotams, vai šī komercdarbības atbalsta esamība attiecas uz iepriekš teikumā norādīto par selektīvo ekonomisko priekšrocību nesniegšanu atsevišķām privātpersonām, kas šajā gadījumā būtu pamatoti un loģiski, vai arī tas attiecas uz kopumā visu komercdarbības veicēju īstenotajām darbībām, kas šajā gadījumā nebūtu pamatoti, tā kā noteikumu projekts cita starpā veicina komersantu digitalizācijas potenciāla izmantošanu, tādējādi sniedzot atbalstu komercdarbības veicējiem kopumā.
Pamatojoties uz iepriekš norādīto, Ekonomikas ministrija izsaka priekšlikumu precizēt noteikumu projekta anotāciju.
 

-