Atzinums

33. lpp. Attiecībā uz 9. sadaļā 33. lpp. izteikto, ka IZM  ir izstrādājusi kritērijus ESF projektu , kuri novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemamas vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu, vienlaikus attīstot iekļaujošās izglītības iespējas savā administratīvajā teritorijā.
2) speciālās izglītības iestāde īsteno licencētas un akreditētas speciālās izglītības programmas, atbilstoši normatīvajam regulējumam (vienlaikus ņemami vērā speciālās izglītības iestādes akreditācijas rezultāti);
3) speciālās izglītības iestādei ir jābūt sociāli aktīvā vidē ar attīstītu sabiedriskā un / vai pašvaldības nodrošinātu transporta kustību;
4) speciālās izglītības iestādē jābūt nodrošinātai vides pieejamībai (uzbrauktuvēm pie ēkas ieejas/-ām, mobilie un stacionārie pacēlāji lietošanas kārtībā un/ vai lifts, piekļuve sanitārajiem mezgliem, brīvas pārvietošanās iespējas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, piemēram, durvju ailes bez sliekšņiem, u.c. vides pieejamības elementi);
5) speciālās izglītības iestādes ēku komplekss un apsaimniekojamā teritorija ir samērīga izglītojamo skaitam izglītības iestādē;
6) speciālās izglītības iestādes internāta videi jāatbilst mūsdienīgām prasībām (kosmētiskā remonta, mājīguma, atbilstošas atpūtas telpu, brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana, izstrādāti internāta iekšējās kārtības noteikumi pakalpojuma nodrošināšanai, kas ir atbilstoši bērna tiesībām un interesēm);
7) speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumi tiek nodrošināti tikai tiem izglītojamiem, kuriem tam ir objektīvs iemesls;
8) nodrošinātas atbilstošas telpas un materiāltehniskā bāze (ierīces, resursi, fiziskā un virtuālā mācību vide, utt.) profesionālās pamatizglītības īstenošanai;
9) speciālās izglītības iestādē tiek nodrošinātas individuālās vai grupu nodarbības, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” iekļautajām prasībām;
10) speciālās izglītības iestādē tiek nodrošināts viss kvalitatīvai izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais atbalsta personāls.

Nepieciešams skaidrojums:
Ja minētais ESF projekts paredz mācību vides, infrastruktūras uzlabošanu un materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu, vai izglītības iestādei jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai pilnai vides pieejamībai.

Iebildumi: Pirmkārt, ziņojuma projektā definētie kritēriji neparedz ieguldījumus jaunu, speciālās izglītības iestāžu vajadzībām piemērotāku infrastruktūras objektu izveidei vai rekonstrukcijai speciālās izglītības vajadzībām. Šāda pieeja liedz izvērtēt visus iespējamos speciālās izglītības iestāžu tīkla attīstības scenārijus un neļauj pieņemt optimālu risinājumu speciālās izglītības tīkla attīstībai. Šādas pieejas rezultāts var būt neefektīvs valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojums.
Otrkārt, uzskatām, ka 2. - 10. kritērijs ir projekta sasniedzamie rezultāti. Projektu pieteikumi būtu jāvērtē, skatot projekta pieteikumos izteikto apņemšanos sasniegt šos sasniedzamos rezultātus.
Priekšlikums: Ziņojumā uzskaitītos kritērijus formulēt kā projekta īstenošanas rezultātā sasniedzamos rezultātus.
 

-

Vēršam uzmanību, ka izvērtējot speciālās izglītības tīklu un piedāvājumu, aktuāli ir kontekstā skatīt MK noteikumus Nr.11( 2022. gada 11. janvārī  ) „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”.
 27.p. minēts “Izglītojamo, kurš apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem.” Ir jāpiemin izņēmuma gadījumi, kad nevar pārcelt izglītojamo, dodot iespēju lemt skolas pedagoģiskajā sēdē par izglītojamā pārcelšanu,piemēram, ja skolēns ir izbraucis uz ārzemēm, neattaisnoti kavējis skolu kā rezultātā nav apgūta attiecīgā mācību programma.

-

33. lpp Attiecībā uz 9. sadaļā izteikto, ka profesionālās pamatizglītības programmu vai arodizglītības piedāvājumu nav nepieciešams nodrošināt katrā speciālās izglītības iestādē, jo katrā no šīm iestādēm nevarēs nodrošināt kvalitatīvu un plašu minēto izglītības programmu piedāvājumu

Priekšlikums: Pašvaldībās ar lielu administratīvo teritoriju speciālo programmu beidzējiem ( ar izglītības kodiem xxxx58xx vai xxxx59xx)  būtu jānodrošina profesionālās pamatizglītības programmas vai arodizglītības iegūšanu speciālajās izglītības iestādēs vai arī šādai iespējai jābūt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošā profesionālās izglītības iestādē.

-

33. lpp Attiecībā uz 9. sadaļā izteikto, ka speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) būtu iekļaujami vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kurās ir pilnībā sakārtota atbalsta sistēma. […]

Šobrīd izglītības iestādēs trūkst profesionāli sagatavota un kvalitatīvi apmācīta atbalsta personāla, lai nodrošinātu  izglītojamā  ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) iekļaušanu. Aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem, tiek paredzēti papildus koeficents  2,27.  Lai īstenotu minēto speciālo programmu, izglītības iestādē nepieciešams psihologs un pedagoga palīgs, kā arī darba vietas iekārtošana, iespējami samazinot apkārtējos stimulus, kas varētu novērst uzmanību, kā arī nepieciešama atbilstoša relaksācijas vieta. Skolās ar lielu izglītojamo skaitu to nav iespējams nodrošināt, jo ir liels izglītojamo skaits, bet skolās ar mazu skolēnu skaitu nav iespējams piesaistīt atbilstošu pedagoģisko personālu, jo īpaši psihologu. Tas nozīmē ka viena pedagoga 5 – 8 pedagoga darba stundas dienā atvēlamas tikai vienam skolēnam ( atkarībā no vecuma posma, kurā mācās izglītojamais).
Priekšlikums: speciālās izglītības programmas izglītojamie ar garīgās veselības traucējumiem (izglītības programmas ar kodiem xxxx57xx) būtu iekļaujami vispārizglītojošās izglītības iestādēs, kurās ir pilnībā nodrošināta atbalsta sistēma (tajā skaitā atbalsta personāls) un piemērota mācību vide.

-

32. lpp Informatīvā ziņojuma 9. sadaļā norādīts, lai nodrošinātu vienmērīgu speciālās izglītības iestāžu tīkla pārklājumu pēc administratīvi teritoriālās reformas, būtu jāizveido viena mūsdienīga speciālās izglītības iestāde katrā novadā vai uz diviem novadiem viena (izņemot valstspilsētas), pašvaldībām savstarpēji vienojoties, kuras speciālās izglītības iestādes ir attīstāmas.


Nav skaidrs definējums uz valstspilsētu pašvaldībām- vai tiek , ka katrā valsts pilsētā būtu izveidojama vismaz viena speciālās izglītības iestāde vai arī valsts pilsētās tā nav nepieciešama vispār.

-

30. lpp Informatīvā ziņojuma 8.sadaļā 30. lpp. Vidzemes reģionā no vienpadsmit speciālajām izglītības iestādēm būtu saglabājamas sešas. […] Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai - attīstīt iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs, ministrija, atbalstot šādas vīzijas virzību, saskata, ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama.

Ņemot vērā Ogres novada pašvaldības administratīvo teritorijas lielumu (kopējais novada iedzīvotāju skaits uz 2022.dada 1.janvāri- 57 591), izglītojamo skaitu ar speciālajām vajadzībām un izglītības iestāžu iespējām īstenot kvalitatīvu iekļaujošo izglītību, pašvaldības vīzija ir attīstīt un pilnveidot iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs un nodrošināt novada izglītojamajiem kvalitatīvu, efektīvu un viegli pieejamu speciālo izglītību. Veicot izpēti un izvērtējumu, pašvaldība līdz 2022.gada decembrim kopdarbā ar IZM plāno informatīvā ziņojuma sagatavošanu par speciālo izglītību Ogres novadā, lai īstenotu izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Priekšlikums:   Svītrot no Informatīvā ziņojumā “ka Valdemāra pamatskolas darbība būtu pārtraucama”.
Iekļaut ziņojumā: Atbilstoši Ogres novada virzītajai vīzijai ir attīstīt un pilnveidot iekļaujošas izglītības iespējas novada izglītības iestādēs un nodrošināt novada izglītojamajiem kvalitatīvu, efektīvu un viegli pieejamu speciālo izglītību, nepasliktinot esošo situāciju.
 

-

17., 18. lpp Attiecībā uz 9.sadaļā izteikto, ka IZM ir izstrādājusi kritēriju projektu, kas, lai pretendētu uz minēto ES fondu finansējumu, novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemami vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu, ieteicams pārskatīt/precizēt 4)kritēriju, ka speciālās izglītības iestādē jau pirms finansējuma saņemšanas jābūt nodrošinātai pilnai vides pieejamībai, jo 4.2.1.3. pasākums paredz arī infrastruktūras uzlabošanu.


Iekļaut iespēju arī uz finansējumu pretendēt vispārējās izglītības iestādēm, kas nav speciālās izglītības iestādes, bet realizē iekļaujošo izglītību, nodrošinot izglītojamo ar īpašajām vajadzībām izglītošanu.
Iekļaujošas izglītības īstenošanai izglītības iestādēm, kurām ir nokomplektētas atsevišķas speciālās izglītības programmas klases, licencētas speciālās izglītības programmas nepieciešams uzlabot infrastruktūru.
 

-

Sagatavojot grozījumus Vispārējās izglītības likumā, nepieciešams izdiskutēt ar pašvaldību atbildīgajiem speciālistiem jautājumus par izglītojamo ar attīstības traucējumiem iekļaušanu vispārizglītojošajās programmās.
Piedāvāt izglītības iestādēm iespējamos resursus izmantot, lai varētu kādu izglītības programmas daļu iekļaut izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem vispārējās izglītība programmā.

-

Izdarot grozījumus MK noteikumos Nr.709 „Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām”, tos papildināt ar normatīvo regulējumu, ka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīniskā komisija vecākiem kopā ar Atzinumu izsniedz  arī pārbaudes kartes. Tās nepieciešamas pedagogu turpmākajam darbam ar izglītojamo, kā arī vecākiem.

-