Atzinums

- Norma veicina nevienlīdzīgu regulatīvo vidi, kurā ārvalstu piegādātāji tiek atbrīvoti no informācijas sniegšanas pienākumiem, kas jāievēro visiem Latvijas teritorijā strādājoišajiem komersantiem. Pēc būtības komersanti tiek motivēti pārcelt savu komertcdarbību ārpus Latvijas teritorijas, tādējādi gūstot priekšrocības konkurencē ar vietējiem komersantiem, kuri ievēro visus normatīvos aktus bez izņēmumiem.
- Tas būtiski ierobežo uzraugošo institūciju (ZVA, NVD) spēju monitorēt zāļu apriti, tā apdraudot zāļu pieejamības plānošanu un sabiedrības veselības drošību.
- Nav paredzēti kontroles mehānismi, lai identificētu nelegālas piegādes vai apšaubāmas kvalitātes zāles.


 

 Svītrot šo daļu vai papildināt ar normu, ka arī šādiem ārvalstu piegādātājiem obligāti jāsniedz visa 25.1 panta pirmajā daļā paredzētā informācija.
 

Līdzīgi kā Slimnīcu gadījumā aptiekām ir jānosaka skaidri kritēriji izņēmuma gadījumiem, kad zāles drīkst ievest no ārvalstīm, nodrošinot stingru ZVA uzraudzību.
Lūdzam skatīt iebildumus pie 41.(3).panta.

-

LNZAA norāda, ka izņēmuma gadījumā slimnīcām var tikt pieļauta tieša zāļu iegāde no ārvalstīm, ja tiek nodrošināta pilnīga atbilstība normatīvo aktu regulējumam. Proti:
1. Ir jādefinēts, kas ir 'izņēmuma gadījums', kurš to izvērtē, kādā kārtībā un cik lielā apjomā un termiņā drīkst zāles iepirkt. Būtu jāprecizē, ka ZVA veic ekspertīzi un pēc ekspertīzes apomaksas pieņem lēmumu par izņēmuma gadījumu un nosaka ierobežotu zāļu daudzumu, kas šādā kārtībā var tikt ievest, pie nosacījuma, ka Latvijā zāles vai to analogi nav pieejami un ir pārbaudīta informācija par to, ka zāļu piegādes tuvākā laikā netiks atjaunotas.
Tāpat ir jāpredz, ka šādi iepirkumi ir nekavējoties jāpārtrauc, ja ražotājs, nereģistrētu zāļu izplatītājs, vai paralēlais importētājs ir nodrošinājis zāļu pieejamību.
2. Jānosaka, ka zāļu importa/paralēlā importa gadījumā jāievēro visi saistošie normatīvie akti, kādus ievēro vietēji komersanti, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus.
3. Jāpredz, kas un kādā kārtībā izņems nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļauju. Vai šajā gadījumā Slimnīca maksās par atļauijas saņemšanu, jeb komersants, kas piegādās zāles. Ja ārvalstu komerstants tiek atbrīvots no šīm maksām, tad saskaņā ar vienlīdzības principu arī vietējie komersanti ir atbrīvojami no šādām administratīvām izmaksām, kas kavē un apgrūtina zāļu piegādi pacientiem.
4. Valsts valodas likums noska, ka visai informācijai, kas saistīta ar veselību ir jābūt Latviešu valodā, tādēļ būtu obligāti pievienojama zāļu lietošanas instrukcvija Latviešu valodā.
5. Šo zāļu cena, identiski kā Latvijas komersantiem, nedrīkst būt augstāka par zāļu reģistrācijas apliecības turētāja vai tā pilnvarotā pārstāvja (turpmāk – zāļu ražotājs) Zāļu valsts aģentūrā iesniegto attiecīgo zāļu realizācijas cenu Latvijā. Tātad šādas zāles ir izplatāmas bez uzcenojuma, lai negodīgi komersanti neizmantotu šo likuma punktu tādā veidā, kas ļauj izvairīties no 2005.gada 25.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem" noteiktajiem zāļu uzcenojumiem. Nav pieļaujama situācija, kurā valsts struktūras vai slimnīcas var iepirkt medikamentus bez šī ierobežojuma, radot negodīgu konkurenci un ārvalstu uzņēmumiem īpaši labvēlīgus komercdarbības apstākļus, izšķērdējot finanšu līdzekļus. 
6.Skaidri jānodefinē, kurš risina kvalitātes problēmas, nodrošina sertifikātus, sagatavo drošuma materiālus, iesniedz paraugus testēšanai utt.

Medikamentu iepirkums ārvalstīs nedrīkst kļūt par ierastu praksi, apejot reģistrācijas procesus un zāļu cenu veidošanas politiku.
Šādiem iepirkumiem ir jānotiek stingrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, lai nodrošinātu maksimālu procedūras caurspīdību un nodrošinātu iespsējas visiem interesentiem piedalīties ieprikumā, tādā veidā mazinot jebkādus iespējamos korupcijas riskus, jo visos gadījumos, kad ierobežots personu loks pieņem lēmumus par ieprikumu līgumu slēgšanu, pastāv nopietns korupcijas risks.


 

-