Atzinums

Procesu vienkāršošana un administratīvā sloga būtiska samazināšana.
Zinātnes universitātes, kuras īsteno akreditēta studiju virziena "Veselības aprūpe" studiju programmas, ir ar atbilstošu augstas kvalitātes satura izstrādes un kvalificētu mācībspēku kapacitāti veselības aprūpes jomā. Šo universitāšu profesionālās pilnveides un tālākizglītības pasākumu saturs tiek veidots, balstoties uz īstenoto studiju programmu zināšanu bāzi un pētniecības procesos radītajām zināšanām, kā arī mācībspēku akadēmisko un profesionālo kompetenci, kas ietver gan pieredzi veselības aprūpes praksē, gan pedagoģisko kompetenci, gan zinātnisko darbību. Tādējādi šīm programmām kvalitātes uzraudzība jau tiek nodrošināta studiju virziena akreditācijas ietvaros, zinātnisko rezultātu novērtēšanas procesos, kā arī saskaņā ar institūcijas iekšējiem kvalitātes nodrošināšanas procesiem. Papildu saskaņošana sertifikācijas institūcijā ir lieks administratīvais slogs, ņemot vērā, ka saskaņošanas process dublē kvalitātes procedūras, kā arī kavē operatīvu reaģēšanu uz nozares aktualitātēm. Turklāt, gadījumos, ja tiek īstenots multidisciplinārs pasākums, saskaņošana ir vēl administratīvi sarežģītāka, ņemot vērā nepieciešamību mācību programmu saskaņot vairākās sertifikācijas institūcijās.
Valsts deleģēta funkcija zināšanu pārnesei, tostarp mūžizglītības procesu īstenošanā.
Saskaņā ar Augstskolu likumu[1] zinātnes universitātēm jau šobrīd ir deleģēta funkcija mūžizglītības procesu īstenošanai. Savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam[2] īpaši uzsver augstskolu lomu mūžizglītības nodrošināšanā.

[1] Augstskolu likums. https://likumi.lv/ta/id/37967, 31 panta 2. punkta 3. apakšpunkts.

[2] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/324332, 2.1.3. uzdevums.
 

Universitātes, kas īsteno veselības aprūpes studiju programmas, ir būtiski akadēmiskie un zinātniskie centri, kuros tiek attīstīta uz pierādījumiem balstīta medicīna. Tās regulāri organizē augsta līmeņa starpdisciplināras konferences, kurās piedalās gan akadēmiskais personāls, gan praktizējoši speciālisti un organizēto konferenču saturs, kvalitāte un mērķauditorija ir līdzvērtīga ārstniecības personu sertifikācijas institūciju un klīnisko universitātes slimnīcu izglītības iestāžu organizētajām. Papildus jāuzsver, ka ārstniecības personu sertifikācijas institūciju organizētajos tālākizglītības pasākumos būtiska loma ir tieši zinātnes universitāšu docētājiem un pētniekiem, kuri tiek regulāri piesaistīti kā lektori, eksperti un satura veidotāji. Tas apliecina, ka akadēmiskās institūcijas jau šobrīd nodrošina šo pasākumu zinātnisko kvalitāti un saturisko pienesumu. Ņemot vērā minēto, neredzam pamatojumu šajā aspektā iekļaut tikai ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas un klīnisko universitātes slimnīcu izglītības iestādes.