Atzinums

AS "Sadales tīkls" (ST) ir izskatījusi Satiksmes ministrijas precizēto noteikumu projektu un uztur iepriekš izteikto viedokli par noteikumu projekta 10. redakciju. Kā to norādījusi Satiksmes ministrija, tad atšķirīga maksas aprēķināšanas kārtība, kas tiek piemērota, gadījumos, ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu piemērošanu attiecīgajā jomā. Šāds papildu regulējums iekļauts, ar mērķi izvairīties no situācijām, kad tas varētu tikt kvalificēts, kā iespējamais valsts atbalsts komersantam. ST norāda, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslas turētāja pienākums ir ievērot valsts atbalsta tiesisko regulējumu un tā pienākums ir zemi iznomāt atbilstoši normatīvajiem aktiem, līdz ar to nav pamatoti izmaksas, kas saistītas ar neatkarīgu vērtētāju piesaisti, attiecināt un uzlikt par pienākumu kompensēt komersantam. ST iebilst, ka minētās izmaksas būtu jāsedz komersantam.

-

AS "Sadales tīkls" (ST) ir izskatījusi Satiksmes ministrijas precizēto noteikumu projektu un uztur iepriekš izteikto viedokli par noteikumu projekta 12. punkta redakciju.
Kā to norādījusi Satiksmes ministrija, Dzelzceļa likums un tam pakārtotie tiesību akti nosaka  kādiem mērķiem ir paredzēta dzelzceļa zemes nodalījuma josla, bet nenorāda un neregulē kārtību, kas veic inženierbūvju pārvietošanu un par kādiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka Dzelzceļa likumā nav paredzēta speciālā kārtība, tad ir piemērojams vispārējais regulējums, kas ir ietverts Enerģētikas likuma 23. panta otrajā daļā. Enerģētikas likuma 23. panta otrā daļa skaidri nosaka pienākumu Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem. Līdz ar to, ST ieskatām noteikumu projekta 12. punkta redakcijas ir pretrunā ar juridiski augstāku tiesību normu. Apstāklis, ka Dzelzceļa likums un tam pakārtotie tiesību akti nosaka primāro zemes lietošanu un izmantošanu, nevar automātiski prezumēt, ka likumdevējs būtu vēlējies arī noteikt atšķirīgāku esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanas kārtību. Ja likumdevējs to būtu vēlējies, tad tas to noteiktu Dzelzceļa likumā kā speciālu normu.
Atbilstoši noteikumu projekta 5. punktam dzelzceļa zemes nodalījuma joslas turētājam ir plaša rīcības brīvība vienpusēji atkāpties no līguma neatlīdzinot nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Līdz ar to šādos gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma joslas turētājs atkāpsies no līguma inženierbūves īpašniekam būs pienākums par saviem līdzekļiem pārvietot minētās inženierbūves. Saskaņā ar Dzelzceļa likumu dzelzceļa zemes nodalījuma josla ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa, kura atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi" 7.1.apakšpunktam var tikt izmantota elektropārvaldes vai komunikāciju līniju, būvju un iekārtu izvietošanai. ST savu elektroapgādes objektu izbūvei vai pārbūvei gar dzelzceļa sliedēm izmanto dzelzceļa zemes nodalījuma joslas gadījumos, kad tās jāšķērso vai elektroapgādes objekta ierīkošanai nav iespējams izmantot citiem īpašniekiem piederošu zemi.
ST saskaņā ar 10 gadu attīstības plānu nosaka stratēģiskos mērķus attiecīgajam periodam un savus kapitālieguldījumus konkrētos projektos, pieejamos resursus un rīcību šo resursu izlietošanai plāno trīs gadu periodam. Enerģētikas likumā ietvertais princips veiksmīgi darbojas un, ja rodas nepieciešamība pārvietot kāda cita inženiertīklu turētājam piederošu objektu, ST līdzīgi kā citi inženiertīklu turētāji šādas izmaksas savlaicīgi plāno un iekļauj attiecīgā projekta budžetā.
Līdz ar to noteikumu projekta 12.punkts tā esošajā redakcijā var radīt papildus neplānotas un neprognozējamas izmaksas ST kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas Latvijas valsts interesēs un kurā valstij pastarpināti pieder 100% kapitāla daļas. Bez tam saskaņā ar Enerģētikas likuma 5.panta pirmo daļu ST ir regulējams komersants, kura elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ST ieskatā noteikumu projekta 12 .punktā minētā norma rada juridisku nekonsekvenci ar  juridiski augstāku  normu. Šāds ekonomikas ministra atsevišķais viedoklis norādīts arī Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija sēdes protokolā Nr.30 (46.§, 2.punkts) http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2017-06-13#46.

-