Atzinums

Projekta ID
23-TA-1437
Atzinuma sniedzējs
Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija
Atzinums iesniegts
03.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
VI Veselības ministrijas piedāvātie risinājumi pacientu tiešo maksājumu par zāļu iegādi samazināšanai 


1. risinājums (neatbalstāms): atlikt jebkuru izmaiņu veikšanu, saglabājot situāciju nemainītu.
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: tiek nodrošināta stabilitāte komersantiem. Visi tirgus mehānismi, kas aprobēti praksē darbojas tāpat kā līdz šim. Visiem zināmi darbības mehānismu trūkumi un priekšrocības.
 
Riski: 2022.gada un 2023.gada pirmās puses ļoti augstās inflācijas un joprojām salīdzinoši augstās inflācijas rezultātā ir būtiski pazeminājusies un turpina pazemināties pacientu pirktspēja, kas ir samazinājusi un turpina samazināt zāļu pieejamību. Tādējādi saglabājot esošo situāciju bez izmaiņām ar augstu ticamības pakāpi var prognozēt, ka negatīvi tiks ietekmēts pacientu veselības stāvoklis, pāragras mirstības rādītāji palielināsies, kvalitatīvi nodzīvotu gadu skaits samazināsies, pieaugs hospitalizācijas un invaliditātes gadījumu skaits, pieaugs ar smagām, hroniskām slimībām slimojošu pacientu skaits un slimošanas ilgums, pieaugs izdevumi par veselības aprūpi stacionāros un kopumā, samazināsies darbspējīgā vecuma iedzīvotāju produktivitāte, ilgtermiņā negatīvi ietekmējot valsts ekonomiskos un finanšu rādītājus.  

LFAA konceptuāli atbalsta 1.risinājumu. Saskaņā ar LFAA biedru sniegto informāciju, aptiekas no kompensējamo medikamentu sistēmas apkalpošanas nepelna, taču sabalansē savu darbību, izmantojot praksē aprobētus tirgus mehānismus, kas nodrošina stabilitāti gan komersantiem, gan farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem - iedzīvotājiem. Inflācijai ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju, preču un pakalpojumu pašizmaksu, pieaug arī zāļu uzglabāšanas, loģistikas un izplatīšanas, kā arī farmaceitiskās aprūpes izmaksas: ja šādos apstākļos notiks preču un pakalpojumu cenu mazināšana uz komersantu rēķina, neaudzējot Kompensējamo zāļu sarakstu nepaplašinot diagnožu skaitu, iedzīvotāji un ārstniecības iestādes vienlaikus ar finansiālo nepieejamību un var saskarties arī ar fizisku zāļu nepieejamību. Ja valsts rīkosies pretēji ekonomikas pamatprincipiem un ar administratīvām metodēm samazinās  preču un pakalpojumu cenas zem pašizmaksas vērtības, preču izplatīšana un pakalpojumu sniegšana var kļūt zaudējumus nesoša un komersanti var neizvēlēties izplatīt nerentablas preces un sniegt pakalpojumus - radīsies deficīts, taču,  brīdī, kad tas tiek attiecināts uz sabiedrības veselībai nepieciešamām (aptieku) precēm un farmaceitisko aprūpi, šāda situācija var apdraudēt valsts drošību. 

2. risinājums veikt turpmāk minētos pasākumus:

pasākums – pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem:
pirmā daļa - noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā;

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: iespējams nodrošināt, ka zāļu cenas tiek samazinātas un par zālēm kopumā netiek pārmaksāts; 

Riski: iespējama medikamentu neienākšana zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu. 

LFAA neatbalsta cenu sasaistīšanu ar Lietuvu un Igauniju, kamēr vien Latvijas nodokļu sistēma un KZS apjoms nebūs analogs Igaunijas un Lietuvas  KZS. Tāpat būtu jāievieš pasākumi, lai darbaspēka izmaksas Latvijā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā. Citējot izziņas daļu: “Ņemot vērā salīdzinošo zāļu tirgus lielumu Baltijas valstīs un to, ka Kompensējamām zālēm Latvijā tiek tērēts vismaz par 30% mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs un tādēļ liela daļa pacientu daļu zāļu spiesti pirkt, maksājot par zālēm pilnā apmērā”, valstij jāņem vērā, ka lielie iedzīvotāju maksājumi par medikamentiem un tas, ka “spiesti pirkt” dārgāk, radušies tāpēc, ka Latvijā ir salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, šaurs kompensējamo medikamentu un tajā iekļauto diagnožu saraksts – t.i.veselības ministrija iebilst pret pašas radīto sistēmu.

otrā daļa - noteikt, ka bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā;

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: iespējams nodrošināt, ka zāļu cenas tiek samazinātas un par zālēm kopumā netiek pārmaksāts; 
 
Riski: iespējama medikamentu neienākšana zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu. 

LFAA iebilst pret 2.risinājuma 1.pasākuma otro daļu, jo nav rīku, kā nodrošināt to, lai visās Baltijas valstīs ražotāja deklarētā zāļu cena būtu vienāda. Vai, ja deklarētās zāļu cenas atšķirsies, zāles tiks izslēgtas no zāļu reģistra?

trešā daļa  - noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā;

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:
 
Ieguvumi: iespējams noteikt samērīgu un ar Lietuvu un Igauniju salīdzināmu maksu par starpnieku pakalpojumiem zāļu aprites ķēdē; 

Riski: iespējami zāļu loģistikas traucējumi. 

LFAA neatbalsta, jo situācijas trīs valstīs  - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav ne identiskas, ne analogas - pašu(augstāk) atzītais sašaurinātais KZS, nodokļu sistēmu nesakritības starp kaimiņvalstīm u.c. faktori nosaka atšķirību predispozīciju. Aptiekā uzcenojumi ir izdzīvošanas jautājums - aptiekai jāstrādā saskaņā komerclikumu, kurš nosaka uzdevumu - peļņu. Turklāt - aptieku pakalpojums nav uzskatāms par starpniekpakalpojumu, bet veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, kas nodrošina farmaceitisko aprūpi.

ceturtā daļa - noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā;

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: pacienti par kompensējamām zālēm ārpus kompensācijas sistēmas maksās mazāk. Uzlabota zāļu finansiālā pieejamība sekmēs Pamatnostādnēs minēto sabiedrības veselības politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Riski: iespējama kompensējamo zāļu cenu palielināšanās.

Neatbalstām. Aicinām valsti iekļaut KZS tās diagnozes, kurām zāles šobrīd netiek apmaksāts, bet Lietuvā un Igaunijā tiek apmaksātas no valsts budžeta. Aicinām iekļaut KZS sarakstā visas tās pašas zāles, kas ir iekļautas Igaunijas un Lietuvas KZS sarakstā, jo saraksti atšķiras.

________
2.pasākums – nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt iespēju pārskatīt PVN likmi zālēm, nosakot PVN likmi recepšu zālēm 5% apmērā.
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un pacientu maksājumi par zāļu iegādi. Uzlabota zāļu finansiālā pieejamība sekmēs Pamatnostādnēs minēto sabiedrības veselības politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Riski: uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes var neizjust.

LFAA atbalsta 2.pasākumu. Likme, kas ir spēkā, dārgo medikamentu sadaļā vēl vairāk sadārdzina zāļu iegādes iespējas pacientiem un daudzkārt pārsniedz lieltirgotavas un aptiekas kopējos piecenojumus.
___________
3. pasākums - samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, nosakot maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm 250,00 euro kalendārajā gadā, un ieviešot SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm.

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: samazināts pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm, uzlabota zāļu finansiālā pieejamība, kas sekmēs Pamatnostādnēs minēto sabiedrības veselības politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Riski: ietekme uz valsts budžetu.

LFAA konceptuāli atbilsta 3. pasākumu 

4. pasākums - uzlabot kompensējamo zāļu, t.sk. onkoloģijā un hematoloģijā, finansiālo pieejamību pacientiem, tādējādi sekmējot Pamatnostādnēs izvirzītos sabiedrības veselības mērķus.

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: uzlabota zāļu finansiālā pieejamība sekmēs šādu Pamatnostādnēs minēto sabiedrības veselības politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:
samazināta mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v.;
palielināta novērotā piecu gadu izdzīvotība onkoloģijas pacientiem;
samazināta mirstība no ļaundabīgiem audzējiem līdz 64 g.v.;
palielināts pacientu skaits, kas saņem medikamentus no KZS reto slimību ārstēšanai;
samazinās mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars no kopējiem veselības izdevumiem;
samazināti profilaktiski novēršamās mirstības rādītāji uz 100 000 iedz.;
samazināti medicīniski novēršamās mirstības rādītāji uz 100 000 iedz.
Riski: ietekme uz valsts budžetu.

LFAA atbalsta 4.pasākumu par zāļu pieejamības veicināšanu un papildus līdzekļu piešķiršanu onkoloģijas un hematoloģijas pacientiem, vienlaikus paredzot konceptuālajā ziņojumā konkrētu finansēšanas plānu, lai pacienti varētu saņemt valsts atbalstu zāļu iegādes izdevumu segšanai, vai sniedzot konkrētu rīcības aprakstu, kā tiks īstenot šis pasākums un kāds tieši atbalsta apmērs tiks piemērots.


5. pasākums - veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai. Palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neatkarību profesionālo pienākumu veikšanā.

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: sabiedrības labāka izpratne par racionālu zāļu lietošanu samazinās kopējos pacientu un mājsaimniecību izdevumus par tādu zāļu lietošanu, kas nav medicīniski pamatota un nepieciešama veselības stāvokļa uzlabošanai, panākot Pamatnostādnēs minēto sabiedrības veselības politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju uzlabošanu.

Riski: ņemot vērā lielo aptieku skaitu un ekonomisko nepieciešamību nodrošināt to darbības rentabilitāti, aptieku īpašnieki ir ieinteresēti pēc iespējas vairāk pārdot bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kas var negatīvi ietekmēt farmaceita profesionālo neatkarību veselības pakalpojumu (farmaceitiskās aprūpes) sniegšanā. Šī iemesla dēļ ir jāparedz farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma finansēšanas modelis, kas nodrošinātu farmaceita neatkarību un stiprinātu iedzīvotāju izpratni par veselības aprūpi.

LFAA konceptuāli atbalsta 5.pasākumu, ar piebildi, ka šis pasākums viennozīmīgi radīs administratīvu slogu farmaceitam, jo tas no valsts netiek apmaksāts - farmaceits darbojas komercstruktūrā. Šādam visnotaļ nepieciešamam solim nav veikts administratīvā sloga un izmaksu aprēķins. LFAA aicina papildināt šo anotāciju ar aprēķinu un finansēšanas apmēru un kārtību.
 
Piedāvātā redakcija
.