Atzinums

1. Ministru kabinets ir publiska persona. Publiskā persona ir sabiedrības gribas iemiesojums, kas iegūst juridisku formu. Tas ir sabiedrības paša organizēts mehānisms, lai:
- Nodrošinātu kopīgu dzīvi un drošību;
- Īstenotu taisnīgumu;
- Aizsargātu vājāko;
- Saskaņotu individuālās un kopējās intereses.
Tādēļ publiskā persona (Ministru kabinets) nav virs sabiedrības, bet tā ir sabiedrības radīta, kam jākalpo sabiedrības interesēm.

Ja publiskā persona kalpo sev vai šaurai interešu grupai, nevis tautai, tad tā zaudē savu leģitimitāti.

2. Publiskās personas radītajām likuma normām un likumiem sabiedrības interesēm jābūt pakārtotiem pilsoņu un tautas interesēm:
- Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka visa vara valstī, arī likumdevēja un izpildvara, darbojas tautas vārdā un tās interesēs.
- Ministru kabineta noteikumi, likumi un likuma normas ir tiesību akti, kas atvasināti no tautas dotās varas. Tādēl tiem jābūt pakārtotiem pilsoņu, tautas un sabiedrības kopējām interesēm, nevis atsevišķu grupu vai varas turētāju vajadzībām;
- Šo principu papildina Satversmes 64.pants, kas nosaka, ka likumdošanas vara pieder Saeimai un tautai. Tātad, ja tiek pieņemts jebkāds normatīvais akts, tam jābūt atbilstošam tautas gribai un Satversmei.
Ja tas tiek pārkāpts (ja normatīvie akti kalpo tikai šaurām grupu interesēm), tad šādi normatīvie akti var tikt pārsūdzēti vai atzīti par neatbilstošiem Satversmei, ko izvērtē Satversmes tiesa.

3. No Satversmes viedokļa tauta ir valsts suverēnā vara un valsts institūcijas drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus un normatīvos aktus, kas ir tautas interesēs. Tas nozīmē, ka:
- Ārvalstu investoru intereses, starptautiskie līgumi vai ekonomiskās saistības nedrīkst būt pārākas par Latvijas pilsoņu, tautas un sabiedrības interesēm;
- Valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības labklājību, drošu vidi, nacionālo identitāti un demokrātiju, pat, ja tas nozīmē noteikt ierobežojumus ārvalstu ekonomiskajām aktivitātēm;
- Šo principu nostiprina Satversmes 1., 2., 68. un 116.pants, kas uzsver valsts suverenitāti, tautas varu un pamattiesību aizsardzību.
Tātad, jebkurš starptautisks līgums, vienošanās par investīcijām vai normatīvais akts, kas dod priekšroku ārvalstu vai atsevišķu sabiedrības grupu  interesēm, pretēji tautas interesēm, var tikt uzskatīts par esošu pretrunā Satversmei un tiesiskuma principiem.

4. Balstoties uz augstāk rakstīto informāciju, kas izskaidro valsts, tautas, sabiedrības un valsts pārvaldes būtību, atgādinu, ka Jūsu lēmumiem, izstrādātajiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem jābūt atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas tautas interesēm. Tiesību normām un Likumiem ir jābūt hierarhiski pakārtotiem – Nerakstītās dabiskās tiesības, kuras pastāv pirms likuma, Satversme (konstitūcija), Starptautiskie līgumi, Likumi, Tiesību normas.

5. Lēmumu par VES "Kurzeme" akceptu vai neakceptu, aicinu pieņemt ievērojot Latvijas Republikas Satversmi (valsts konstitūciju)!
 
6. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, vēršam Jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem notikumiem:

- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību.  Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)

- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura   iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to  radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.

7. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!

8. Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.

9. Aicinām neakceptēt VES "Kurzeme" būvniecību Saldus un Kuldīgas novados, jo IVN process un Ziņojums, kas sagatavots uz tādas normatīvo aktu bāzes, kāda tā ir šobrīd Eiropā un Latvijā, un vienpusīgi attīstītāju piedāvātie ārzemju pētījumi negarantē valsts iedzīvotājiem to veselībai drošu un nekaitīgu vidi.

-