Projekta ID
22-TA-419Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
28.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk arī EM) sagatavoto projektu “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros”” (turpmāk Projekts) un izsaka šādu viedokli:
LDDK pilnībā piekrīt Anotācijā minētajai OECD 2020.gada 17.jūnija sadarbības projekta “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā” minētajam, Latvijā ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā, savukārt ir pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu. Tādēļ Projekts kopumā ir atbalstāms.
Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz šādiem faktoriem:
Vairāk nekā trešā daļa no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību norāda uz neapmierinošiem dzīvokļu apstākļiem, tostarp norādot uz šādām pozīcijām:
nav iebūvētas vannas vai dušas;
nav ūdensklozeta tualetes;
pārāk tumšs, maz dienas gaismas;
tekošs jumts;
mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati;
trupe logu rāmjos vai grīdās[1].
Projekts ir laba un nepieciešama iniciatīva, bet vienlaikus tas pēc būtības ir iejaukšanās tirgū ar relatīvi nelielu skaitu subsidētu mājokļu, kas kopumā nerisina kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām mājsaimniecībām, kuras šobrīd dzīvo šim kritērijam neatbilstošos mājokļos.
Ņemot vērā, ka mājokļu augsto izmaksu dēļ valsts nevar nodrošināt kvalitatīvus mājokļus visām tām mājsaimniecībām, kuras šobrīd dzīvo šim kritērijam neatbilstošos mājokļos, vienlaikus ar iejaukšanos tirgū ar subsidētiem mājokļiem, kas būtu pieejami ļoti nelielai daļai mājsaimniecību, valstij ir jānovērš visi tie nosacījumi, kas šobrīd apgrūtina mājokļu tirgu un iedzīvotāju iespējas pašiem uzlabot savus mājokļu apstākļus.
LDDK ieskatā ir jāizvērtē tie iemesli, kas šobrīd veicina tirgus nepilnības pastāvēšanu, un iespēju robežās ir jānovērš valsts noteiktie apgrūtinājumi tirgus funkcionēšanai.
LDDK vērš uzmanību uz šādiem valsts noteiktiem mājokļu tirgu ierobežojošiem faktoriem:
Iedzīvotājiem, kuri izīrē sev piederošus mājokļus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (efektīvā likme 10%, kas sadārdzina īres maksu par 11% un rada izīrētājam papildus administratīvo slogu).
Augsts nekustamā īpašuma nodoklis par mājokļiem un tiem piekrītošo zemi.
Iedzīvotājiem, kuri atsavina sev piederošus mājokļus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mājokļa “vērtības pieauguma”. Atsevišķie izņēmumi mazina, bet pilnībā nenovērš šī faktora negatīvo ietekmi uz mājokļu apriti un mājsaimniecību iespējām uzlabot mājokļa apstākļus.
Zemesgrāmatu nodeva par dzīvokļa īpašuma tiesību reģistrāciju ir relatīvi augsta.
Mājokļu, tostarp vienģimeņu māju būvei, kā arī funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanai ir augsts administratīvais slogs.
Rezultātā mājokļu būvniecības tempi Latvijā ir nepietiekami, savukārt jau esošo mājokļu aprite ir lēna un neefektīva (daļa īpašumu pietiekami ātri neatrod labāko pielietojumu). Šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē arī uzņēmējdarbību.
LDDK ieskatā ir nepieciešams izanalizēt mājokļu būvi, apriti un īres tirgu ierobežojošos faktorus, kā arī piedāvāt instrumentus mājokļu īres tirgus funkcionēšanas uzlabošanai. Situācija, kad valsts no vienas puses ar augstiem nodokļiem un nodevām apgrūtina mājokļu tirgu, un no otras puses ienāk tirgū ar subsidētiem mājokļiem, tirgus ekonomikā nav labs risinājums. Valstij ir jādara viss iespējamais, lai novērstu tirgus apgrūtinājumus, savukārt mājokļu subsīdijām vajadzētu būt orientētām tikai uz īpašām sociālajām grupām, kuras arī labi funkcionējošā, valsts neapgrūtinātā tirgū kaut kādu īpašu iemeslu dēļ tomēr nespēj pašas nodrošināt sev nepieciešamo mājokli.
[1] CSP datubāze: NNN060. Iedzīvotāju īpatsvars, kas norādīja uz atsevišķiem neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (procentos) 2005 – 2020.
LDDK pilnībā piekrīt Anotācijā minētajai OECD 2020.gada 17.jūnija sadarbības projekta “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā” minētajam, Latvijā ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā, savukārt ir pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, kā rezultātā mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu. Tādēļ Projekts kopumā ir atbalstāms.
Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz šādiem faktoriem:
Vairāk nekā trešā daļa no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību norāda uz neapmierinošiem dzīvokļu apstākļiem, tostarp norādot uz šādām pozīcijām:
nav iebūvētas vannas vai dušas;
nav ūdensklozeta tualetes;
pārāk tumšs, maz dienas gaismas;
tekošs jumts;
mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati;
trupe logu rāmjos vai grīdās[1].
Projekts ir laba un nepieciešama iniciatīva, bet vienlaikus tas pēc būtības ir iejaukšanās tirgū ar relatīvi nelielu skaitu subsidētu mājokļu, kas kopumā nerisina kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām mājsaimniecībām, kuras šobrīd dzīvo šim kritērijam neatbilstošos mājokļos.
Ņemot vērā, ka mājokļu augsto izmaksu dēļ valsts nevar nodrošināt kvalitatīvus mājokļus visām tām mājsaimniecībām, kuras šobrīd dzīvo šim kritērijam neatbilstošos mājokļos, vienlaikus ar iejaukšanos tirgū ar subsidētiem mājokļiem, kas būtu pieejami ļoti nelielai daļai mājsaimniecību, valstij ir jānovērš visi tie nosacījumi, kas šobrīd apgrūtina mājokļu tirgu un iedzīvotāju iespējas pašiem uzlabot savus mājokļu apstākļus.
LDDK ieskatā ir jāizvērtē tie iemesli, kas šobrīd veicina tirgus nepilnības pastāvēšanu, un iespēju robežās ir jānovērš valsts noteiktie apgrūtinājumi tirgus funkcionēšanai.
LDDK vērš uzmanību uz šādiem valsts noteiktiem mājokļu tirgu ierobežojošiem faktoriem:
Iedzīvotājiem, kuri izīrē sev piederošus mājokļus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (efektīvā likme 10%, kas sadārdzina īres maksu par 11% un rada izīrētājam papildus administratīvo slogu).
Augsts nekustamā īpašuma nodoklis par mājokļiem un tiem piekrītošo zemi.
Iedzīvotājiem, kuri atsavina sev piederošus mājokļus, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no mājokļa “vērtības pieauguma”. Atsevišķie izņēmumi mazina, bet pilnībā nenovērš šī faktora negatīvo ietekmi uz mājokļu apriti un mājsaimniecību iespējām uzlabot mājokļa apstākļus.
Zemesgrāmatu nodeva par dzīvokļa īpašuma tiesību reģistrāciju ir relatīvi augsta.
Mājokļu, tostarp vienģimeņu māju būvei, kā arī funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanai ir augsts administratīvais slogs.
Rezultātā mājokļu būvniecības tempi Latvijā ir nepietiekami, savukārt jau esošo mājokļu aprite ir lēna un neefektīva (daļa īpašumu pietiekami ātri neatrod labāko pielietojumu). Šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē arī uzņēmējdarbību.
LDDK ieskatā ir nepieciešams izanalizēt mājokļu būvi, apriti un īres tirgu ierobežojošos faktorus, kā arī piedāvāt instrumentus mājokļu īres tirgus funkcionēšanas uzlabošanai. Situācija, kad valsts no vienas puses ar augstiem nodokļiem un nodevām apgrūtina mājokļu tirgu, un no otras puses ienāk tirgū ar subsidētiem mājokļiem, tirgus ekonomikā nav labs risinājums. Valstij ir jādara viss iespējamais, lai novērstu tirgus apgrūtinājumus, savukārt mājokļu subsīdijām vajadzētu būt orientētām tikai uz īpašām sociālajām grupām, kuras arī labi funkcionējošā, valsts neapgrūtinātā tirgū kaut kādu īpašu iemeslu dēļ tomēr nespēj pašas nodrošināt sev nepieciešamo mājokli.
[1] CSP datubāze: NNN060. Iedzīvotāju īpatsvars, kas norādīja uz atsevišķiem neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (procentos) 2005 – 2020.
Piedāvātā redakcija
-