Atzinums

LTRK iebilst paredzētās kompensācijas apjomam un kompensācijas modelim, uz kuru var pretendēt zemes īpašnieks, tā kā tas nav samērīgs ar aprobežojumu, kurš savā būtībā ietver konfiscējošu raksturu. Tā kā, pārņemot Direktīvas prasības, Direktīvai jāiekļaujas Latvijas republikas tiesību sistēmā, norādām, ka likumdevējam un valsts institūcijām ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā (skatīt Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).
Zemes īpašniekiem ir bijis pamats paļauties uz tiesībām izmantot savu īpašumu atbilstoši augstākajam ekonomiskajam labumam, saskaņā ar likumu (līdz ar to - atbilstoši sabiedrības interesēm). Latvijas republikā normatīvajā regulējumā ir noteikti zemes lietošanas mērķi, atbilstoši zemes vienības veidam, kas savukārt nostiprināts plānošanas dokumentos uz teritoriju zonējumos, kas ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības. Ņemot vērā Satversmes tiesas praksi, teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana (skatīt Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Tai pat laikā šis plānojums un lietošanas mērķi rada paļāvību personai, tā lietā Nr.2009-09-03 Satversmes tiesa norāda: “Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka teritorijas plānojums grozīts bez pietiekama pamatojuma. Rīgas dome papildus šā sprieduma 16. punktā minētajiem nav norādījusi nekādus citus apsvērumus, kurus tiesa varētu atzīt par pamatu Zemesgabalam noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšanai. Tātad plānotās (atļautās) izmantošanas grozīšana neatbilst arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktā ietvertajam pēctecības un nepārtrauktības principam.” Atzīstot tiesisko paļāvību uz tālākās izmantošanas tiesībām un nepieciešamību pietiekami pamatot noteiktos aprobežojumus. LTRK ieskatā īpaši svarīgi, tas ir izmantošanas veidos, kur ekonomiskā vērtība veidojās ilgā laika posmā, piemēram, meža zemēs, kur, atbilstoši Meža likumam 9.panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tiek noteikti kritēriji, kad galvenā cirte ir atļauta (atkarībā no valdošās koku sugas un galvenās cirtes vecuma un bonitātes). LTRK ieskatā no minētās normas secināms, ka piedāvātais risinājums nav samērīgs ar uzliktajiem aprobežojumiem īpašniekam, jo valstij pastāv alternatīvie risinājumi, samazinot aizskārumu zemes īpašniekam.
 

Ņemot vērā minēto, LTRK aicina ministriju vērtēt alternatīvos risinājumus: - Nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Tā kā atbilstoši anotācijai netiek vērtēta sociālekonomiskā ietekme uz iedzīvotājiem un kopienām, šādā veidā tiktu panākts samērīgums, nodrošinot godīgu un taisnīgu atlīdzību, kā arī iespēju aizvietot zaudēto īpašumu citur.- Nekustamā īpašuma brīvprātīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu valsts īpašumā esošu zemes vienību. Atlīdzību var paredzēt ne tikai monetāru, bet arī fizisku, ņemot vērā budžeta iespējas, tomēr, lai valsts varētu izpildīt savas saistības, tā var radīt mehānismu, kurā aizvieto zaudētās saimnieciskās zemes ar līdzvērtīgām no valsts īpašumā esošām. Norādām, ka pamatojoties uz A/S “Latvijas Valsts meži” publiskoto informāciju, tās apsaimniekošanā nodots “LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru kopplatībā, tai skaitā 1.60 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs”. Kā arī pašvaldību īpašumā un citu valsts institūciju īpašumā ir būtisks apjoms, kā lauksaimniecības zemju, tā mežsaimniecībai paredzēto platību.- Ekonomiski pamatotu maksājuma apjoma noteikšanu zemes īpašniekam, kuram liegts gūt ekonomisko labumu no zemes vienības tādu, kādu tas guvis līdz brīdim, kad stājušies spēkā ierobežojumi. Norādām, ka piedāvātais kompensējošais pasākums neatbilst Satversmes 105. panta būtībai, jo tas paredz iespēju pretendēt uz atbalstu, bet ne tā saņemšanu. Kā arī noteiktais atbalsta maksājums nav samērīgs ar faktisko zaudējumu. LTRK norāda, ka, vērtējot publiski pieejamo informāciju par darījumiem ar meža zemi, saimnieciskā meža 1 ha vērtība vidēji sastāda 9219 euro[1]. Noteikumu projektā piedāvātais kompensācijas mehānisms, kas paredz (kvalifikācijas gadījumā) saņemt 196 euro par 1 ha, kas atbilstoši sastāda tikai ~2% no faktiskās zemes vienības vērtības ar mežaudzi, nav samērīgi ar ekonomisko zaudējumu, kuru tas rada zemes īpašniekam. [1] https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kompanija-stiga-rm-par-10-4-miljoniem-eiro-iegadajusies-1128-hektarus-meza-ipasumu.d?id=55725374

LTRK ieskatā noteikumu projekta mērķī jāiekļauj kaut kas vairāk kā pārkāpumu procedūras izbeigšana, proti, tiesību akta mērķī būtu jāatspoguļo arī sabiedrības ieguvumi, īpaši vērtējot samērīgumu tiesību aktu projektiem, kuri nosaka tiesību ierobežojumus indivīdiem. LTRK aicina anotācijā precīzi atspoguļot sabiedrības ieguvumus no jaunu dabas aizsardzību teritoriju noteikšanas.
 

-

LTRK norāda, ka noteikumu projekta anotācijas sadaļā norādīts “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, bet, iepazīstoties ar projektu, šāds izvērtējums nav veikts. Aprakstā norādītā atsauce uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, kura datēta ar 2000.gadu, kaut normatīvs, pēc kura nosakāmas aizsargājamās teritorijas ir izdots 2013.gadā. 2000.gada tiesas spriedums lietā C-371/98 skar 2. panta 3.punktu, pretēji anotācijā norādīto 16. pantu un 24.pantu, kuri līdztekus 2. panta 3. punktam paredz dalībvalstīm nodrošināt plašu alternatīvu izskatīšanu, lai panāktu direktīvā nostiprinātos mērķus. LTRK vērš ministrijas uzmanību uz Padomes Direktīvas 92/43/EEK aktuālā redakcija datēta ar 2013.gadu, 16. panta 1. un 2. punktu, kas nosaka, kārtību, kā valsts var atkāpties no kādas saistību izpildes, tai skaitā ietverot, ja šādu teritoriju izveide radīs tādu sociālekonomisko ietekmi, kura apdraud sabiedrības intereses.
Papildus LTRK norāda, ka no Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping izriet, ka ierobežojums neveikt sociālekonomisku izvērtējumu attiecināms tikai uz teritorijām, kuras dalībvalsts ierosinājusi Eiropas komisijai atzīt, kā nozīmīgas Eiropas savienības kopienas teritorijas.
 

-

Tiesību akta anotācijā norādīts, ka veikts alternatīvu izvērtējums, tomēr apraksta sadaļā norādīts, ka: “Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem.” Ņemot vērā minēto, LTRK ieskatā nepieciešams papildināt anotāciju ar atsauci uz alternatīvu izvērtējumu, to iekļaujot noteikumu projekta anotācijā, vai sniegt skaidrojumu un atsauci uz likumdevēja pieņemtu lēmumu par noteikta scenāriju izvēli.

-