Projekta ID
22-TA-3386Atzinuma sniedzējs
AS "Conexus Baltic Grid"
Atzinums iesniegts
24.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Conexus Baltic Grid) īpašumā ir tādi infrastruktūras objekti, kuri jau ir izbūvēti dzelzceļa nodalījuma joslā vai šķērso to, piemēram, pārvades gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapaskāli, kurus fiziski nevarētu pārvietot ārpus dzelzceļa nodalījuma joslas. Turklāt ir tādas iekārtas, kuras obligāti ir izvietojamas dzelzceļa tuvumā (nodalījumā joslā), lai nodrošinātu paralēli dzelzceļa līnijām esošo pārvades gāzesvadu drošu ekspluatāciju, piemēram, drenāžas aizsardzības stacijas, katoda aizsardzības stacijas.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma normām Conexus Baltic Grid kā energoapgādes komersantam ir šādas tiesības:
1) jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24. pantu (19. panta pirmā daļa);
2) tiesības veikt jebkura sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. [..] Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19. panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu (19. panta 1.2 daļa);
3) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa).
Pieņemot Noteikumu projektu, tajā ietverto noteikumu “ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai” nevarētu piemērot ne tikai tiesību normu kolīziju dēļ, bet arī tehniski nebūtu iespējams veikt dzelzceļa nodalījuma joslā izvietoto inženierbūvju pārvietošanu.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma normām Conexus Baltic Grid kā energoapgādes komersantam ir šādas tiesības:
1) jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24. pantu (19. panta pirmā daļa);
2) tiesības veikt jebkura sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. [..] Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19. panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu (19. panta 1.2 daļa);
3) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa).
Pieņemot Noteikumu projektu, tajā ietverto noteikumu “ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai” nevarētu piemērot ne tikai tiesību normu kolīziju dēļ, bet arī tehniski nebūtu iespējams veikt dzelzceļa nodalījuma joslā izvietoto inženierbūvju pārvietošanu.
Piedāvātā redakcija
Conexus Baltic Grid ierosina noteikumu projekta 9. punktu izteikt šādā redakcijā:
“9. Pārvaldītājs var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai ja tas ir nepieciešams paralēli dzelzceļam vai dzelzceļu šķērsojošo inženierbūvju ekspluatācijas nodrošināšanai.”
“9. Pārvaldītājs var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai ja tas ir nepieciešams paralēli dzelzceļam vai dzelzceļu šķērsojošo inženierbūvju ekspluatācijas nodrošināšanai.”
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
AS "Conexus Baltic Grid" (turpmāk - Conexus Baltic Grid) vērš uzmanību uz to, ka noteikumu projekta 12. punktā paredzētais regulējums ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 23. panta 1.1 un otro daļu. Noteikumu projekta 12. punkts imperatīvā formā uzliek par pienākumu līgumā par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu iekļaut nosacījumu, ka inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Noteikumu projekta 12. punktā paredzētais regulējums nevarēs darboties attiecībā uz energoapgādes komersantiem, kuru darbību regulē Enerģētikas likums, jo atbilstoši minētajam likumam:
1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa);
2) esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem (23. panta otrā daļa).
Noteikumu projekts tiek izdots, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 15. panta otro daļu, kas nosaka šā likuma 6. pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija. Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Dzelzceļa likuma norma neuzliek par pienākumu inženierbūves īpašniekam par saviem līdzekļiem pārvietot savas inženierbūves, ja šāda pārvietošana ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, dzelzceļa pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Savukārt, ja šādu pienākumu paredzēt Ministru kabineta noteikumos, tad tas nebūs spēkā gadījumos, kad likuma līmeņa normatīvais akts paredz atšķirīgu regulējumu.
Tāpat noteikumu projekta 12. punktā nostiprinātais nosacījums ir pretrunā Civillikumā nostiprinātajiem piekrišanas izsniegšanas principiem, proti, ja reiz ir dota piekrišana, tad piekrišanas devējs to nevar vienpusēji atsaukt, ja arī tas šī iemesla dēļ cieš zaudējumus. Tas nozīmē, ja esošās inženierbūves ir ierīkotas dzelzceļa nodalījuma joslā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju, tas vairs nevar to vienpusēji atsaukt un uzlikt par pienākumu inženierbūves īpašniekam atbrīvot dzelzceļa nodalījuma joslu par saviem līdzekļiem.
1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa);
2) esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem (23. panta otrā daļa).
Noteikumu projekts tiek izdots, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 15. panta otro daļu, kas nosaka šā likuma 6. pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija. Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Dzelzceļa likuma norma neuzliek par pienākumu inženierbūves īpašniekam par saviem līdzekļiem pārvietot savas inženierbūves, ja šāda pārvietošana ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, dzelzceļa pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Savukārt, ja šādu pienākumu paredzēt Ministru kabineta noteikumos, tad tas nebūs spēkā gadījumos, kad likuma līmeņa normatīvais akts paredz atšķirīgu regulējumu.
Tāpat noteikumu projekta 12. punktā nostiprinātais nosacījums ir pretrunā Civillikumā nostiprinātajiem piekrišanas izsniegšanas principiem, proti, ja reiz ir dota piekrišana, tad piekrišanas devējs to nevar vienpusēji atsaukt, ja arī tas šī iemesla dēļ cieš zaudējumus. Tas nozīmē, ja esošās inženierbūves ir ierīkotas dzelzceļa nodalījuma joslā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju, tas vairs nevar to vienpusēji atsaukt un uzlikt par pienākumu inženierbūves īpašniekam atbrīvot dzelzceļa nodalījuma joslu par saviem līdzekļiem.
Piedāvātā redakcija
Izslēgt no noteikumu projekta 12. punktu.