Atzinums

Tieslietu ministrija turpina uzturēt iebildumu par to, ka neatbalstam likumprojekta veidošanu kā ietvarlikumu.
Proti, ņemot vērā iepriekš norādīto argumentāciju, uzsveram, ka likumprojektā  trūkst gan finansējuma piešķiršanas kritēriji, gan atbalsta pieļaujamības principi un pēc būtības viss nepieciešamais regulējums atstāts Miniustru kabineta ziņā, tādējādi iespējams pārkāpjot varas dalīšanas principu. Norādām, ka saistībā ar likumprojektu plānots izstrādāt vai groizīt četrus Ministru kabineta noteikumu projektus. Attiecīgi nav saprotams, kāpēc, piemēram, šo noteikumu projektu galvenos darbības principus nevarētu ietvert likumprojektā. Turklāt, aplūkojot citus ar valsts atbalstu saistītus likumus, piemēram, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, secināms, ka ir iespējams izstrādāt salīdzinoši visaptverošu regulējumu likuma līmenī, kas tā apstiprināšanas brīdī Saeimā varētu dot skaidru priekšstatu par tajā ietvertajiem pienākumiem un tiesībām.
Šajā kontekstā būtiski norādīt arī Satversmes tiesas atziņas. Proti, pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam, tomēr šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanu deleģējot Ministru kabinetam vai citām valsts institūcijām (Sk. piemēram. ST Spriedums lietā Nr.2005-03-0306).
Uzsveram, ka aplūkojot likumprojektu, nerodas pārliecība, ka visi svarīgākie jautājumi tiešām atstāti likumdevēja, nevis Ministru kabineta ziņā.

-