Atzinums

Projekta 1. pantā paredzēts, ka "pašvaldības dome nosaka institūciju, kas veic mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli". Projekta anotācijā skaidrots: "Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldība nosaka institūciju, kas veic mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli. Šāda norma nepieciešama, jo, ņemot vērā pašreiz pastāvošo dažādo pašvaldību administratīvo struktūru, dažādām pašvaldībām var būt dažādas iespējas pilnvarot institūciju, kas var veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli. Administratīvās atbildības likuma 115. pantā ir minētas vairākas pašvaldības institūcijas, kuras var veikt pārkāpuma procesu, t.sk. arī par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību neievērošanu, ja to paredzēs saistošie noteikumi. Tādas var būt pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersonas, kā arī pašvaldības policija. Šobrīd pēc reformas tikai noris institūciju izveides process pašvaldībās, līdz ar ko likumā minēt tikai vienu, konkrētu pašvaldības institūciju nevar, ņemot vērā pašreizējās iespējas nodrošināt uzraudzību un kontroli.

Projekta anotācija nesniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc šādam regulējumam vajadzētu būt projektā. Vai tiešām, ja likums noteic konkrētu uzdevumu pašvaldībai, tai nav iespējams pašai noteikt savu iekšējo darba organizāciju (proti, noteikt, kura pašvaldības institūcija to darīs, un vajadzētu likumā ietvert konkrētu pašvaldības institūciju vai arī pilnvarojumu pašvaldībai tādu noteikt)?

Projekta anotācijā minēts Administratīvās atbildības likuma 115. pants. Šajā pantā ir uzskaitītas iestādes, kuru amatpersonas var veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Nav saprotams, kāpēc šeit ir atsauce uz Administratīvās atbildības likumu. Uzraudzība vai kontrole un administratīvā atbildība ir patstāvīgi jautājumi, atšķirīgas tiesiskās attiecības. Dzīvnieku labturības prasību īstenošanu var uzraudzīt vai kontrolēt pavisam citas iestādes (pašvaldības institūcijas).
 

-

Projekta 1. pantā paredzēts, ka "pašvaldība, veicot mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli, ir tiesīga izdot administratīvu aktu, kas nosaka pienākumu noteiktā termiņā novērst pārkāpumu dzīvnieku labturības jomā".

Lūdzam izvērtēt, vai tas nepamatoti neierobežo pašvaldības rīcības brīvību, atstājot iespēju izmantot vienīgi sodošus pasākumus pārkāpuma gadījumā. Projekta anotācijā ir minēts piemērs: "ja suns ir piesiets neatbilstoša garuma ķēdē, pašvaldība izdod administratīvo aktu, kas paredz noteiktā laika periodā dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai suns tiek piesiets atbilstoša garuma ķēdē". Šādā gadījumā tiešām pietiktu, ja administratīvajā aktā noteiktu tikai termiņu, kādā jānovērš pārkāpums. Tomēr ne visi pienākumi normatīvajos aktos ir noteikti detalizēti, precīzi vai kvantitatīvi raksturoti (kā minētā prasība nodrošināt vismaz trīs metrus garu ķēdi).

Ir gadījumi, kad pienākums ir noteikts salīdzinoši abstrakti. Piemēram, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā. Šādos gadījumos varētu būt nepietiekami administratīvajā aktā noteikt vienīgi termiņu. Ja nav saprotams, kas konkrētajā gadījumā ir "pilnvērtīga ēdināšana", tad termiņam pašam par sevi nav nozīmes (turklāt šeit, droši vien, jārīkojas nekavējoties). Lai konkretizētu abstraktu, kvalitatīvām pazīmēm raksturotu pienākumu, varētu būt nepieciešams noteikt arī citus nosacījumus (veidu, kādā novēršams pārkāpums, u. tml.). Vienlaikus jāievēro, ka regulējumam jābūt ilgtspējīgam, proti, piemērojam arī nākotnē iespējamās situācijās (piemēram, ja normatīvajos aktos ietver jaunus pienākumus, uzraudzības regulējumam jābūt tādam, kas efektīvi ļauj īstenot arī jaunos uzraudzības uzdevumus).

Veterinārmedicīnas likuma 8. panta 9. punktā ir noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta valsts inspektoriem ir tiesības uzlikt par pienākumu noteiktajā termiņā novērst neatbilstības, ja ir pārkāptas dzīvnieku veselību, labturību, pārtikas aprites drošumu un higiēnu, kā arī blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti regulējošu normatīvo aktu prasības. Līdzīgi Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22. panta otrās daļas 9. punktā ir noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām ir tiesības uzlikt par pienākumu noteiktā termiņā novērst neatbilstības, ja ir pārkāptas pārtikas (tostarp saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu) apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Saistībā ar konkrēto projektu nav pamata izmantot argumentu, ka nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu regulējumu. Pirmkārt, projekts attiecas uz pašvaldības kompetenci. Otrkārt, katrā likumā ir jānodrošina tā saturam atbilstošs regulējums. Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības uzraudzības un kontroles uzdevumu efektīvu regulējumu. Treškārt, citi likumi ir izmantojami kā paraugi, ko vajadzētu regulēt, taču tāpat katru reizi atkārtoti jāizvērtē regulējuma atbilstība situācijai, tā tiesiskums u. tml. Visbeidzot, tas nav arī jautājums par nepieciešamību ievērot juridisko terminoloģiju vai lietot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. un 2.3. apakšpunkts). Projektā jārisina saturiski jautājumi par pašvaldības rīcības efektīvāko regulējumu.
 

-

Projekta 1. pantā divas reizes ietverts viens un tas pats regulējums par grozāmā likuma 9. panta papildināšanu ar 1.¹ un 1.² daļu. Lūdzam precizēt projektu.

-

Projekta 4. pantā paredzēts: "Personai, kas piedāvā atsavināšanai suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, ir pienākums sludinājumā iekļaut visu obligāti norādāmo informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu."

Projektu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes, kā arī iespējami lakonisku (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.1. un 2.3. apakšpunkts).

Šajā gadījumā varētu paredzēt, ka attiecīgā persona "sludinājumā norāda" (nevis "ir pienākums sludinājumā iekļaut") nepieciešamo informāciju. Proti, minētais regulējums valodnieciski saskaņojams ar projektā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt informāciju attiecībā uz dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju, kas obligāti norādāma sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai.

Tāpat aicinām izvērtēt, vai šajā gadījumā jālieto vārds "obligāti". Ja ir pienākums norādīt noteiktu informāciju, tad šāds pienākums ir jāievēro. Vārds "obligāti" (noteikti, katrā ziņā) tikai šķietami pastiprina prasības saistošo raksturu. Normatīvajos aktos tas nav nepieciešams.
 

-