Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur spēkā visus savus iepriekš sniegtos priekšlikumus (sk. šā gada 7.novembra atzinumu), kuros tika izteikti vairāki aicinājumi attiecīgi precizēt likumprojekta 9.¹panta regulējumu un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīto informāciju, kā arī izteikts aicinājums papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar attiecīgiem statistikas datiem. Taču vienu no šiem iepriekš sniegtajiem priekšlikumiem, kurā tikai izteikts aicinājums Satiksmes ministrijai izvērtēt, vai likumprojekts nebūtu papildināms ar jaunu vienību (pantu), kurā tiktu paredzēta personas saukšana pie administratīvās atbildības par tai noteiktā pienākuma deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā neizpildīšanu, turpmāk vēlamies uzturēt kā iebildumu. Minētais pamatots ar to, ka Iekšlietu ministrija šobrīd nesaredz citu risinājumu, kā vispār panākt to, ka personas izpilda uz tām attiecināmo pienākumu deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā. Tādējādi Iekšlietu ministrija apliecina Valsts policijas gatavību aktīvi līdzdarboties kopīgu mērķu, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu, sasniegšanai. Iekšlietu ministrijas ieskatā formāla ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanas institūta ieviešana ceļu satiksmes drošību Latvijā nekādi neuzlabos.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu (sk. šā gada 7.novembra atzinumu) par nepieciešamību izslēgt likumprojektā piedāvāto 9.¹panta ceturtās daļas regulējumu, kas paredz, ka: "Ja persona nav deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu, to var deklarēt Valsts policija, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus". Iekšlietu ministrija nevar piekrist Satiksmes ministrijas izteiktajam apgalvojumam (pieņēmumam), ka Valsts policijas amatpersonu iesaistīšanās ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanā būs nepieciešama vien atsevišķos gadījumos un ka tā nebūs Valsts policijas amatpersonu ikdienas prakse. Nav saprotams, ar kādiem faktiem šāds Satiksmes ministrijas izteiktais apgalvojums (pieņēmums) tiek pamatots. Iekšlietu ministrijas uzskata tieši pretēji, proti, tā kā ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanas pienākums pamatā ir vērsts uz to, lai minēto transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), piedaloties ar šādiem transportlīdzekļiem ceļu satiksmē Latvijā, nebūtu iespējams izvairīties no administratīvā soda par ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tad paredzams, ka personas visādi centīsies izvairīties no tām noteiktā pienākuma deklarēt ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā izpildes vai arī vienkārši ignorēs šo pienākumu. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā gadījumu skaits, kad personas nebūs izpildījušas uz tām attiecināmo ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanas pienākumu, varētu būt pat ļoti liels. Šādu pieņēmumu pamato fakts, ka likumprojektā nav iestrādāti nekādi instrumenti, kas kaut kādā veidā atturētu personas no vēlmes ignorēt minēto pienākumu. Līdz ar to atkārtoti norādām, ka šāds uz personu attiecināms ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums nav pārliekams uz Valsts policijas amatpersonām, tādējādi tām radot nepamatotu administratīvo slogu.
Vienlaikus norādām, ka, lai​​​​​ vispār nodrošinātu Valsts policijas amatpersonām iespēju veikt ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanu valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" (turpmāk - CSDD reģistrs), būtu veicama atbilstoša tehniskā risinājuma, kas saistīts ar datu apmaiņas procesa nodrošināšanu, izveide attiecīgās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Proti, Iekšlietu ministrijas ieskatā nepastarpināta datu ievade CSDD reģistrā, kā to likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norāda Satiksmes ministrija, nemaz nav iespējama. Līdz ar to uz personu attiecināma ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākuma pārlikšana uz Valsts policijas amatpersonām rada finansiālu ietekmi uz valsts budžetu, bet likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) attiecīgs nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins nemaz nav ietverts.
 

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka likumprojekta izstrādē iesaistīta Iekšlietu ministrija un attiecīgas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes. Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrija likumprojekta saskaņošanas gaitā nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus Iekšlietu ministrijas sniegtos priekšlikumus un likumprojekta pakotnei pievienotajā izziņā nav sniegusi nekādu argumentāciju to neņemšanai vērā, Iekšlietu ministrija nevar uzņemties atbildību par likumprojektā piedāvātā regulējuma efektivitāti. Vienlaikus Iekšlietu ministrijas ieskatā likumprojektā piedāvātais risinājumu nesasniegs tā sākotnējo mērķi, proti, radīt tādu tiesisko risinājumu, kas dod iespēju sasaistīt ikvienu ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, ar kuru Latvijā var tikt izdarīts attiecīgs ceļu satiksmes pārkāpums, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ar konkrētu identificējamu fizisko vai juridisko personu, kura uz attiecīgas prezumpcijas pamata būtu uzskatāma kā šī ceļu satiksmes pārkāpuma izdarītājs. Līdz ar to nepieciešams precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), svītrojot no tās norādi par to, ka likumprojekta izstrādē ir iesaistīta Iekšlietu ministrija un attiecīgas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes.

-

Lai saskaņotu 9¹. panta ievaddaļu un trešās daļas 6.punktu, aizstāt 6.punktā vārdus "persona piedalās" ar vārdu "transportlīdzekli izmanto". 

-

Izvērtēt, vai 9¹. panta trešās daļas 5.punktā vārdi "vai oficiālā elektroniskā adrese Latvijā" nav svītrojami. Likumprojektā paredzētais regulējums ir attiecināts uz personu, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā, un ir pamatotas šaubas vai šādai personai būs oficiālā elektroniskā adrese Latvijā, proti, saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta otro daļu oficiālo elektronisko adresi var izmantot: 1) Fizisko personu reģistrā reģistrēta fiziskā persona no 14 gadu vecuma; 2) reģistros nereģistrēta persona (persona, kura nav reģistrēta reģistros, bet ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā).

-