Atzinums

Norādām, ka Valsts kanceleja neatbalsta Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda, kā atvasinātas publiskas personas, veidošanu.
Vēršam uzmanību, ka Valsts kanceleja jau Veselības ministrijas darba grupas sēdēs pauda viedokli, ka anotācijā minētās problēmas risināms, precizējot tiesisko regulējumu saistībā ar budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību, nevis veidojot atvasinātu publisku personu.

Tāpat vēršam uzmanību, ka nav skaidrs Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda juridiskais statuss.
Norādāms, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajai daļai nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Ja tiek nodibināts fonds atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam, tad tas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir atvasināta publiska persona.
Vēršam uzmanību, ka, lai izveidotu fondu (nodibinājumu), ir nepieciešams mantas kopums, kas tiks novirzīts konkrētiem mērķiem un šī nodibinājuma uzdevums ir finansiāli atbalstīt un veicināt šos mērķus un projektus. Līdz ar to fondu (nodibinājumu) uzdevums ir pārvaldīt līdzekļus konkrētiem projektiem un mērķiem. Informējam, ka atbilstoši minētajam Latvijā ir izveidoti divi fondi – Sabiedrības integrācijas fonds un Kultūrkapitāla fonds, kas pārvalda līdzekļus konkrētiem projektiem un mērķiem.
Savukārt likumprojektā nav paredzēts, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fonds pārvaldītu līdzekļus konkrētiem projektiem un mērķiem.
Tāpat norādāms, ka biedrības un nodibinājumi ir sabiedrības biedrošanās un sabiedrības iniciatīvu īstenošanas instrumenti. Biedrību un nodibinājumu likuma mērķis ir sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.
Savukārt likumprojektā ir noteikts, ka "Fonda darbības mērķis ir nodrošināt šā likuma izpildi, īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus un veikt citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus.".
Tādējādi konstatējams, ka Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds pēc būtības neatbilst nodibinājuma statusam.

-

Lūdzam precizēt minēto punktu, ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturto daļu Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds ir Nacionālā veselības dienesta funkciju, pārvaldes uzdevumu, saistību un tiesību, mantas un lietvedības pārņēmējs.
Tāpat vēršam uzmanību, ka minētā norma tiek veidota kā pastāvīga norma, tostarp vērsta uz nākotni un līdz ar to būtu piemērojama arī turpmāk. Vienlaikus šādā formulējumā nav skaidrs, kas notiks ar pacientu līdzmaksājumiem, kad Nacionālā veselības dienesta centralizēti iepirktās vakcīnas beigsies.
Tāpat vēršam uzmanību, ka turpmāk likumprojekta tekstā saīsinājums "dienests" neparādās.

-

Lūdzam precizēt tiesību normu, norādot, ka tikai tie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātie, kuri ir tieši iesaistīti veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanā iedzīvotājiem (saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta pirmajā daļā ietverto, izmantojot teleoloģisko redukcijas metodi - normas gramatiskā tvēruma sašaurināšana atbilstoši normas un likuma mērķim.

-

Lūdzam precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 171. punktam.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas noteiktu kā tiks nodrošināta Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda darbības tiesiskuma kontrole.

-

Vēršam uzmanību, ka šāds regulējums ietverams likumprojekta pārejas noteikumos, nevis pamattekstā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam papildināt 15.panta otrās daļas redakciju, paredzot nepieciešamību sākotnēji noslēgt līgumus ar ārstniecības un farmācijas pakalpojumu sniedzējiem par no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, novirzot tiem Fonda līdzekļus. 

-

No likumprojektā ietvertām normām konstatējams, ka turpināsies valsts noteikto uzdevumu un funkciju realizācija un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda budžetu tāpat kā arī šobrīd Nacionālā veselības dienesta budžetu galvenokārt veidos valsts budžeta dotācija valsts deleģēto funkciju izpildei.
Ievērojot minēto, minētais atbilst valsts tiešās pārvaldes iestādes finansēšanas modelim. Līdz ar to nav atbalstāma Nacionālā veselības dienesta pārveide par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu.

-

Likumprojektā paredzēts, ka Fonda direktoru var iecelt amatā uz pilnvaru termiņu līdz pieciem gadiem, minētais rada nevienlīdzīgas pieejas risku, jo nav skaidrs pamatojums, kāpēc būtu jāparedz rīcības brīvība noteikt katra direktora amata pilnvaru termiņa ilgumu. Tāpat vēršam uzmanību, ka Fona direktors nebūs valsts civildienesta ierēdnis, līdz ar to viņu nevar iecelt amatā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt šo normu, paredzot, ka Fonda direktoru apstiprina amatā uz pieciem gadiem.
Lūdzam skaidrot, kāpēc Fonda direktoru amatā var iecelt ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos šobrīd lielākoties tiek paredzēts ierobežojums ieņemt attiecīgo amatu divus termiņus pēc kārtas. 
Lūdzam papildināt normu ar norādi par Fonda direktora atlase kārtību, proti, kādā veidā tiks izraudzīts Fonda direktors. Vēršam uzmanību, ka Valsts civildienesta likums neattieksies uz Fonda nodarbinātajiem, jo valsts civildienests Latvijā pastāv tikai valsts tiešās pārvaldes iestādēs un Fondu plānots veidot kā atvasinātu publisku personu, kurā nodarbinātie strādā, pamatojoties uz darba līgumu, kas noslēgts Darba likumā noteiktajā kārtībā. 

-

Likumprojekts paredz, ka Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds (turpmāk - Fonds) būs atvasināta publiska persona un tā institucionālo pārraudzību Ministru kabinets īstenos ar veselības ministra starpniecību. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Fonda padomes sastāvā būs arī veselības ministrs. No likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, kā tiks nodrošināta Fonda pārraudzība no veselības ministra puses, ja tas vienlaikus būs gan Fonda padomes loceklis, gan Ministru kabineta loceklis, kurš nodrošinās Fonda pārraudzību kopumā. Valsts kancelejas ieskatā šāda sistēma ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantā nostiprinātajai valsts pārvaldes vienotības idejai, proti, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.

-

25.panta pirmā daļas 4), 5), 7) un 8).apakšpunkti paredz konkrētu biedrību un nodibinājumu pārstāvju iekļaušanu Fonda kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas padomes sastāvā. Nevienas no minētajos apakšpunktos ietverto konkrēto biedrību, to skaitā, arodbiedrību, iekļaušana fonda padomes sastāvā nav pamatota un skaidrota likumprojekta anotācijā. Attiecīgi arī nav skaidrs, uz kurām biedrībām un nodibinājumiem ir attiecināmas likumprojekta 25.pantā otrajā daļā minētās normas par pilnvaru termiņu un ierobežojumiem tam, kā arī atlases kārtību. Valsts kancelejas ieskatā jāizvēlas, vai fonda padomē iesaistāmas jau konkrētas organizācijās, to izvēli pamatojot vai tomēr uz visām četrām vietām jārīko atklāts atlases process līdzīgi kā tas tiek darīts attiecībā uz  Sabiedrības integrācijas fonda padomes biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem.  Valsts kancelejas ieskatā no sabiedrības interešu viedokļa atklāts atlases process uz visām biedrību un nodibinājumu pārstāvju vietā būtu piemērotāks risinājums, ņemot vērā, ka veselības jomā darbojas daudzas organizācijas ar dažādiem darbības mērķiem. 

-

No likumprojekta teksta nav saprotams, par kādu ministrijas pārstāvju deleģēšanu darbam Fonda padomē ir runa. Likumprojektā ir paredzēts, ka Fonda sastāvā ir veselības ministrs, finanšu ministrs un labklājības ministrs. Līdz ar to ministriem nav nepieciešams atsevišķs pilnvarojums piedalīties Fonda padomē, jo viņi tās sastāvā tiek iekļauti, pamatojoties uz likumu. 
Vienlaikus likumprojektā nav paredzēta iespēja, kādu no ministriem aizvietot citai personai (salīdzinājumam šādas tiesības ir paredzētas Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta sestajā daļā). Attiecībā par pilnvarojuma noformēšanu ministrijas pārstāvim, norādām, ka valsts pārvaldē pilnvarojums lielākoties netiek noformēts pilnvaras formā.

-

Lūdzam precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 87.3. apakšpunktam, tas ir, iekļaujot norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums). Minēto norādi raksta iekavās.

-

Anotācijas sadaļā par to, vai ir izvērtēti alternatīvi risinājumi, norādīts, ka darba grupā kā veselības aprūpes finansēšanas pārvaldītāja alternatīvas tika vērtētas divas iespējas: 1) pārvaldītāju veidot, nemainot Nacionālā veselības dienesta juridisko statusu, bet grozot spēkā esošos valsts budžeta veidošanu noteicošos normatīvos aktu, 2) veidojot Fondu kā atvasinātu publisko tiesību juridisko personu. Vienlaikus gan nav skaidrs, kāpēc izvēlēts tieši 2.variants un vai to atbalstīja visi darba grupā iesaistītie. Tāpēc lūdzam papildināt anotāciju, norādot darba grupā identificētos ieguvumus un zaudējumus abiem izskatītajiem valsts veselības aprūpes finansēšanas pārvaldītāja risinājumiem, kā arī norādot, kādus normatīvos aktus būtu jāgroza, ja tiek īstenots pirmais risinājums.
Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc pirms likumprojekta virzīšanas netika virzīts informatīvais vai konceptuālais ziņojums par valsts veselības aprūpes finansējuma pārvaldīšanas modeli, kā tas bija iepriekš paredzēts, ņemot vērā, ka likumprojekts tver būtiskas konceptuālās izšķiršanās, par kurām nepieciešama iepriekšēja politiskā vienošanās valdībā.

-

Anotācijā, raksturojot padomes sastāvu, minēts: “Nozares speciālisti var sniegt objektīvus un zinātniskus ieteikumus, kas nav saistīti ar politiskām interesēm vai ideoloģiju. Viņu mērķis ir sniegt padomus, kas balstās uz faktiem un pierādījumiem, nevis uz politisko stratēģiju vai ieguvumiem.” Lūdzam skaidrot, kas ar minēto tekstu domāts un apsvērt iespēju to svītrot. Norādām, ka politiskā stratēģija arī var būt pierādījumos balstīta un par politisko stratēģiju var tikt uzskatīti arī attīstības plānošanas dokumenti. Līdz ar to, nav saprotams, kā interesēs īsti piedāvātais padomes sastāvs darbosies.

-

Piedāvātajā Fonda pārvaldības modelī padomei tiek noteiktas visai plašas pilnvaras. Kā norādīts anotācijā “Fonda padomes galvenā loma būs nodrošināt Fonda darbības stratēģisko vadību. Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm.” Vienlaikus paredzēts, ka Ministru kabinets īstenos Fonda institucionālo pārraudzību ar veselības ministra starpniecību. Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kuras uzdevumos un funkcijās ietilpst organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu, pārraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī izstrādāt valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomās. Lūdzam anotācijā skaidrot, vai un kā tiks ierobežota veselības ministra un Veselības ministrijas funkciju un uzdevumu īstenošana nākotnē, ņemot vērā, ka līdz ar piedāvāto Fonda padomes sastāvu un kompetencēm ministrija faktiski zaudēs ietekmi pār valsts veselības aprūpes pārvaldību, un pastarpināti līdz ar to arī atbildību par politikas mērķu sasniegšanu veselības jomā.

-

Likumprojektā norādīts, ka Fonda padomes sastāvā  ir Veselības ministrs, Finanšu ministrs, Labklājības ministrs, pārstāvis no darba devēju organizācijas, kas ir pārstāvēta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, pārstāvis no darbinieku organizācijas (arodbiedrības), kas ir pārstāvēta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas deputāts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Pacientu organizāciju tīkla pārstāvis un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis. Šāds piedāvātais sastāvs gan nereprezentē dažādās valsts veselības aprūpes pārvaldībā un nodrošināšanā iesaistītās puses, kā arī pilnvērtīgi nereprezentē to personu loku, kas gūst labumu no efektīvas valsts veselības aprūpes pārvaldības, vienlaikus atsevišķos gadījumos ir saskatāmi iespējami interešu konflikta riski. Tāpēc lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, pamatojot, kāpēc tiek piedāvāts tieši šāds padomes sastāvs. Tāpat lūdzam anotācijā skaidrot, kādi likumprojekta virzītāja ieskatā ir apsvērumi, kāpēc piedāvātais padomes sastāvs nevar darboties kā konsultatīva rakstura institūcija.

-

Anotācijā, aprakstot Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda uzdevumus, norādīts, ka Fonds, pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem un metodiskās vadības institūcijas rekomendācijām, izstrādās priekšlikumus par veselības aprūpei paredzētā Fonda finansējuma efektīvu izmantošanu, tajā skaitā pakalpojumu teritoriālu izvietojumu un pieejamību.Lūdzam papildināt attiecīgo anotācijas sadaļu, norādot, vai un kā Nacionālam veselības apdrošināšanas fondam izvirzītie uzdevumi atšķiras no šobrīd Nacionālam veselības dienestam noteiktajiem.

-

Kā argumentācija tam, kāpēc Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds jāveido kā atvasināta publisko tiesību juridiska persona, anotācijā norādīts tas, ka juridiskā statusa maiņa palielinās valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību un radīs priekšnosacījumus labākai pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tomēr anotācija nesniedz skaidru pārliecību par to, kāds ir pamatojums šādiem apgalvojumiem, proti, nav skaidrs, kas tieši ir tas darbību vai apstākļu kopums, ko iespējams īstenot unikāli tikai valsts veselības aprūpes līdzekļu administratora kā atvasinātas publisko tiesību juridiska personas statusā un kas uzlabos valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti vai nodrošinās labāku pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā minēto,lūdzam papildināt anotāciju, skaidri norādot pamatojumu apgalvojumiem, kas likumprojekta virzītāja ieskatā ir tās unikālās priekšrocības atvasināta publisko tiesību juridiska personas statusam, kas ļaus nodrošināt efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un labāku pakalpojumu pieejamību. Tāpat lūdzam norādīt, kādi sasniedzamie rezultātu rādītāji tiek izvirzīti Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam, kas liecinās par labāku valsts veselības aprūpes līdzekļu pārvaldību un efektivitāti, kā arī skaidrot, kā šie rādītāji atšķiras no šobrīd Nacionālajam veselības dienestam izvirzītajiem.

-

Likumprojekta 13.pants nosaka, ka "Valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanu nodrošina Fonds. Fonda darbības mērķis ir nodrošināt šā likuma izpildi, īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus un veikt citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus". Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu vai tas ietver arī likumprojekta 6.pantā noteikto specifisko mērķa grupu finansējuma administrēšanu. 

-

Lūdzam papildināt Anotāciju ar skaidrojumu vai Likumprojekta 4.panta 1.daļas 1.punktā tiek ietverts 6.pantā minētajām iestādēm novirzītais finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai specifiskām mērķu grupām.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par 4.panta 2.daļas iestāžu tvērumu attiecībā uz privātām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Konkrētā gadījumā ar privātām ārstniecības iestādēm saprotot tādas ārstniecības iestādes, kuru kapitāldaļu īpašnieki nav valsts vai pašvaldība vai arī valsts un pašvaldībai nav ietekmējoša kapitāla daļa.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka norādītās Regulas 2.113. punkts sniedz detalizētu informāciju kādi sektori tiek ietverti vispārējās valdības sektorā (2.113.Vispārējās valdības sektors ir sadalīts četros apakšsektoros:
a) centrālā valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus) (S.1311);
b) pavalsts valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus) (S.1312);
c) vietējā valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus) (S.1313);
d) sociālās nodrošināšanas fondi (S.1314).)

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts būtiski maina līdzšinējo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un tam ir būtiska ietekme uz visu Latvijas iedzīvotāju tiesībām un iespēju uz kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpi, attiecīgi arī labklājību, aicinām paredzēt likuma pēcpārbaudes (ex-post) ietekmes izvērtējumu pēc trīs likuma darbības gadiem ar mērķi novērtēt likuma mērķa sasniegšanu un ietekmi uz sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 20.punktu, anotācijas 1.5. sadaļā norādot pēcpārbaudes (ex-post) ietekmes izvērtēšanas pamatojumu, termiņu, kā arī mērķa sasniegšanas rezultātus un to vērtēšanas rādītājus.
Vēršam uzmanību, ka nolūkā veicināt efektīvāku normatīvo aktu izstrādi, šobrīd Valsts kanceleja izstrādā metodiku normatīvo aktu pēcpārbaudes (ex-post) ietekmes izvērtēšanai, kur, cita starpā, kā būtiski kritēriji lēmuma pieņemšanai par normatīvā akta ex-post izvērtēšanu tiek izvirzīti regulējuma izmaiņu apjoms (būtiski maina līdzšinējo kārtību), ietekme uz cilvēku veselību, drošību, labklājību. Iecerēts, ka 2025. gada pirmajā pusē darbs pie metodikas izstrādes tiks pabeigts, nodrošinot atbalstu normatīvo aktu izstrādātājiem un īstenotājiem likumu pēcpārbaudes (ex-post) ietekmes izvērtēšanā, vienlaikus sekmējot to kvalitāti un efektivitātes uzlabošanos ilgtermiņā.
 

-

Lūdzam norādīt, ka projektā ietvertais regulējums skars arī veselības ministru, finanšu ministru, labklājības ministru, kā arī darba devēju organizācijas, kas ir pārstāvētas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, darbinieku organizācijas (arodbiedrības), kas ir pārstāvētas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas deputātus no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Pacientu organizāciju tīklu, Latvijas Ārstu biedrību.

-

Ievērojot to, ka Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveides rezultātā tiks likvidēts Nacionālais veselības dienests, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, tad anotācijā norādāms, ka projekts skar arī Nacionālā veselības dienesta nodarbinātos, tostarp, jo īpaši, valsts civildienesta ierēdņus.
Vēršam uzmanību, ka valsts civildienesta ierēdņi var būt tikai tiešās valsts pārvaldes iestādēs. Līdz ar to Nacionālajā veselības apdrošināšanas fondā nevar tikt nodarbināti valsts civildienesta ierēdņi.
Atbilstoši Atlīdzības uzskaites datiem uz 30.10.2024. Nacionālajā veselības dienestā kopumā ir 238 amata vietas, no kurām 132 ir valsts civildienesta ierēdņi.
Tādējādi vairāk kā pusei no šobrīd Nacionālajā veselības dienestā nodarbinātajiem mainīsies nodarbinātības veids, tostarp atbildība, jo uz tiem vairs neattieksies Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums.

Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmajai un trešajai daļai amatpersonām (darbiniekiem), ar kurām tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju un kuras nepiekrīt turpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi citā institūcijā izmaksā atlaišanas pabalstu no viena mēneša līdz pat četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atkarībā no nodarbinātības laika, tostarp nodarbinātības laiks tiek skaitīts ne tikai esošajā iestādē, bet arī tas, kas pirms tam nostrādāts valsts vai pašvaldības institūcijās.

Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā norādīt vai ir izvērtēti riski (tostarp kāds ir izvērtējuma rezultāts), ja iestādes juridiskā statusa maiņas dēļ, nodarbinātie varētu neturpināt darba pienākumu izpildi citā institūcijā, cik tādu nodarbināto varētu būt un kādu ietekmi tas varētu radīt uz valsts budžetu.

Vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas rīcībā esošā informācija liecina, ka bieži vien neturpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi izlemj ilgstoši valsts pārvaldē nodarbinātie, tādējādi tas ietekmē ne tikai iestādes finansiāli (maksājot lielus atlaišanas pabalstus), bet vēl jo vairāk tas ietekmēt iestādes institucionālo atmiņu, jo mēdz aiziet pieredzējušākie un zinošākie nodarbinātie.

-

Lūdzam papildināt skaidrojumu anotācijas 3.sadaļā "Cita informācija" saistībā ar norādi par līdzekļu novirzīšanu Fonda IKT sistēmu izmaiņām likumprojektā ietvertajiem risinājumiem, ņemot vērā, ka ar 2025.gada 1.janvāri savu darbību uzsāk Latvijas Digitālās veselības centrs, kura uzdevums ir e-veselības politikas īstenošana, pārņemot E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas, tostarp arī IKT jomas nodarbinātos no Nacionālā veselības dienesta.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu vai un kā tiek paredzētas izmaiņas Fonda administrēšanā iesaistīto nodarbināto atlīdzībai. 

-

Likumprojekta 18.panta 8.daļā noteikts: "Fonda darbības administratīvajām izmaksām kalendārajā gada drīkst izlietot ne vairāk kā 1 procentu no šī panta pirmajā daļā noteiktajiem līdzekļiem saskaņā ar Fonda budžetu kārtējam budžeta gadam.". Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, cik lielu līdzekļu kopumu 2024.gada sastāda 18.panta pirmajā daļā  ietverto līdzekļu kopums (Fonda budžetu veido Fonda saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi  un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums.) un cik lieli šobrīd ir attiecīgie izdevumi (kopējais veselības aprūpes budžets un Nacionālā veselības dienesta administratīvie (uzturēšanas) izdevumi). Minētais skaidrojums ir nepieciešams, lai būtu skaidrs priekšstats vai ar minēto likumprojektu tiek paredzēta Fonda administratīvo izdevumu palielināšana, ņemot vērā esošo situāciju. 

-

Ja spēkā esošā tiesību akta atzīšana par spēku zaudējušu ir paredzēta izstrādātajā tiesību akta projektā, to norāda nevis anotācijas 4.sadaļā, bet anotācijas 1.sadaļā (skat. Vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā 43.lpp.). Minētais norādāms pie "Cita informācija".
Tāpat būtu norādāms, ka līdz ar Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Veselības aprūpes finansēšanas likums.

-

Valsts kanceleja Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pārliecinājās, ka likumprojektam 03.12.2024. izsludināts saskaņošanas process, kurš noslēgsies 16.12.2024. un vienlaikus 03.12.2024. uzsākta publiskā apspriešana, kas noslēgsies 17.12.2024. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta vienlaicīga virzīšana līdzdalības iespējām (publiskais apspriešanai) un saskaņošanā nav atbalstāma prakse. Situācijā, kad vienā un tajā pašā termiņā norisinās publiskā apspriešana un saskaņošana, īpaši ieinteresētajām pusēm no sabiedrības pārstāvju vidus nav skaidrs, kurā procesā iesaistīties ar priekšlikumiem par tiem aktuāliem jautājumiem.

-

Lūdzam papildināt, ka projekta izpildē iesaistīsies arī Veselības ministrija un Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds.

-

Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 16. punkts paredz administratīvo izmaksu mērķa grupām, tai skaitā fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām, aprēķinu, sākot no viena euro.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka likumprojekta 15. panta 10. punkts, 17. panta ceturtā un septītā daļa satur informācijas sniegšanas pienākumus, lūdzu veikt likumprojektam administratīvo izmaksu aprēķinu un aizpildīt anotācijas 7.2. apakšpunkta administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma sadaļu.

Metodika administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu monetārā novērtējuma veikšanā pieejama Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmkeļvietnē -https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment). 

Aprēķinu veikšanai lūdzu izmantot paplašināto standarta izmaksu modeli. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: Metodiskās rokasgrāmatas un apmācības | Ministru kabinets (mk.gov.lv).
 

-

Lūdzam aizpildīt šo sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojekta 16. panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, ka Fondam būs tiesības savu uzdevumu izpildei saņemt un apstrādāt personu datus tai skaitā personu veselības datus, kā arī saskaņā ar likumprojekta 11. panta pirmo un sesto daļu dati tiks ievadīti Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē.

Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.6.¹ apakšpunktu atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt no Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 21.2. apakšpunktu par anotācijā norādītās informācijas izvērtēšanu par ietekmi uz diasporu ir atbildīga Ārlietu ministrija.
Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektu saskaņot ar Ārlietu ministriju.
Tāpat lūdzam projektu saskaņot arī ar diasporu pārstāvošām organizācijām, piemēram, Eiropas latviešu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienību.

-

Lūdzam apvienot ar 16) apakšpunktu, ņemot vērā, ka abi apakšpunkti attiecināmi uz personām ar noteiktām invaliditātes grupām. 

-

Lūdzam izvērtēt, vai pārejas noteikumi nebūtu papildināmi ar punktu, kas noteiktu, ka "Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "Nacionālais veselības dienests" atbilst terminam "Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds"".

-

Lūdzam precizēt anotācijas teikumu.
Šī brīža redakcija: Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2024. gada 30. septembri Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs ir 214 313 personas, tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo un/vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, kas ir pretrunā ar Regulu un likuma mērķi.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2024. gada 30. septembri Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs ir 214 313 personas, tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo un iespējams  strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, kas ir pretrunā ar Regulu un likuma mērķi.

Lūdzam minēto punktu sadalīt divos atsevišķos punktos. Skat. https://vktap.mk.gov.lv/help/ministru-kabineta-sedes-protokollemumu-projektu-paraugi

-