Atzinums

Ņemot vērā to, ka nozaru vajadzībās balstītu izglītības pasākumu īstenošanai atbalstu var saņemt un pasākumus īstenot arī lielie komersanti, Šis apakšpunkts jāpapildina ar nosacījumu, ka finansējuma saņēmējs ir tai skaitā lielais komersants.

-

Iebilstam pret šādu “produktivitātes” jēdziena definīciju. Produktivitāte ir attiecība starp saražoto produktu/pakalpojumu un resursiem, kas izmantoti produkta/pakalpojuma radīšanai. Ir neloģiski pieņemt, ka nozaru vajadzībās balstītu mācību aktivitāte ir radīta ekskluzīvi darba devēja darbinieku darba algas paaugstināšanai – ir jābūt darba devēja labumam, mācību rezultātā gūstot pievienoto vērtību no darbinieka apmācības. Lūdzam precizēt terminu, produktivitāti nepiesaistot ekskluzīvi darbinieka darba algai.

-

Lūdzam vērtēt, kā iespējams nodrošināt instrukcijas punkta izpildi, ja šobrīd stratēģija vēl nav apstiprināta.

-

Lūdzam tiesību akta projekta anotācijā skaidrot, kā paredzēts nodrošināt darba devēja pienākumu noteikšanu tiesību akta projektā, kas vērsts uz ministrijām. Nav skaidrs, kas un ar kādām saistībām darba devējiem jānodrošina, t.sk., kāda ir šīs normas jēga, ja tā regulē tikai atbalsta finansējumu no publiskajiem resursiem.

-

Lūdzam precizēt, vai šīs normas ieviešana nozīmē visu iesaistīto darba devēju nodarbināto darba līgumā iekļauto darba pienākumu pārskatīšanu un līdz ar to papildu administratīvo slogu darba devējam. 

-

Ņemot vērā to, ka pasākumu efektivitātes rādītāji ir būtiski, lai izvērtētu konkrētu mācību jomu nepieciešamību (kas saskaņā ar instrukcijas projekta 14.punktu var tikt aizliegtas (izslēgtas)), lūdzam konkretizēt, kādus rādītājus ministrijas uzraudzīs un kādā laika periodā pēc mācību beigām. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar iepriekšējā punktā norādīto produktivitāte nebūtu definējama kā darbinieku darba algas pieaugums, jo tādējādi tiktu pieļauta absurda situācija, ka atbalsta pasākums nozarei ir uzskatāms par efektīvu tikai tad, ja mācībās iesaistītajiem darbiniekiem darba devējs paaugstina darba algu drīzumā pēc dalības mācībās.

-

Lūdzam konkretizēt, kā pirms atbalsta sniegšanas būs jāvērtē šī rādītāja izpilde – vai darba devējs apliecina, ka ir izvērtējis viņa darbiniekiem nepieciešamās mācības un izveidojis sistēmu, lai nodrošinātu ieinteresētajiem darbiniekiem iespēju tajās piedalīties, t.i., atbalsta sniedzējam dāvājot darba devējam uzticības kredītu, vai arī darba devējam tiks uzlikts/var tikt uzlikts papildu birokrātiskais slogs, piemēram, iesniedzot 10.4. apakšpunktā minēto novērtējumu, vai uzliekot pienākumu dokumentāri pierādīt, ka nodrošina darbiniekiem iespējas piedalīties mācībās.

-

Ņemot vērā instrukcijas tvērumu un mērķi - nodrošināt darba devēju atbalstu mācībām - aicinām nodrošināt paritātes principu komisijas sastāvā starp darba devējiem un valsts pārvaldi. 

-

Ņemot vērā, ka Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024.-2027.gadam projektā nav sniegta detalizēta informācija par anotācijas projektā norādīto plānoto pieaugušo izglītības reformēšanu, lūdzam sniegt detalizētu informāciju - gan papildinot stratēģijas projektu, gan plānotā tiesību akta projekta anotāciju - ar reformas skaidrojumu, gan konkrētā tiesību akta nepieciešamības pamatojumu. 
Norādām, ka anotācijas projektā norādītā reforma - izveidot un normatīvajā regulējumā nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, iekļaujot darba devēja pienākumus izglītot savus darbiniekus un paredzot iespējas un tiesības darbiniekiem piedalīties izglītībā - aptver valsts, arodbiedrību un darba devēju tiesību un saistību noteikšanu. Līdz ar to šādas reformas īstenošanā nepieciešams nostiprināt gan pieaugušo izglītības jēdzienu, t.sk., definējot šādas izglītības ietvaru programmu, pieejamības, nodrošinājuma un kvalitātes kontekstā. 
 

-

Norādām, ka jau šobrīd nav pabeigta plānoto cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju izstrāde, līdz ar to darba devēji neatbalsta vēl vienas strātēģijas ("Stratēģiju, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstības reformas īstenošanu") izstrādi. Aicinām visas stratēģijas tomēr iekļaut vienā dokumentā un noslēgt tā izstrādi.

-

Anotācijas ietvaros sniegta informācija, ka EM ir izveidojusi starpnozaru koleģiālu ekspertu institūciju jeb Komisiju, kuras sastāvā iekļautas ministrijas un ar nozari saistītas organizācijas. Ņemot vērā tālāko minēto, secināms, ka ar šo teikumu domāta plānotā apvienotā pieaugušo izglītības komisija, kas šobrīd vēl nav uzsākusi savu darbību. Vienlaikus noraidām pēc būtības, ka jēdzienu kopa "vienota prasmju vajadzību pārvaldība" ir uzskatāma par analogu "mācību vajadzību piedāvājuma izvērtējumam". 
Ņemot vērā, ka šobrīd tiesību akta projekta anotācijā iekļauts, ka komisija noteiks, izskatīs un aktualizēs prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, mācību virzienus, izglītības programmas un noteiks prioritāri apgūstamās prasmes - lūdzam skaidrot, uz kāda pamata komisija spēs noteikt vairāk kā 15 tautsaimniecības nozarēs nepieciešamās prasmes. 

-

Lūdzam norādīt, kas ir instrukcijas objekts (piemēram, ministrijas, valsts pārvaldes iestādes, publiskās atvasinātās personas).

-

Lūdzam precizēt teikumu "MK instrukcija radīs vienotu pieeju un noteiks kopīgus uzdevumus, kas ministrijām jāiekļauj, izstrādājot atbalsta pasākumus darba devēju profesionālās pilnveidei", jo šobrīd tā konstrukcija neļauj saprast, kas domāts ar darba devēju profesionālo pilnveidi. 

-

Lūdzam pēc būtības pārskatīt šobrīd komisijai plānoto funkciju apjomu, ņemot vērā, ka līdz šim EM ir norādījusi, ka komisija veic tikai mācību vajadzību apstiprināšanu. Līdz šim EM savās tiesību aktu izziņās norādījusi, ka tai nav resursu komisijas funkciju izpildes segumam. 

-