Atzinums

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrā daļa noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktam noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1. punktu atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

-

Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" 10. punkts noteic, ka maksas pakalpojuma izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu, tostarp komandējuma izdevumus, kas radušies pakalpojuma sniegšanas ietvaros. Tādējādi nav nepieciešamības noteikt atsevišķu maksu par komandējuma izdevumiem Latvijas Jūras administrācijas sniegto maksas pakalpojumu izpildei.

Papildus norādām, ka atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem veido atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. apakšnodaļā noteiktajam.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 3. punkta pirmo teikumu.

-

No projekta 3. punkta pirmā teikuma izriet, ka, ja projekta pielikuma 5. un 7. punktā noteiktais pakalpojums tiek sniegts ārpus Latvijas, pakalpojuma saņēmējam ir pienākums segt komandējuma izdevumus, kas Latvijas Jūras administrācijai radušies pakalpojuma sniegšanas laikā. Papildus pakalpojuma saņēmējam atbilstoši projekta 6. punktam tiek piemērota projekta pielikuma 5. un 7. punktā noteiktā pakalpojuma maksa, piemērojot koeficientu 1,5. Tieslietu ministrijas ieskatā minētie nosacījumi ievērojami sadārdzina pakalpojuma izmaksas pakalpojuma saņēmējam, turklāt nav skaidrs, kāpēc projekta maksa par pielikuma 5. un 7. punktā noteikto pakalpojumu nosakāma atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas.

Ievērojot minēto, aicinām vērtēt projekta 6. punktā noteikto attiecībā pret projekta pielikuma 5. un 7. punktā noteiktā pakalpojuma faktiskajām izmaksām un svītrot projekta 6. punktu vai papildināt projekta anotācijas 1.3. punktu ar pamatojumu projekta pielikuma 5.un 7. punktā noteikto pakalpojumu maksas aprēķināšanai atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas.

-

Norādām, ka, atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība", nosakot valsts pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu, ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot attiecīgo maksas pakalpojumu. Vienlaikus norādām uz Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto, ka dokumenta dublikāta izsniegšanai piemēro noteikumus, kas dublikāta izsniegšanas dienā ir spēkā attiecībā uz dokumenta oriģinālam atbilstošiem dokumentiem.
Tādējādi nav pamata noteikt, ka par projekta pielikuma 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētā kvalifikācijas sertifikāta dublikāta izsniegšanu tiek piemērota divkārša maksa.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 8. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un to piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tādējādi projekta 19., 20. un 21. punktā ietvertais atbrīvojums no projekta pielikuma 39. punktā minētās pakalpojumu maksas būtu piemērojams noteiktam personu lokam. Līdzīga satura regulējums noteikts arī projekta 20. un 21. punktā.

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 19., 20. un 21. punktu, kā arī redakcionāli precizēt projekta 12. punktu

-

Jūras kodeksa 112. panta ceturtā daļa noteic, ka kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk - par kuģi atbildīgā persona) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Projekta 25. punkts noteic, ka navigācijas maksu veic kuģa aģents vai par kuģi atbildīgā persona.
Norādām, ka atbilstoši Jūras kodeksa 112. panta ceturtajai daļai kuģa aģents pārstāv par kuģi atbildīgās personas intereses atbilstoši par kuģi atbildīgās personas noteiktajam pilnvarojumam. Par kuģi atbildīgai personai nav pienākuma minētajā pilnvarojumā ietvert noteiktas kuģa aģenta tiesības, tādējādi pastāv iespēja, ka kuģim ir kuģa aģents, taču tam dotais pilnvarojums neparedz tiesības veikt navigācijas maksu (vai veikt citus maksājumus par kuģi) par kuģi atbildīgās personas vārdā.

Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neraksta normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Norādām, ka gan projekta 25. punkta otrais teikums, gan projekta 30. punkts noteic, ka pakalpojuma saņēmējam ir pienākums apmaksāt saņemto pakalpojumu Latvijas Jūras administrācijas izrakstītajā rēķinā norādītajā termiņā.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 25. punktu.

-

No projekta 28. punkta secināms, ka no maksas par projekta pielikuma 15.1., 15.2.1., 15.2. un 15.3. apakšpunktā noteiktā maksas pakalpojuma ir atbrīvotas valsts vai pašvaldības jūrniecības izglītības iestādes. Savukārt projekta 29. punkts noteic, ka no maksas par projekta pielikuma 15.1., 15.2.1., 15.2.2. un 15.2.3. apakšpunktā noteiktā maksas pakalpojuma ir atbrīvotas valsts vai pašvaldības jūrniecības izglītības iestādes, ja attiecīgo mācību kursu programmu tās īsteno tikai izglītības programmas ietvaros. Tādējādi projekta 28. un 29. punkts daļēji dublē viens otru, vienlaikus ir daļēji pretrunīgi.

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam, pirmkārt, precizēt projekta 28. punktu, ietverot norādes uz projekta pielikuma vienībām, un, otrkārt, vērtēt iespēju apvienot projekta 28. un 29. punktā noteikto.

-

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 746 "Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību" 126. punkts noteic, ka Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības sākotnējo, ikgadējo, atjaunojošo un ārpuskārtas pārbaudi.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta pieikuma 34.1. un 34.2. apakšpunktu.
 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.4. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektu raksta, izklāstot to loģiskā secībā. Papildus norādām, ka normatīvā akta projektu strukturē, lai normatīvā akta teksts būtu viegli uztverams un pārskatāms. Normatīvā akta satura izklāsts loģiskā un hronoloģiskā secībā sekmē normatīvā akta satura uztveramību (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam caurskatīt projektu, nodrošinot, ka projektā ietvertās normas ir izklāstītas loģiskā un hronoloģiskā secībā (piemēram, sākotnēji veidojot atsauces uz projekta noteikumiem un pēc tam hronoloģiski veidojot atsauces uz projekta pielikuma vienībām).

-

Lūdzam papildināt projekta 11. punktu ar norādīto neto tilpības vienību mērvienību.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt projekta 12. punktu.

-

Jūras kodeksa 8. panta otrās daļas 1. punkta a apakšpunkts noteic šādu kuģu iedalījumu: kravas kuģi, pasažieru kuģi, kuģošanas līdzekļi, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, speciāliem nolūkiem paredzēti kuģi un kuģi, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai un kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk. Par speciāliem nolūkiem paredzētiem kuģiem uzskatāmi velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.

Ievērojot minēto, aicinām atbilstoši precizēt projekta 19.2. un 19.3. apakšpunkta redakciju, atbilstoši precizējot projekta 20. punktu.

-

Lūdzam redakconāli precizēt projekta 19.4. apakšpunktu un 24. punktu, papildinot tos ar tajos norādītās kuģa bruto tilpības vienības mērvienību.
 

-

Norādām, ka projekta 24. punktā lietota gan vārdkopa  "BT kopsumma", gan vārdkopa "BT summa". Aicinām vērtēt nepieciešamību precizēt projekta 24. punkta redakciju, nodrošinot vienotu terminu lietojumu.
 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta pielikuma 39.1. apakšpunktā ietverto atsauci uz projekta 19. punktu.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt projekta pielikuma 7. punktu.

-

Norādām, ka atbilstoši Valsts valodas centra skaidrojumam dokumenta rakstveida forma uzsver informācijas pieejamību uzrakstītā veidā, bet  dokumenta rakstiska forma kā galveno raksturojošo lielumu akcentē rakstības līdzekli kā instrumentu, ar kura palīdzību informācija ir uzrakstīta (sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=311).
Ievērojot minēto, aicinām redakcionāli precizēt projekta pielikuma 2.6. un 26.3. apakšpunktu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt projektu, projekta vienības, kurās ir ietverta norāde uz kuģa bruto tilpību, papildinot ar kuģa bruto tilpību vienību mērvienību (sk., piemēram, projekta 2.1.1.1.-2.1.1.6., 2.1.2.2.-2.1.2.6., 2.1.3.1.-2.1.3.6. apakšpunktu u.c.).

-

Norādām, ka saīsinājuma "BT" skaidrojums jau ir noteikts projekta 19.4. apakšpunktā. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta pielikuma 2.1.1.1. apakšpunktā vārdus "(turpmāk - BT)".
 

-