Atzinums

Lūdzam izvērtēt, vai Ministru kabineta rīkojuma projekta 2. un 3. punkts nedublē 1. punktu, kas jau nosaka valsts pārvades iestāžu un pašvaldību pienākumu nodrošināt informatīvā ziņojuma pielikumā noteiktos uzdevumus noteiktajos termiņos.
 

Svītrot rīkojuma projekta 2. un 3. punktu.

Informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta 4. apakšpunkts paredz līdz 2025. gada 1. decembrim izveidot atbilstošas integrācijas ar DAGR platformu automatizētai un strukturētai datu apmaiņai. Lūdzam skaidrot, vai norādītais termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka DAGR izstrāde atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta "Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanas kārtība" 30. punktam ir veicama līdz 2025. gada 1. janvārim, taču informācijas sistēmu integrācijai nepieciešams pārveidot iestāžu informācijas sistēmas, kas ir laikietilpīgs un dārgs process, kam nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi, kas pieprasāmi ikgadējā budžeta pieprasīšanas kārtībā, kā arī atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos.
 

-

Informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta 3. apakšpunkts paredz līdz 2023. gada 1. martam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par nepieciešamās rīcības pasākumu izpildi. Lūdzam precizēt uzdevumu, jo nav saprotams, vai šāda informācija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsniedz tikai vienu reizi vai arī regulāri. Piemēram, izpildot informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta 4. apakšpunkta uzdevumu, kas paredz līdz 2025. gada 1. decembrim izveidot atbilstošas integrācijas ar DAGR platformu automatizētai un strukturētai datu apmaiņai.

-

Valsts zemes dienests atzinīgi vērtē plašāku vienreizes principa ieviešanu valsts pārvaldes pakalpojumu izpildes procesos, kā arī Valsts zemes dienests pastāvīgi veic uzlabojumus informācijas sistēmās, pakalpojumu izpildes procesos, lai informāciju iegūtu no iestādes, to nepieprasot no privātpersonas (piemēram, īstenojot vienas pieturas aģentūras principu, ieviešot iespēju būvniecības informācijas sistēmā ierosināt būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu vai datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ieviešot integrētas procedūras Valsts zemes dienesta un rajona tiesu zemesgrāmatu secīgo pakalpojumu saņemšanai), taču informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie uzdevumi nav īstenojami līdz 2022. gada 29. decembrim. Paskaidrojam, ka, lai pārveidotu pakalpojumu sniegšanas procesu, ievērojot vienreizes principu, ir jāveic pilnvērtīgs procesu un prasību izvērtējums, jāsagatavo atbilstošas izmaiņas tiesību normās, pēc tiesību normu pieņemšanas jāveic izmaiņas informācijas sistēmās un pakalpojumu izpildes procesos, jāvienojas par nepieciešamo starpiestāžu sadarbību un jāievieš minētās izmaiņas. Valsts zemes dienesta ieskatā šāda pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide nav īstenojama nepilna gada laikā. Lūdzam paredzēt, ka minētajā apakšpunktā noteiktie uzdevumi ir veicami, ja tas ir iespējams atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam izvērtējumam un norādot saprātīgu termiņu, kas salāgots ar citiem informatīvā ziņojuma pielikuma 1. punkta apakšpunktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Nosakot termiņu un veicamās rīcības, lūdzam tās izvērtēt kopsakarā ar citiem politikas plānošanas dokumentiem un iestādēm dotajiem uzdevumiem, vai šādu dokumentu projektiem, lai attiecīgi, vadoties no lietderības un ekonomiskā samērīguma principa, pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide netiktu veikta atrauti no citiem attiecināmiem uzdevumiem. Tā, piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa sēdē dotais uzdevums (prot.Nr. 17, 32. §), atbilstoši kura 3.3. apakšpunktam Valsts zemes dienestam līdz 2025. gadam jāpārveido valsts informācijas sistēmas, kuras veic vai plāno veikt informācijas nodošanu (t.sk. ģeotelpisko datu) uz divām un vairāk citām informācijas sistēmām, informācijas nodošanai, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju. Tāpat arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanas plāna projektā 3. sadaļas tabulas plāna 4.2.1.-1.1. apakšpunktā paredzēts tikai 2023. gadā izveidot valsts pārvaldē visaptverošu datu pārvaldības tiesisko un organizatorisko ietvaru (sagatavojot tikai informatīvo ziņojumu par datu pārvaldības ietvaru, ko iestādes pārņem savos iekšējos datu pārvaldības procesos un saskaņā ar kuriem tiek nodrošināta savstarpēja datu apmaiņa, savietojamība un kvalitāte, kas sakņojas Eiropas vērtībās un tiesību normās), 4.2.3.-1.1. apakšpunktā paredzēts tikai līdz 2024. gada 1. februārim efektīvai datu aprites nodrošināšanai izveidot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR) un to ieviest datu apritē starp datu devējiem – valsts reģistriem – un datu ņēmējiem (bet atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta "Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanas kārtība" 30. punktam – DAGR izstrādājams līdz 2025. gada 1. janvārim), 4.4.-4.1. apakšpunktā paredzēts 2027. gadā izveidot nacionālo ģeotelpisko datu apmaiņas un izplatīšanas platformu un 4.4.-4.24. apakšpunktā paredzēts 2025. gadā izstrādāt piekļuves vadības un datu izplatīšanas sistēmu valstij svarīgu datu aprites nodrošināšanai, lai nebūtu nepieciešama speciālu atļauju pieprasīšana u.c. Tāpat arī atbilstoši Valsts kontroles 2017. gada 9. jūnija revīzijas ziņojumam Nr. 2.4.1-12/2016 "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?" vidēji vienas starpresoru vienošanās noslēgšana prasa sešus līdz 12 mēnešus, jo ir nepieciešama gara saskaņošana, kā arī būtiskākās diskusijas galvenokārt ir nevis par tehniskiem datu apmaiņas jautājumiem, bet par juridisko tehniku un datu apmaiņas pamatojumiem (datu izmantošanas mērķis un nepieciešamais datu apjoms, to pamatojošie normatīvie akti u.c). Arī normatīvā akta grozījumu izstrāde un virzība, kā arī izmaiņu veikšana informācijas sistēmās ir ilgstošs un dārgs process, kam nepieciešami atbilstoši finanšu līdzekļi, kas pieprasāmi ikgadējā budžeta pieprasīšanas kārtībā. Turklāt, jāņem vērā, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide nav iespējama. Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma izpildei personai ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu un kura atrašanās vieta Valsts zemes dienestam nav zināma. Turklāt nereti vēsturiski šādi dokumenti sagatavoti papīra dokumenta veidā un izsniegti personai (piemēram, izraksts no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, kas apliecina būvju iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā; citi dokumenti, iesnieguma par mantojuma pieņemšanu noraksts, ja persona iesniegumā zvērinātam notāram ir izteikusi gribu pieņemt mantojumu u.tml.).
Vienlaikus norādām, ka nav saprotamas, informatīvā ziņojuma pielikuma 1.punkta 2. un 2.3.2. apakšpunkta atšķirības un sagaidāmais rezultāts, par kura izpildi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāsniedz informācija. Lūdzam precizēt to.

-

Pielikuma 51. punkts saistībā ar naturalizācijas iesniegumu par 4. punktā paredzētā pasākuma (kas noteic, ka no personas tiek pieprasīta informācija par dokumentiem, kas pierāda, ka pakalpojuma pieprasītājs noteiktajā laikposmā veicis saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā) izpildi atbildīgo iestādi paredz Uzņēmumu reģistru. Vēršam uzmanību, ka saistībā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" reģistrācijas lietā iekļautie publiki pieejamie dokumenti, tostarp gada pārskatu dokumenti ikvienam ir pieejami bez maksas. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd nodrošina tā rīcībā esošo attiecīgo dokumentu pieejamību. Līdz ar to lūdzam svītrot norādi uz Uzņēmumu reģistru kā par pasākumu atbildīgo iestādi.

Svītrot 51. punktā norādi uz Uzņēmumu reģistru.

Vēršam uzmanību, ka  Valsts pārvaldes iekārtas likums izdala tiešo pārvaldi — Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas; un pastarpināto pārvaldi — atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas. Savukārt informatīvā ziņojuma projektā un tā pielikumā paredzētie uzdevumi tiek attiecināti vienīgi uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, tādējādi neattiecinot tos uz citām pastarpinātās pārvaldes institūcijām. Informatīvā ziņojuma projekta terminoloģijas neatbilstība tiesību aktiem attiecināma arī uz privātpresonām. Piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" (https://likumi.lv/ta/id/292258#p4 ) 2.punktā ir norādīti lietotie termini, tostarp noteikts, ka valsts pārvaldes klients ir privātpersona, kura ir tiesīga saņemt pakalpojumu. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma pirmā panta 11.punktam privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Informatīvajā ziņojumā tiek lietoti šādi jēdzieni:  iedzīvotāji un uzņēmēji, fiziskas un juridiskas personas, komersants un privātpersona. Ievērojot minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma projektā un tā pielikumā salāgot terminoloģiju ar tiesību aktiem.

-

Informatīvā ziņojuma projektam pievienotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā ir paredzēti uzdevumi, kas adresēti "informatīvajā ziņojumā norādītajām institūcijām". Vienlaikus informatīvā ziņojuma projektā norādīts: "Aptaujās identificētie priekšlikumi turpmākajā rīcībā
neiekļauj visus pakalpojumus, kuros netiek ievērots informācijas vienreizes princips, līdz ar to, gadījumā, ja iestāde netika norādīta šī rīcības plāna pielikumā, kas attiecināms uz aptaujā identificētiem pakalpojumiem, tas nenozīmē, ka valsts tiešās pārvaldes
iestādei vai pašvaldībai nav nepieciešamības pārskatīt pakalpojumu sniegšanas procesu."
Ievērojot minēto, Ministru kabineta rīkojumā norādītais institūciju loks ir neskaidrs kontekstā ar informatīvā ziņojuma projektā minēto. Proti, nav skaidrs, vai tajā paredzētie uzdevumi attiecināmi uz pilnīgi visām institūcijām vai arī uz informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajām, jo pašā informatīvā ziņojuma projektā tiek minētas vispārīgi tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības. Tādējādi lūdzam precizēt Ministru kabineta rīkojumā norādīto institūciju loku. 

-

Pie secinājumiem un nepieciešamās rīcības norādīts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām primāri ir nepieciešams identificēt, izskatīt, un nepieciešamības gadījumā grozīt normatīvo regulējumu, lai informācijas pieprasīšanai būtu legāls pamatojums un netiktu pieprasīta informācija, ko ir iespējams izgūt no valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām.
Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību, kā tas noteikts Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Vienlaikus minētā norma nosaka, ka informācijas pieprasīšana procesa dalībniekiem ir pieļaujama.
Papildus no nepieciešamās rīcības apraksta secināms, ka atsevišķās situācijās iestāde pieprasa informāciju nelegāli. Līdz ar to būtu nepieciešams norādīt, kad šādi gadījumi rodas, tādējādi iespēju robežās izslēdzot turpmāku to rašanos. Kā arī, lai sasniegtu plānotos mērķus vienreizes principa ieviešanā, izsakām priekšlikumu pārnozaru koordinācijas ieviešanai (kuru, piemēram, veiktu VARAM), jo bieži vien informācijas tālāka izmantošana ir ārpus konkrētās iestādes jomas.
 

-

Paskaidrojam, ka personas datu aizsardzības nosacījumi neaizliedz personas datu apstrādi, kā to var secināt no informatīvā ziņojuma projekta septītā secinājuma par aptauju analīzes secinājumiem.  Persona datu aizsardzība ietver nosacījumus tiesiskai personas datu apstrādei, līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt  minēto aptauju analizes secinājumu.
 

 

“7) Informācijas pieprasīšana no personas notiek, jo nepastāvot atbilstošam speciālajam normatīvajam regulējumam par personas datu apmaiņu starp iestādēm, pastāv riski pārkāpt personas pamattiesības, kā arī personas datu aizsardzības nosacījumus.”
 

 

Informatīvā ziņojuma projektā norādītais mērķis aptver valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu. Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 4.punkts reglamentē pakalpojuma pārvaldību un ietver noteiktas darbības tās veikšanai. Iepazīstoties ar informatīvā ziņojuma projektu secināms, ka informācijas vienreizes principa ievērošana un iekļaušana attiecināma ne tikai uz valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, bet arī, piemēram, uz pakalpojumu kvalitātes kontroles uzraudzību un pakalpojumu pilnveidošanu, jeb pakalpojumu pārvaldību kopumā. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar norādi, ka vienreizes principa nodrošināšana ir attiecināma uz pakalpojuma pārvaldību kopumā. Savukārt, ja vienreizes principu plānots attiecināt tikai uz pakalpojumu sniegšanu, lūdzam informatīvā ziņojuma projektā skaidrotšo izņēmumu.

-

Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 23. punktā noteikti rādītāji, kādus izpildes rādītājus pakalpojuma turētājs uzskaita. Minēto noteikumu 24.punkts paredz, ka pakalpojuma turētājs šo rādītāju izpildes rezultātus līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim publicē pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformā. Tātad publiski ir pieejama detalizēta un precīza informācija par attiecīgajiem pakalpojumu rādītājiem, t.sk. informācija par konkrētā pakalpojuma sniegšanas skaitu, no kā var secināt, cik liels klientu loks gūst labumu, no attiecīgā pakalpojuma pilnveidošanas. Ņemot vērā, ka pārsvarā jebkāda pakalpojuma pilnveidošana būs saistīta ar papildus resursu nepieciešamību (materiālie resursi, cilvēkresuri u.t.t.) kas var būt ierobežotā apjomā, tādējādi vadoties no iespējamā ieguvuma var noteikt pareizākos rīcības virzienus attiecībā uz pakalpojumiem, kas pilnveidojami prioritāri. Šobrīd noteikts, ka aktivitāte – nepieciešamais uzlabojums veicams līdz šī gada 29.decembrim. Minētais termiņš uzskatāms par neatbilstošu konkrētās iestādes visu pakalpojumu izvērtēšanai, pielāgošanai (tai skaitā sistēmu pielāgojumiem, datu apmaiņas nodrošināšanai) un grozījumiem normatīvajā regulējumā izstrādāšanai, saskaņošanai un pieņemšanai, līdz ar to, uzskatām, ka uzdevuma izpilde sadalāma vairākos posmos, sākotnēji uzdevuma izpildi attiecinot uz tiem pakalpojumiem pēc kuriem ir augsts pieprasījums, pēc tam – attiecībā uz tiem pakalpojumiem pēc kuriem ir vidējs pieprasījums un pēc tam – attiecībā uz tiem pakalpojumiem pēc kuriem ir zems pieprasījums. Nepieciešamības gadījumā, neizslēdzam iespējamību, ka ziņojumā tiek identificēti kritēriji pēc kuriem nosakāma pakalpojuma pieprasījuma intensitāte.

-

Atbilstoši  informatīvā ziņojuma projektā un rīcības plāna iekļautajam, paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iestāde, kas koordinē un uzrauga rīcības plāna izpildi, sniedzot metodisko un informatīvo atbalstu rīcības plāna izpildē. Ievērojot minēto, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā lūdzam iekļaut norādi par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā atbildīgo iestādi , kas koordinē un uzrauga rīcības plāna izpildi.

-

Informatīvā ziņojuma 1.sadaļas pirmajā rindkopā lietots saīsinājums VZD, kas nav atrunāts ziņojuma 2. lappusē iekļautajos saīsinājumu skaidrojumos. Līdz ar to lūdzam papildināt tabulu "Izmantotie saīsinājumi" 2.lappusē ar saīsinājumu VZD - Valsts zemes dienests.

Papildināt tabulu "Izmantotie saīsinājumi" 2.lpp ar saīsinājumu VZD - Valsts zemes dienests.

57. un 58. punkts saistībā ar personas iekļaušanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā kā vienreizes principa neievērošanu ir norādīts, ka tiek pieprasīta informācija par izglītību apliecinošu dokumentu, norādot nepieciešamo uzlabojumu "Izgūt nepieciešamo informāciju no valsts izglītības informācijas sistēmas reģistriem vai nepieciešamības gadījumā no mācību iestādēm automatizēti vai izmantojot alternatīvos saziņas kanālus". Uzņēmumu reģistrs norāda, ka attiecībā uz Latvijā izsniegtiem izglītības dokumentiem minētā nodrošināšanai nav šķēršļu. Vienlaikus attiecībā uz ārvalstīs izsniegtiem izglītības dokumentiem un to atzīšanu Latvijā apliecinošiem dokumentiem norādāms, ka šajā gadījumā dokumenti arī turpmāk būs jasniedz pašai personai, jo tie Uzņēmumu reģistram nav pieejami.

-