Atzinums

Latvijas Biodegvielas un Bioenerģijas asociācija (turpmāk – “Asociācija”) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto likumprojektu “Transporta enerģijas likums” (turpmāk – likumprojekts), tā anotāciju un izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem un norāda, ka uztur savā 2021.gada 17.novembra, 2022.gada 18.marta un 2022.gada 25.maija vēstulē pausto iebildumu, ka būtu jākāpina kopējais biodegvielu izmantošanas apjoms.

Vienlaikus Asociācija norāda, ka Latvijā aizvien ir vairāki eksportspējīgi uzņēmumi, kas ražo ilgtspējīgas šķidrās biodegvielas, kuras var tikt izmantotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) noteikto mērķu sasniegšanā.  Saskaņā ar Direktīvu 2018/2001 no  pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas biodegvielas līdz 2030.gadam var tikt izmantotas, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un degvielas piegādātājiem noteiktā pienākuma izpildē.

Biodegvielu ražošana veicina nodarbinātību un produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu Latvijā, piemēram, biodegvielas ražošanā rodas vērtīgi blakusprodukti, kas samazina ES proteīnu piegādes deficītu (t.i. dzīvnieku barības) un ļauj aizstāt dažādas vielas kosmētikā, pārtikā, dzīvnieku barībā, polimēros, kā arī protams ļauj samazināt SEG emisijas transportā bez papildu ieguldījumiem infrastruktūrā.

Asociācijas ieskatā jaunā ģeopolitiskā situācija liek daudz kritiskāk domāt par energoapgādes drošības aspektiem un to, kādi energoresursi tiek un tiks patērēti Latvijā tuvākajā nākotnē, kā arī dažādu krīžu gadījumos. Biodegvielu plašāks lietojums ļauj samazināt atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un garantē diversificētāku jeb drošāku enerģijas patēriņa struktūru. Šajā kontekstā jāizceļ arī to, ka Latvijā lielākā daļa autoparka kā arī militārā tehnika paļaujas tieši uz šķidro degvielu izmantošanu un biodegviela ir pieejama alternatīva tās aizvietošanai.

Neraugoties uz to, ka 2021.gada 9.decembra Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta vienošanās par obligātā piejaukuma turpināšanu zināmā periodā,  š.g. 14. jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" valdība lēma uz pusotru gadu jeb 18 mēnešiem noteikt, ka biodegvielas piejaukums nav obligāts, kas ir atkāpšanās no iepriekš panāktās vienošanās. Papildus tam šobrīd ar likumprojekta pārejas noteikumiem tiek paredzēta priekšlaicīga atteikšanās no kultūraugiem ražotām biodegvielām, kas kaitē šādu biodegvielu vienotā tirgus attīstībai un saskaņotai ES sistēmai šādu biodegvielu izmantošanai.  

Uzskatām, ka Asociācijas paustie argumenti ir pietiekami būtiski, lai arī Latvijā tiktu saglabāts no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu biodegvielu patēriņu vecinošs mehānisms jeb biodegvielas obligātais piejaukums fosilai degvielai. Ņemot vērā minēto, lūdzam saglabāt obligātā piejaukuma prasības līdz 2030.gadam, vai pagarināt obligātā piejaukuma termiņu par 18 mēnešiem jeb līdz 2027.gada 1.jūlijam.  
 
 

-