Atzinums

 Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas mākslu (mūzikas, mākslas un dejas) izglītības programmas tikai ar paaugstinātu koeficientu un faktiskie mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu izmantošanas izdevumi ir lielāki, kā arī mācību plāns ietver individuālās stundas, kas palielina pedagoģisko likmju skaitu vienam izglītojamam , Kultūras ministrijas ieskatā ir pamatots lielāks papildu finansējuma apmērs profesionālās vidējās izglītības programmās izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”.   Turklāt valsts dibinātām izglītības iestādēm nav pieejami citi finanšu resursi, kurus varētu piesaistīt izglītības programmu nodrošināšanas segšanai.   Tādējādi vidējā koeficienta  izmantošana aprēķinos attiecībā uz mākslu programmām  rada nepietiekamu  papildu nepieciešamā finansējuma apmēru. Tādēļ izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” nepieciešams noteikt profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo 230 euro apmērā  (pēc analoģijas jau paredzētajām izmaksām 98 euro apmērā piemērojot MK noteikumu Nr.655 3.pielikumā noteikto koeficientu 2,34). Tādējādi papildu finansējums izglītības programmu īstenošanai un pedagogu darba samaksai vienam audzēknim, kas apgūst profesionālās vidējās izglītības programmā izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” būs  487 euro
 Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs profesionālās vidējās izglītības programmās vidēji uz vienu audzēkni apmaksājamas 0,313  pedagoģiskās likmes mēnesī, tad profesionālās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas nodrošināšanai nepieciešams vismaz 396,51 euro (0,313 likmes x 830 euro + 13,5% papildu pienākumiem un likmes paaugstināšanai + 10% piemaksas profesionālās izglītības pedagogiem +   23,59% darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas piemaksas)= 259,79+35,07+25,98+75,67= 396,51. Minētais aprēķins veikts, neņemot vērā profesionālās izglītības kompetences centru piemaksas. Tādējādi kopējās papildu piešķiramā finansējuma izmaksas būs pietuvinātas faktiskajām viena audzēkņa izmaksām izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”. 
 

-

Ņemot vērā, ka mūzikas, mākslas un dejas apguvē būtiska loma ir  profesionālo iemaņu uzturēšana, lai nodrošinātu Ukrainas bērniem iespēju turpināt apgūt iesākto izglītības ieguvi rosinām MK noteikumu Nr. 488 22. punktu papildināt ar profesionālās ievirzes izglītību. 

Attiecīgā pašvaldība izvērtē pašvaldības izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pieejamību un atbilstību, un nosaka pašvaldības padotībā esošās izglītības iestādes, kas nodrošina pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālas vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības ieguves iespējas civiliedzīvotājiem. Civiliedzīvotāja likumiskais pārstāvis var izvēlēties civiliedzīvotājam iegūt pirmsskolas, vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību arī privātā izglītības iestādē, ja privātā izglītības iestāde tam ir piekritusi. Privātā izglītības iestāde informē civiliedzīvotāja uzturēšanās vietas pašvaldības atbildīgo amatpersonu par izglītības ieguves nodrošināšanu civiliedzīvotājam.

Ņemot vērā, ka mūzikas, mākslas un dejas apguvē būtiska loma ir  profesionālo iemaņu uzturēšana, lai nodrošinātu Ukrainas bērniem iespēju turpināt apgūt iesākto izglītības ieguvi rosinām MK noteikumu Nr. 488 23. punktu papildināt ar profesionālās ievirzes izglītību. 

Ja pašvaldība nevar nodrošināt civiliedzīvotāja iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības ieguvi savā padotībā esošās izglītības iestādēs, pašvaldības atbildīgā amatpersona sniedz informāciju ministrijai par nepieciešamību nodrošināt civiliedzīvotāja iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības ieguvi.

Ņemot vērā, ka mūzikas, mākslas un dejas apguvē būtiska loma ir  profesionālo iemaņu uzturēšana, lai nodrošinātu Ukrainas bērniem iespēju turpināt apgūt iesākto izglītības ieguvi rosinām MK noteikumu Nr. 488 24. punktu papildināt ar profesionālās ievirzes izglītību. 
Tā kā 2022. gada budžets valsts dibinātajām izglītības iestādēm, t.sk. Kultūras ministrijas padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm, ir apstiprināts, tām  nav brīvu finanšu resursu, lai mācību gada beigās uzņemtu lielu skaitu izglītojamo profesionālās ievirzes izglītības programmās. Tomēr, ņemot vērā, ka izglītības iestādēs objektīvu iemeslu dēļ varētu būt izveidojies izglītojamo atbirums 2021./2022. mācību gadā, izglītības iestādes varētu izvērtēt iespēju uz šīm vietām 2021./2022.mācību gada atlikušajos mēnešos, izvērtējot ukraiņu bērnu profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, uzņemt ukraiņu bērnus  izglītības iestādēm apstiprinātā budžeta ietvaros.

Ja ministrija nevar nodrošināt civiliedzīvotāja iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības ieguvi savā padotībā esošās izglītības iestādēs, ministrija informē attiecīgo nozares ministriju par nepieciešamību piedāvāt civiliedzīvotāja iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības ieguvi. Valsts dibinātā izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas, var uzņemt civiliedzīvotāju profesionālās ievirzes izglītības  programmā, ja to ir iespējams nodrošināt iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros, saskaņojot to ar attiecīgās nozares ministriju.

Ņemot vērā, ka profesionālās ievirzes izglītībā šobrīd nav izstrādāts izglītības standarts un tās saturs reglamentēts licencētajā izglītības programmā, lūdzam papildināt ar atsauci uz profesionālās ievirze izglītības programmu.
Vienlaikus lūdzam papildināt MK noteikumu Nr.488 29.punktu ar nosacījumu, ka uzņemot civiliedzīvotāju  profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas attiecīgajā klasē vai kursā, izglītības iestāde novērtē civiliedzīvotāja  iepriekš iegūtās profesionālās zināšanas, prasmes un  iemaņas atbilstoši izglītības programmas saturam. Tādējādi izglītības iestādei būtu iespējams izvērtēt bērna spējas apgūt konkrēto izglītības programmu un noteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus t.sk. valsts valodas apguvi.

Civiliedzīvotāju ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem izglītības programmā viņa vecumam atbilstošā klasē vai grupā, izstrādājot individuālo izglītības programmas apguves plānu un nosakot nepieciešamos atbalsta pasākumus, t.sk. valsts valodas apguvi, pamatojoties uz valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, valsts vispārējās vidējās izglītības un valsts profesionālās vidējās izglītības standartos  un profesionālās ievirzes izglītības programmā noteikto izglītības satura apguvi. Uzņemot civiliedzīvotāju  profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas attiecīgajā klasē vai kursā, izglītības iestāde novērtē civiliedzīvotāja  iepriekš iegūtās profesionālās zināšanas, prasmes un  iemaņas atbilstoši izglītības programmas saturam. Izglītības iestāde iepazīstina civiliedzīvotāja likumisko pārstāvi ar civiliedzīvotājam izstrādāto individuālo izglītības programmas plānu un noteiktajiem atbalsta pasākumiem. Izglītības iestāde iepazīstina civiliedzīvotāja likumisko pārstāvi ar civiliedzīvotājam izstrādāto individuālo izglītības programmas plānu un noteiktajiem atbalsta pasākumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" 21. punktā noteikts, ka profesionālās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot katram izglītojamam vidēji ne mazāk kā 20 euro mēnesī. Savukārt minēto noteikumu 22. punkts noteic, ka izglītojamam minimālo ikmēneša stipendiju nosaka 15 euro apmērā un to piešķir uzsākot vai atsākot mācības profesionālās izglītības iestādē, līdz brīdim, kad profesionālās izglītības iestāde izglītojamam nosaka citu ikmēneša stipendijas apmēru, u.c. gadījumos. Līdz ar to nosakot finansējumu stipendijas izmaksai tikai 15 euro apmērā Ukrainas civiliedzīvotājam ir liegtas tiesības pēc vērtējumu iegūšanas pretendēt uz augstāku stipendijas apmēru. Līdz ar to rosinām paredzēt finansējumu ikmēneša stipendijas izmaksai vismaz 20 euro apmērā, līdzvērtīgi kā to paredz 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" 21. punkts pārējiem izglītojamiem. Vienlaikus informējam, ka Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs stipendijas vidējais apmērs 2022.gadā provizoriski tiek paredzēts 42,78 euro euro apmērā vienam izglītojamam.
Projektā paredzēts, ka papildus šo noteikumu 9.punktā noteiktajam valsts finansējumam,  profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanai tiek piešķirts arī papildu finansējums  profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas izmaksām uz vienu izglītojamo mēnesī 98 euro apmērā. Atbilstoši Anotācijas  1.3. punktā norādīts Izglītības  un zinātnes ministrijas pamatojums šo izmaksu aprēķinam, par pamatu izmantojot Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK Nr. 655) normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo.  Vēršam uzmanību, ka minētās normējamās izmaksas  425,15 euro gadā, ir noteiktas 2014.gadā, t.i. pirms 8 gadiem, turklāt  papildu finansējuma  profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas izmaksām uz vienu izglītojamo  tiek izmantots vidējais koeficients.  Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas mākslu (mūzikas, mākslas un dejas) izglītības programmas tikai ar paaugstinātu koeficientu un faktiskie mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu izmantošanas izdevumi ir lielāki, kā arī mācību plāns ietver individuālās stundas, kas palielina pedagoģisko likmju skaitu vienam izglītojamam , Kultūras ministrijas ieskatā ir pamatots lielāks papildu finansējuma apmērs profesionālās vidējās izglītības programmās izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”.   Turklāt valsts dibinātām izglītības iestādēm nav pieejami citi finanšu resursi, kurus varētu piesaistīt izglītības programmu nodrošināšanas segšanai.  
Tādējādi vidējā koeficienta  izmantošana aprēķinos attiecībā uz mākslu programmām  rada nepietiekamu  papildu nepieciešamā finansējuma apmēru. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” noteikt profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo 230 euro apmērā  (pēc analoģijas jau paredzētajām izmaksām 98 euro apmērā piemērojot MK noteikumu Nr.655 3.pielikumā noteikto koeficientu 2,34). Tādējādi papildu finansējums izglītības programmu īstenošanai un pedagogu darba samaksai vienam audzēknim, kas apgūst profesionālās vidējās izglītības programmā izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” būs  487 euro
Ņemot vērā, ka 2021./2022. mācību gadā ir atlikuši tikai divi ar pus mēneši un turpinoties Covid-19 pandēmijai šajā mācību gadā ir bijis atbirums profesionālās ievirzes izglītības programmās, tad provizoriski iespējams papildus izglītojamo uzņemšana uz šīm brīvajām vietām. Līdz ar to rosinām noteikumu 33. punktu papildināt ar nosacījumu, ka 2021./2022. mācību gadā profesionālas ievirzes izglītības programmas īstenošana  civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros.

Civiliedzīvotāja profesionālās vidējās izglītības programmas apguvei piešķir šo noteikumu 9. punktā noteikto finansējumu, finansējumu ikmēneša stipendijas izmaksai 20 euro apmērā un profesionālās vidējās izglītības programmas īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo mēnesī 98 euro apmērā, bet izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” – 230 euro apmērā. Minēto finansējumu  ministrija pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.  2021./2022. mācību gadā profesionālas ievirzes izglītības programmas īstenošana  civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros.

 

Ņemot vērā,ka projektā paredzēts Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumus Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas" papildināt ar atsevišķiem noteikumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tad Kultūras ministrijas ieskatā būtu papildināms arī minēto noteikumu 2. punktā noteiktais tvērums, t.i. papildinot, ar nosacījumu, ka šie noteikumi nosaka tiesības turpināt iegūt izglītību nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri  iepriekš ir uzsākuši izglītības ieguvi profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības  programmās.

Patvēruma meklētājam nodrošina sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma, iespēju iegūt pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību (turpmāk – vispārējā izglītība) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi, kā arī tiesības turpināt iegūt izglītību Ukrainas civiliedzīvotājiem (turpmāk – civiliedzīvotāji), kuri  iepriekš ir uzsākuši izglītības ieguvi profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības  programmās.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas" nav minēts termins Valsts finansējums sniedzam priekšlikumu noteikumu 32.punktu izteikt šādā redakcijā  "Finansējumu civiliedzīvotāja vispārējās izglītības programmas apguvei valsts dibinātās izglītības iestādēs piešķir atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajam. Minēto finansējumu ministrija, kuras padotībā ir izglītības iestāde,  pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finansējumu civiliedzīvotāja vispārējās izglītības programmas apguvei valsts dibinātās izglītības iestādēs piešķir atbilstoši šo noteikumu 9.punktā noteiktajam. Minēto finansējumu ministrija, kuras padotībā ir izglītības iestāde,  pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".