Atzinums

Projekta ID
23-TA-2952
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
01.12.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu
Konkrētais Projekts tieši neskar bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, jo to regulē cits normatīvais akts - Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1607 “Noteikumi par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu”. Tomēr, ņemot vērā, ka Projekta Anotācijas 1.3.punktā aprakstītā problēma ir pilnībā attiecināma arī uz mājsaimniecībām, kurās ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, kuram ir nepieciešama īpaša kopšana un 18 gadu vecuma slieksnis neievieš būtiskas izmaiņas no kopšanas nepieciešamības skatpunkta, kā arī vairākos Satversmes tiesas nolēmumos norādītais, ka Satversmes 91.pantā ietvertais vienlīdzīguma princips pieprasa vienādos apstākļos pielietot vienādus risinājumus. Projekta Anotācijā minētā pilngadīgo personu pilsoniskā iniciatīva par nepieciešamību paaugstināt pabalsta apmēru pilngadīgai personai, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, par ko parakstījušies 10 825 Latvijas iedzīvotāju, ir saprotama un atbalstāma. Bet tas nav pietiekams pamats par sociālo politiku atbildīgo valsts institūciju atšķirīgai attieksmei pret nepilngadīgajām personām, kurām ir nepieciešama īpaša kopšana. Sociāli atbildīgai valstij ir jāsaredz un jāsadzird arī citas analogā situācijā esošas sociālās grupas.

Priekšlikums
Ņemot vērā augšminēto,  LDDK ieskatā reizē ar Projektu ir jāvirza analogs grozījumu projekts Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1607 “Noteikumi par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu”.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.1. otro teikumu LM piedāvātajā redakcijā (tehnisks iebildums)

Pamatojums
Projekts paredz  pabalsta apmēru pilngadīgai personai, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, paaugstināt līdz  413,43 euro mēnesī.
Pabalsta apmērs pēdējo reizi ir aktualizēts 2019.gada jūlijā un šobrīd ir 313,43 euro. No nākamā gada to ir paredzēts paaugstināt par 100 euro un noteikt 413,43 euro apmērā. Pabalsta apmēra paaugstināšana ir pilnībā atbalstāma, bet iespējams, ka jāpilnveido tā tehniskais izpildījums. 
Šī pabalsta apmērs nav atvasināts no ienākumu mediānas vai citiem līdzīgiem lielumiem, bet ir veidojies summējot divu valūtu izteikti (līdz pilniem desmitiem un simtiem) noapaļotus lielumus – Ls 150 + 100 euro + 100 euro. LDDK ieskatā arī pabalsta lielumu būtu vēlams izteikt pilnos euro. 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto normatīvā akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1608 "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana"” (turpmāk tekstā - Projekts) un pilnībā atbalsta Projektā piedāvāto risinājumu – paaugstināt atbalstu pilngadīgajām personām, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

Vienlaikus LDDK izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus:

LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.1. pirmo teikumu LM piedāvātajā redakcijā. 

Pamatojums
Projekta pirmā punkta pirmajā apakšpunktā LM piedāvā noteikt, ka vispārīgajā gadījumā pabalsta apmērs ir 213,43 euro mēnesī. Savukārt pabalsta apmērs pilngadīgai personai, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir 413,43 euro mēnesī.

Par vispārīgā gadījuma pabalsta apmēru
Šis pabalsts ir paredzēts personām ar invaliditāti, kurām ir nepieciešama īpaša kopšana un nodrošina šīm personām pieeju pie pakalpojuma, kas šīm personām ir tik būtisks, ka to ir ietverams sociālās palīdzības minimumā. Pabalsta apmērs ir 213,43 euro (Ls 150) mēnesī pēdējo reizi ir aktualizēts 2014.gadā,  kad tas bija 67% no minimālās algas un 28% no vidējās algas valstī. Šobrīd pabalsta apmērs ir vairs tikai 14%  no vidējās algas valstī un 34% no minimālās algas. Savukārt plānotajā pirmajā piemērošanas gadā tie vairs būs tikai 30% no minimālās algas.
Pabalsta saglabāšana 2014.gada nominālajā līmenī Projekta Anotācijā nav pamatota, bet, skatot kontekstā ar pabalsta apmēru pilngadīgai personai, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir pilnīgi pamatota  ka tā paaugstināšana ir nepieciešama, lai dzīves dārdzības pieauguma apstākļos sekmētu personas iespējas nodrošināt papildu izdevumus, kas saistīti ar veselības un funkcionālā stāvokļa uzlabošanu vai vismaz uzturēšanu esošajā līmenī, un šai pozīcijai pamatoti ir pieprasīts un arī piešķirts papildus finansējums. Tomēr nav šaubu, ka dzīves dārdzības pieaugums ir attiecināms arī uz vispārīgā pabalsta saņēmēju iespējām nodrošināt papildu izdevumus, kas saistīti ar veselības un funkcionālā stāvokļa uzlabošanu vai vismaz uzturēšanu esošajā līmenī. Turklāt, ir jāņem vērā, ka vispārīgā pabalsta apmērs nav aktualizēts 10 gadus. Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka sociālā atbalsta pasākumiem jāiet līdzi ir  ekonomiskās  attīstības  tendencēm. Raugoties no aktualizācijas regularitātes aspekta, nevar uzskatīt, ka saglabājot šī pabalsta apmēru tādā pašā monetārā apmērā, kāds tas bija 2014.gadā, ir ievērots nosacījums par atbalsta saskaņošanu ar valsts ekonomiskās  attīstības  tendencēm. Tāpat Satversmes  tiesa ir paudusi uzskatu, ka valsts  budžeta  intereses  pašas  par  sevi  bez jebkādiem citiem objektīviem apsvērumiem nevar kalpot par pamatu tam, ka valsts nepilda savu pienākumu nodrošināt sociālās palīdzības minimumu. Ņemot vērā augšminēto, LDDK ieskatā labākais risinājums ir aktualizēt arī vispārīgo pabalstu. Savukārt ja tas netiek īstenots, tad Anotācijā ir jānorāda uz ar budžeta  interesēm nesaistītiem objektīviem apsvērumiem, kas var kalpot par pamatu šī pabalsta saglabāšanai 2014.gada nominālajā līmenī.
 Otrs aspekts ir saistīts ar pabalsta apmēru - 213,43 euro , kas vēl arvien ir pārcēlums no latos izteikti noapaļotā apmēra - Ls 150. Vairākos normatīvajos aktos ir ietverts princips, ka summas ir noapaļojamas līdz pilniem euro. Šajā gadījumā tehniska noapaļošana uz leju nebūtu labs risinājums, tomēr atstāt pabalsta lielumu, kā pārcēlumu no savulaik latos noteiktās vērtības 10 gadus pēc valūtas nomaiņas arī nav labs risinājums. Iespējams, ka vismaz neliela noapaļošana uz augšu varētu būt risinājums, kas no valsts budžeta neprasītu lielu līdzekļu apjomu.
Piedāvātā redakcija
-