Atzinums

Latvijas Universitātes iebildumi:
Ziņojumā Darba samaksas finansēšanas modeļa aprēķini balstīti uz pieņēmumu, ka augstskolu akadēmiskā personāla alga sastāda 71 % no studiju bāzes finansējuma un šis procents (71 %) tiek piemērots arī citiem finansējuma veidiem. Faktiskajā darbībā tā nav, jo augstskolas no studiju bāzes finansējuma sedz arī infrastruktūras uzturēšanas, preču un pakalpojumu iegādes, vispārējā personāla u.c. izmaksas un tās nav mazas. Arī izmantojot ziņojumā norādīto Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr. 994 aprēķinu, akadēmiskā personāla alga (938 EUR) sanāk tikai 49 % no kopējām studiju vietas izmaksām (1896,98 EUR). Šis pats procents (71 %) tiek piemērots arī citiem finansējuma veidiem, neizvērtējot faktisko situāciju attiecīgajā finansējuma veidā. 
LU uzskata, ka jebkurš amats, kura galvenie darba pienākumi ietver akadēmiskā darba veikšanu, būtu jāuzskata par akadēmisko amatu, t.sk., prakses profesori un citi amati, kas norādīti 10. tTabulā (51.lpp, jo ir divas 10. tabulas), kā arī pasniedzēji jeb piesaistītie docētāji. Tas skaidrāk nodalītu akadēmiskā personāla un vispārējā personāla funkcijas. Piemēram, pēc pašreizējās ziņojuma versijas sanāk, ka prakses profesors, kas apmāca studentus un veic pētniecību tiktu uzskatīts par vispārējo personālu, lai gan pēc būtības veic akadēmiskou darbu. Vienlaikus jāsaglabā pamata akadēmiskā personāla nozīmība (doktorants, pēcdoktorants, asistents, lektors, docents, pētnieks, asociētais profesors, vadošais pētnieks, profesors), tāpēc piedāvājam ieviest terminu “pamata akadēmiskais amats”. Vērts atsevišķi izdalīt īstermiņa pamata akadēmiskos amatus (piem., doktorants, pēcdoktorants) un ilgtermiņa pamata akadēmiskos amatus. Šis jautājums ir nozīmīgs arī starptautisko reitingu skatījumā, kur viens no rādītājiem ir akadēmiskā personāla un studentu skaita proporcija. 
Pašreizējā ziņojumā LU nesaskata pamatu saglabāt 2divas paralēlas sistēmas ar tenūras amatiem un citiem amatiem vidējā un vadošā akadēmiskā personāla līmenī, jo gan tenūras amati, gan pārējās profesūras amati ar beztermiņa nodarbinātību no regulējuma puses var garantēt stabilu nodarbinātību un ilgtermiņa akadēmisko karjeru akadēmiskajā institūcijā. Aicinām šo jautājumu precizēt. LU uzskata, ka nepieciešama vienota sistēma. 
Akadēmiskā personāla darba snieguma rezultātu novērtēšana LU ieskatā saistāma ar katrai amata vietai uzstādītajiem uzdevumiem. Tie var būt ļoti specifiski. Tāpēc uzskatām, ka 4. tabulā minētie pamata kritēriji ierobežos institūciju iespējas un akadēmiskā personāla specializāciju. Piemēram, prasība pēc docēšanas pieredzes visos augstākās izglītības līmeņos ir nesavienojama ar akadēmisko karjeru tikai pētniecībā. LU ieskatā ziņojumā minētais pamata kritēriju galvenais mērķis “novērst tāda akadēmiskā personāla palikšanu amatā” ir lieks, jo snieguma vērtēšana jāveic atbilstoši konkrētajai amata vietai izvirzītajiem uzdevumiem un kritērijiem. LU ieskatā 4. tabula būtu dzēšama, vai nosakāma par piemērojamu tikai konkrētos gadījumos, piemēram, ja pētniecības institūcija neizpilda iepriekš noteiktus minimālos rādītājus saistībā ar publikāciju skaitu, projektu piesaisti un doktora disertāciju skaitu. 
LU ieskatā sistēmai nepieciešamā finansējuma aprēķinos jāņem vērā atšķirīgos institūciju statusus, piemēram, zinātnes universitātēm P3 un P4 personāla daļai vajadzētu būt lielākai kā citās institūcijās, jo ir atšķirīgs šo institūciju sagaidāmais sniegums un kompetences līmenis. 
LU uzskata, ka nepieciešams skaidri iezīmēt ne tikai uz praksi orientētu amatu iespējamību, bet arī akadēmisko viespeērsonālu. LU ieskatā tasie faktiski dublētu visus ilgtermiņa pamata akadēmisko amatu sarakstu, ar atzīmi par piesaisti uz laiku. 

Latvijas Universitātes priekšlikumi:
LU ieskatā ir ieviešams jēdziens “tenūrgaitas karjera”, kuru raksturo iespēja ātrākā gaitā paaugstināt cilvēku amatā bez ārēja konkursa. Savukārt “akadēmiskā karjera” ir plašāks jēdziens, kas ietver plašas un dažādas karjeras veidošanas iespējas akadēmiskajos amatos. LU uzskata, ka jaunajā ietvarā pamata akadēmiskie amati P3 un P4 līmenī sastāvētu tikai no tenūrgaitas un tenūramatiem, kamēr P1 un P2 līmenī būtu iespējami arī citi akadēmiskie pamata amati.  
Prasībai par starptautisku konkursu izsludināšanu un akadēmiskā amata pretendentu atlases komisijas veidošanu ir jābūt samērīgai. Uzskatām, ka tā jānosaka kā prasība tikai daļai pamata akadēmiskā personāla pozīciju (piemēram, profesors, asoc.prof., vad.pētn., pētnieks, docents). Pašlaik tā izriet kā obligāta prasība arī P1 un visiem P2 amatiem, t.sk., doktorantiem, pēcdoktorantiem, lektoriem.  
LU ieskatā no P1 amatu kategorijas ir svītrojams amats “jaunais pētnieks”, jo nav skaidrs, kā tas atšķiras no zinātniskā asistenta.  
LU ieskatā ir jāatstāj iespēja cilvēkam ar doktora grādu ieņemt arī lektora amatu, kas ir jo īpaši svarīgi, piesaistot cilvēkus darbam ar lielu docēšanas īpatsvaru. Salīdzinoši, LU ieskatā docenta amatā būtu nosakāma prasība arī par pētniecisko darbu.  
LU ieskatā negatīvs darba snieguma rezultātu novērtējums var būt par pamatu darba attiecību pārtraukšanai vai pazemināšanai amatā gan darba līgumāa uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku gadījumā. 
Tenūrgaitas amatam P2 līmenī vajadzētu noteikt lielāku elastību institūcijas pusē, piemēram, iespēju paaugstināt amatā ātrāk nekā pēc 4 gadiem, līdzīgi, kā P3 līmenim. LU ieteikums būtu vispārināt pašreizējo versiju “Šādā gadījumā ir nepieciešams prorektora lēmums, kas pamatojas uz dekāna priekšlikumu”, ļaujot institūcijai pašai noteikt lēmuma pieņemšanas kārtību. 
Aicinām aktualizēt darba samaksas finansēšanas modeļa aprēķinus un nepieciešamo finansējuma apmēru, balstoties uz aktuāliem datiem par studiju bāzes un citiem finansējumiem, kā arī statistiku par darba samaksu. Uzskatām, ka 2.7.1. minētā tenūrkomisijai jāstrādā tikai pēc kandidāta pieņemšanas darbā. Tāpēc LU priekšlikums ir mainīt tekstu: sniegt vērtējumu tiešajam vadītājam.
Tehniskie priekšlikumi:

3.2. sadaļu papildināt ar Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr.354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 11.septembra noteikumi Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. 
2.13. sadaļā “Darbinieki kas līdzdarbojas akadēmiskajā darbā” minēti “dažādie docētāji” (piemēram, saskaņā ar šā brīža MK 10.05.2011. Noteikumos Nr.354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”, noteiktais amats “pasniedzējs”, profesijas kods:2310 07). Attiecībā uz amata nosaukumu “pasniedzējs”, priekšlikums veikt izmaiņas profesiju un amatu sarakstā, izsakot šo amata nosaukumu “piesaistītais docētājs”. 
Vēl viens tehnisks jautājums (grozāms MK noteikumu punkts) būtu: 2018. gada 11.septembra Nr.569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" 16.punkts: https://likumi.lv/ta/id/301572#p16
Pie jaunā (vēlamā) karjeras modeļa varētu būt neskaidrības attiecībā uz šī punkta piemērošanu. Pēc būtības 160 stundas reizi 6 gados ir jābūt "pedagoģiskajai izaugsmei/pilnveidei", tā pagājušogad konsultēja IKVD. Jautājums būtu - kam mēs vēlamies piemērot šo obligāto pedagoģisko pilnveidi jaunajā modelī. LU aicinoa šos MK noteikumus pievienot normatīvo aktu sarakstam, kuros jāveic saistīrie grozījumi.

-