Atzinums

42. lpp. Bērna atbalsta speciālists organizēs sadarbību ar bērna gadījuma risināšanā iesaistītajām institūcijām (piem., bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības policiju, skolu, ārstniecības iestādēm u.c.), un koordinēs to savstarpējo sadarbību, uzraudzīs atbalsta pasākumu piešķiršanu, nodrošinās savlaicīgu speciālistu iesaisti gadījuma risināšanā, vērtēs riska novēršanas dinamiku (risku un vajadzību analīze), sastādot atbalsta pasākumu plānu un vienlaikus būs arī bērna uzticības persona. Bērna atbalsta speciālists pēc būtības būs izteikts bērna labāko interešu pārstāvis/aizstāvis (“bērnu ombuds”).

Priekšlikums- Audžuģimenes loma- piesaistot bērnu ombudu, mentoru un citus atbalsta speciālistus- audžuģimene kļūst par šo speciālistu darba “menedžeri” un zaudē savu audžuģimenes, kā ģimeniskas vides lomu bērna ikdienā.
V Priekšlikums- Audžuģimeņu atbalstam un atelpas brīdim piemērota ir vasaras nometne bērniem vecumā no 7-12 gadiem. Noslēdzoties mācību gadam, audžuvecāki saskaras ar problēmu, ka mazi bērni visu dienu ir mājās, tiem nepieciešama pieskatīšana. Audžuvecāki bez atbalsta personām nespēj to nodrošināt.
-Atelpas brīdim ir izsšķiroša loma, lai audžuģimene nonākot krīzes situācijā spētu atgūties un turpināt darbu. Audžuģimenes “izdeg” tāpat, kā visu palīdzošo profesiju pārstāvji un bieži cieš no bērnu bioloģisko vecāku nepamatotiem pārmetumiem, prasībām, bērnu noskaņošanas pret audžuvecākiem.
Atelpas brīdi var sniegt cita audžuģimene, jo bērnu ievietošana institūcijā bērnam radīs milzīgu stresu.
-Mazināt birokrātisko slogu krīzes audžuģimenēm- ievietojot bērnu krīzes audžuģimenē uz 10 dienām vai 30 dienām, vairākiem mēnešiem - tiek slēgts līgums ar pašvaldību, raktīts iesniegums pabalsta piešķiršanai bērna uzturam. Katru reizi pagarinot bērna uzturēšanās laiku krīzes audžuģimenē no jauna tiek kārtoti visi dokumenti.isi atbalsta mehānismi ir ļoti labi, bet jāatceras, ka pamats ir ģimene.

-

38.lpp. 2.2. ikmēneša pabalstu ir tiesības saņemt bērniem, kuri  apgūst izglītības programmu, kā arī, lai motivētu jaunieti uzlabot mācību sasniegumus un būt sekmīgiem, ikmēneša pabalstam piemērot papildus koeficients 0.5, ja sekmīgi apgūst mācību vielu, tādējādi tiktu noteikts, ka ikmēneša pabalsta apmērs  nav mazāks par 163.50 eiro un personai ar invaliditāti kopš bērnības tas nav mazāks par 244.50 eiro mēnesī. Pasākums tiks īstenots pašvaldību budžetu līdzekļu ietvaros;

Priekšlikums ir atbalstāms, taču būtu jāprecizē vai ikmnēneša pabalsts varētu tikt izmaksāts pie nosacījuma, ka jaunietis izglītības iegūšanas procesā nav 100% sekmīgs, pastāv iespēja, ka kādā no mācību priekšmetiem var nebūt sekmīgs vērtējums, līdz ar to jautājums būtu sekojošs - tas būtu uzskatāms, ka pabalsts ir jāizmaksā, bet bez koeficienta piemērošanas? Jo gadījumi mēdz būt dažādi, kā arī situācijas ir vairākas, kā tiek traktēts sekmīgs vai nesekmīgs
Kā arī būtu jāprecizē skolēna/studenta sekmju uzrādīšana, cik bieži tas jādara, kādā veidā utt., jo no prakses ir tā, ka bieži vien mācību gada sākumā ir sekmīgs, bet jau novembra mēnesī atzīmes ir mazāk sekmīgas, kā šo varētu risināt, lai būtu atbildība arī pašam pabalsta saņēmējam?

-