Atzinums

No noteikumu projekta 12.6 apakšpunkta, kā arī no Anotācijas, nav īsti saprotams, kādā veidā Valsts vides dienests veiks konstatāciju, ka  applūstošā teritorija ir nelikumīgi uzbērta, kādas būs veicamās darbības un kādas sekas tas izraisīs jau esošajai apbūvei, tās īpašniekiem un pašvaldībai. Lūdzam papildināt Anotāciju ar detalizētāku skaidrojumu.

 

-

Pašvaldībām būs būtiski izdevumi, lai veiktu Publisko iepirkumu likuma procedūras ar mērķi iegādāties pakalpojumus par speciālistu, hidrologu u.c. atzinumiem. Anotācijā tas nav ņemts vērā.

-

Ar izstrādātajiem noteikumu grozījumiem applūstošo teritoriju noteikšanas process ir izveidots sarežģītāks un apgrieztā secībā, kā galveno nosakot tieši Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk tekstā  – Centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību.

Centra modelētās plūdu postījumu un plūdu riska kartes (ņemot vērā situāciju dabā – esošo apbūvi, ielu tīklu, pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izbūvētās būves un sistēmas) bez precizēšanas nav piemērojamas apgrūtinājuma -  applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (kods 7311020400) noteikšanai teritorijas plānojumos.

Applūstošo teritoriju (ar 10% applūšanas varbūtību) ārpus ūdensteces regulāri applūstošas palienes noteikšana, izmantojot Centra plūdu riska karšu datus (ņemot vērā to precizitāti) nav samērīga un būtiski ierobežo apbūvēto un inženiertehniski sagatavoto teritoriju attīstību.
 

-

Piedāvātie Grozījumi nebūs piemērojami Rīgas pilsētas gadījumā, līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība kategoriski iebilst  noteikumu projektam.
Atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) 2023. gadā sniegtajai informācijai (LVĢMC vēstule  Nr.1-2/899) Rīgas pilsētas teritorijai kā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijai jaunās plūdu riska un plūdu draudu kartes provizoriski tiks izstrādātas 2026. gadā. Ņemot vērā augstākminēto, joprojām ir oficiāli piemērojami Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā esošie dati par applūstošajām teritorijām, kas izstrādāti 2014. gadā projekta “Rīga pret plūdiem” ietvaros.
Ņemot vērā augstākminēto LVĢMC  sniegto informāciju Rīgas valstspilsētas gadījumā nav izpildāmi Grozījumu 1., 2., 3., 13. punkti, kuros tiek grozīti Ministru kabineta 03.06.2008. noteikumu Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 9. un 10. punkti, kā arī tie tiek papildināti ar  9.1 un  14. punktu.
 

-

Iebilstam pret šādu 9. punkta redakciju, attiecībā uz Centra izstrādāto aktuālo iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu ar 10% applūšanas varbūtību pārņemšanu teritorijas plānojumā pilnā apjomā, pielīdzinot plūdu riska teritorijas applūstošām teritorijām. Aizsargjoslu likumā definētās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju (10% applūduma varbūtība), nav pielīdzināmas plūdu riska teritorijām.  LVĢMC sagatavotās plūdu riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību nebūtu pielīdzināmas Aizsargjoslu likumā minētajai applūstošajai teritorijai (aizsargjoslai).  Normatīvie akti paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka applūstošās teritorijas, proti, “ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma /t.i.Aizsargjoslu likuma/ 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai” (sk.Aizsargjoslu likumu). Aizsargjoslu likuma būvniecības aizliegumi attiecas tieši uz applūstošajām teritorijām. Tajā pašā laikā likumprojekts uzliek normu pašvaldībām noteikt applūstošās teritorijas, izmantojot LVĢMC izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes, kam pēc jēdziena ir cits mērķis un kur ir attēlota šaurāka zona, salīdzinot ar applūstošo teritoriju. Plūdu postījumu un plūdu riska kartes bez precizēšanas nav piemērojamas apgrūtinājuma -  applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija (kods 7311020400) noteikšanai teritorijas plānojumos.Tadejādi pazud Aizsargjoslu likuma normas izpildes objektivitāte.

Lūdzu skaidrot, vai plānots, ka attēlotajam LVĢMC iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartēs jābūt identiskam ar applūstošo teritoriju attēliem teritorijas plānošanas dokumentos? Ja tā tas ir, tas faktiski vairs nav apgrūtinājums, ko nosaka pašvaldība savā teritorijas plānojumā, bet tāds, ko pašavaldība tikai attēlo (jo dati un aprēķini ir LVĢMC).

Tāpat norādām, ka ņemot vērā Zemgales līdzenuma upju sarežģīto hidroloģisko tīklu ar nestacionārām plūsmām, applūstošo teritoriju noteikšanai nav izmantojamas tikai Centra matemātiskās modelēšanas metodes.
 

Nosakot teritorijas plānojumā plūdu riska teritorijas (teritorijas ar īpašiem noteikumiem), izmanto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu un riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.
 

Ja tiek noteikts, ka tieši pašvaldība nodrošina teritorijas hidrodinamisko modelēšanu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā, var rasties pamatots secinājums, ka tieši pašvaldībai ir pienākums finansēt šo darbību privātīpašumu lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādes gadījumos. Lūdzam precizēt darbības finansēšanas kārtību.

-

Lūdzu skaidrot, kādas metodes piemērot, precizējot applūstošās teritorijas būvprojektā (MK noteikumu Nr. 240 217.1punkts:  Teritorijas plānojumā attēlotās plūdu riska teritorijas un applūstošās teritorijas precizē lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.) Kā punkts sader kopā ar 12.5 punktu?
 

-

Nav skaidri saprotams, vai 10., 10.1., 11. un 12. punktos minētos gadījumos novērojumus, aprēķinus, modelēšanu utt. veic (par saviem līdzekļiem) pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā, vai tomēr pašvaldība to veic tikai 10.punkta gadījumā ,t.i.,  ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot hidrodinamisko modelēšanu?

-

Dati, ko pasūta pašvaldība, nebūs nevienam publiski pieejami. Pēc kādiem kritērijiem veidojas šī situācija - kaut kur ir un kaut kur nav izstrādāti LVĢMC dati?

-

Lūdzu skaidrots, vai no 12.1 un 12.2   un 12.3 punktiem izriet, ka visos LVĢMC plūdu datu neesamības/nepietiekamības gadījumos pašvaldība tikai iegūst datus, bet aprēķinus/modelēšanu veic Centrs? Vai attēlot/noteikt teritorijas plānošanas dokumentā pašvaldība varēs tikai LVĢMC akcepta gadījumā? Ja tā tas ir, par kādiem līdzekliem Centrs to dara? Par Centra saskanojumu pašvaldībai  būs jāmaksā?

-

Lūdzu atbildes uz šiem jautājumiem  ietvert anotācijā vai skaidri papildināt tiesību akta projektu:
1.Kas notiek  VSAI “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pozitīva/negatīva lēmuma gadījumā?
2. Kas finansē  postījumu vietu un plūdu riska karšu precizēšanu pēc pašvaldības iesniegtajiem datiem?
3. Kādi būs kritēriji lēmuma pieņemšanai?

-

Lūdzu skaidrot, vai i šī norma attiecas tikai uz gadījumiem, kad applūstošā teritorija tiek precizēta tikai teritorijas plānojumā? Proti, ne lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, kā to paredz MK noteikumi Nr. 240? Iesakām izvērtēt precizēt redakciju: “...lemt par teritorijas plānojumā attēlotās applūstošās teritorijas precizēšanu...”

-

LVĢMC izstrādātās plūdu riska kartes, kuras pašvaldībām būs jāiestrādā teritorijas plānojumā kā  applūstošo teritoriju, attēlo tikai nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas (NNPRT), proti, teritorijas, kurās  pastāv nozīmīgs plūdu risks. Bet saskaņā ar likumprojekta 12.3 punktu pašvaldība ir atbildīga par visiem iespējamajiem riskiem un jebkura mēroga ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā. Pie tam, pašvaldība, rūpējoties par savu iedzīvotāju drošību, var gribēt ne tikai sašaurināt iepriekš noteikto applūstošo teritoriju, bet arī to paplašināt atbilstoši faktiskai situācijai un par to var tikt sodīta? Jāņem vērā arī tas, ka klimata pārmaiņu ietekmes rezultātā slikti koptas meliorācijas sistēmas u.c. no pašvaldības neatkarīgu faktoru dēļ applūst jaunas teritorijas (ar 10% applūšanas varbūtību un ne tikai ar 0-1 m ūdens dziļumu), kas var notikt biežāk nekā reizi 6 gados (t.i.LVĢMC plūdu riska datu atjaunošanas periods).
Šāda norma nav samērīga.

-

Iebilstam 12.3 punkta redakcijai, ka pašvaldībai par saviem līdzekļiem jānolīgst speciālisti jaunai modelēšanai, datu precizēšanai un jāuzņemas atbildība par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā. Tas nozīmē, ka būs nevis viena pilnveidota datu bāze, bet katrai pašvaldībai sava – kurus datus tad izmantos citas iestādes?
Atkārtoti lūdzam noteikt šādu kārtību:
1) Pašvaldības, salīdzinot jaunākos LVĢMC datus un pašvaldību šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteiktās applūstošās teritorijas, identificē problemātiskās vietas (kuriem ūdensobjektiem nav noteiktas applūstošās teritorijas, kurās dati nesakrīt u.tml.) un iesniedz tās LVĢMC pārvērtēšanai, vienlaikus iesniedzot LVĢMC pašvaldības rīcībā esošos pētījumus, uz kuriem balstīta spēkā esošo teritorijas plānojumu applūstošo teritoriju noteikšana, kā arī norādot iespējamo datu nesakritības iemeslu (piemēram, vieta nevar applūst, jo atrodas aiz ceļa uzbēruma, ilggadīgi novērojumi utt.);
2) LVĢMC kā oficiālais datu turētājs, apkopo saņemto informāciju, ja nepieciešams, dodas dabā, dodas pie pašvaldību speciālistiem, ievāc papildus informāciju, veic papildus modelēšanu u.tml., un precizē savus datus.

-

Noteikumu 12.3 apakšpunktā ir minēts, ka pašvaldība var lemt par applūstošās teritorijas precizēšanu teritorijas plānojumā, šādā gadījumā pašvaldība ir atbildīga par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā. Iesakām papildināt šo apakšpunktu vai arī izveidot jaunu apakšpunktu, kurā būtu minēts, ka ja lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrādā privātpersina sev piederošam nekustamam īpašumam, kura ietvaros tiek precizēta applūstošās teritorijas platība, tad šādā gadījumā īpašnieks (nevis pašvaldība) ir atbildīgs par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā, arī par plūdu riska palielināšanos blakus esošajās teritorijās. 
Tāpat nav saprotams, kādēļ gadījumā, kad attiecīgais speciālists (hidrologs, sertificēts hidromelioratīvās būvniecības speciālists vai sertificēts biotopu eksperts) ir izdevis  atzinumu, par šī atzinuma īstenošanu un tā sekām - iespējamiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā atbild pašvaldība. 
Grozījumu projektā  nepieciešams noteikt minēto speciālistu atbildību. 

 

-

Iebilstam pret šādu redakciju. Pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemot vērā teritorijas īpatnības un apstākļus tajās, var noteikt teritorijas ar īpašiem noteikumiem būvniecībai, tostarp plūdu riska teritorijas. Savukārt, applūstošajās teritorijās piemērojami Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi. Teritorijas plānošanas process sniedz nekustamo īpašumu īpašniekiem zināmu paredzamību, ļaujot izdarīt apsvērumus par īpašuma izmantošanas iespējām, apgrūtinājumiem un sekām.
 

-

Punkts ir pretrunā ar 12.1 punktu, kas paredz, ka: “Ja pašvaldības rīcībā ir jaunāki vai precīzāki dati applūstošās teritorijas noteikšanai – topogrāfiskie dati, caurplūduma dati, ūdens līmeņu dati, informācija par šķēršļiem ūdenstecē (dambji, tilti, caurplūdes caurules), gultnes un krastu raupjuma koeficienti, upes šķērsprofilu mērījumi – pašvaldība tos iesniedz centram izvērtēšanai un iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu precizēšanai”. Tātad, ja pašvaldība teritorijas plānošanas procesā veic applūstošo teritorijas datu precizēšanu pēc savas iniciatīvas, tad iegūtos rezultātus/datus tā iesniedz kompetentajā valsts institūcijā – LVĢMC, kas tos izvērtē un attiecīgi precizē savus uzturētos datus par applūstošajam teritorijām vai motivēti noraida. Ja šie dati tiek apstiprināti kompetentajā valsts institūcijā, tie kļūst par oficiālajiem valsts datiem, savukārt, ja LVĢMC tos noraida, kā pašvaldība tos var izmantot teritorijas plānojuma  vai lokālplānojuma izstrādē?
 

-

Nesamērīga prasība - izvērtēt precizētās teritorijas un tajās veiktās izmaiņas, t.sk. tās, ko izdara LVĢMC. Šāda prasība būtu ietverama nevis šajos, bet Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumos Nr.628 ‘Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”!
 

-

Kā aktuālajās applūstošo teritoriju kartēs iekļaut tās konkrētās teritorijas, kas no 2020.gada tikai precizētas lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 240 217.1 punktu? Protams, ir problemātiski savākt  datus, it īpaši, ja precizēšana tika veikta būvprojektā. Jebkurā gadījumā tie būs dati, kas neatbilst jaunai MK noteikumu metodikai un kārtībai. Tai pašā laikā nebūtu loģiski atkārtoti finansēt šo datu pārbaudi, kad uz to pamata šajās teritorijās jau ir uzbūvētas jaunbūves. Lūdzu noteikt mehānismu, kā strādāt ar šādiem gadījumiem.
 

-

Lūdzu precizēt, vai šī punkta redakcija nozīmē to, ka varēs izvēlēties, kurus MK noteikumus piemērot?

Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 217.1 punkts paredz: “217.1 Teritorijas plānojumā attēlotās plūdu riska teritorijas un applūstošās teritorijas precizē lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.”
 

-

Šobrīd lielākā daļa pašvaldības izstrādā Teritorijas plānojumus. No šī punkta izriet, ka Teritorijas plānojumā būs jāaktualizē šis jautājums. Anotācijā teikts: Modelēšanu var veikt komersanti vai zinātniskās institūcijas, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Ņemot vērā, ka līdz 2025. gada beigām ir jāizstrādā Teritorijas plānojumi, šīs lietas būtu jārisina jau uz plānojuma 1.redakciju. Ja par šo ir jāveic iepirkums, nav zināma komersantu vai zinātnisko institūciju kapacitāte, nav paredzams, vai to būs iespējams izpildīt. Lūdzu skaidrot, kā šo situāciju risināt, jo andrīz visas piedāvātās applūstošās teritorijas noteikšanas metodes ir ļoti dārgas un laikietilpīgas. Lai lieki nepagarinātu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesu un pārvarētu budžeta deficītu, pašvaldība būs spiesta vispār neiniciēt applūstošās teritorijas noteikšanu LVĢMC plūdu datu neesamības/nepietiekamības gadījumos vai viennozīmīgi piemērot tikai pašu lētāku metodi. Līdz ar to plānošanas dokumentā attēlotā applūstošā teritorijas atšķirsies no faktiskās situācijas.
Ņemot vērā minētos punktus, kā arī 12.4 punktā noteikto applūstošo teritoriju izvērtējumu plānošanas dokumentu izstrādes gaitā, applūstošo teritoriju noteikšana un attēlošana pretendē uz pašu dārgāko teritorijas plānošanas dokumenta izstrādes komponentu. 
Ja šāds likumprojekts tiks apstiprināts tuvākajā laikā, pašvaldībām, kas pašlaik strādā pie jaunu teritorijas plānojumu izstrādes, būs  īpaši sarežģīti iekļauties Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā šī dokumenta izstrādes procesam noteiktajā termiņā, t.i.līdz 31.12.2025., kas negatīvi ietekmēs administratīvās teritorijas attīstību. Ieteicams noteikt vismaz pārejas posmu.

-

Lūdzam precizēt redakciju.

Ja centra hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai centrs izmanto aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu."
 

Lūdzu atbildes uz šiem jautājumiem  ietvert anotācijā vai skaidri papildināt tiesību akta projektu:
1. Kas ir atbildīgs par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā, ja  teritorijas plānojumā izmanto VSAI “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādātās aktuālās iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību, kas izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu? (t.i. reizi sešos gados).

Ar “precizēšanu” var saprast gan applūstošās teritorijas samazināšanu gan palielināšanu! Tātad, ja applūst teritorija, ko pašvaldība noteikusi lielāku kā  VSAI “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”  kartēs - arī šādā “precizēšanas” gadījumā pašvaldība ir atbildīga par iespējamajiem riskiem un ekonomiskajiem zaudējumiem plūdu gadījumā?!

-

Noteikumu punktā norādīts: “applūstošā teritorija ir nelikumīgi uzbērta” –  nepieciešams skaidrojums vai visa, jo, piemēram,  Daugavas upei to nebūtu iespējams noteikt.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka reljefa kartēs un uzmērījumos nav norādīts, vai izmaiņas likumīgas vai nelikumīgas. Tas nozīmē, ka jāuztur nelikumīgi uzbērto vietu reģistrs? Tā būs reljefa karšu kropļošana.

Ja Valsts vides dienests (turpmāk - Dienests) ir konstatējis, ka applūstošās teritorijas daļā ir veikta nesaskaņota vai nelikumīga reljefa izmaiņa (zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk nekā par 0,5 m), Dienests informē pašvaldību un atbildīgo ministriju, un, izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, lokalplānojumu vai detalplānojumu tiek saglabātas Centra noteiktās applūstošās teritorijas robežas.